“Parādiet vēl kādu pašvaldību, kur budžetā neierēķina algas!” Viļums par Rēzeknes domes bankrotu 54
“Nekorekti salīdzināt Rēzeknes situāciju ar jebkuru Latvijas pašvaldību,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” saka Juris Viļums, Saeimas deputāts (AS).
Viņš atzīst, ka finansiālas problēmas ir daudzās pašvaldībās. Rēzeknes gadījumā pašvaldība jau pagājušajā gadā bija novesta līdz bankrota situācijai, jo pašvaldības budžetā nebija ierēķināti divi mēneši algu maksāšanai.
“Nosauciet jebkuru citu pašvaldību, kurā izdarīti tādi pārkāpumi. Otrkārt, visas pašvaldības, jā, arī Talsi, Balvi un citur, noteiktajā likuma termiņā pieņēma budžetu – grūtu budžetu, ar samazinājumiem, četrām darba dienām, ar projektu apgriešanām, bet tas tika izdarīts. Rēzeknes gadījumā arī Valsts kontroles atzinums ziņoja, ka tam, ko pašvaldība, saka, nevar uzticēties tiem cipariem,” viņš norāda.
‘
Jau ziņots, ka valdība otrdien nolēma piešķirt valsts budžeta aizdevumu Rēzeknes pašvaldībai 2023.gada kavēto maksājumu izpildei 4 025 209 eiro apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Ministru kabineta (MK) 2024.gada 13.februāra sēdē nolemts atļaut finanšu ministram no 2024.gada pašvaldību kopējā pieļaujamā aizņēmuma palielinājuma piešķirt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro uzņemto saistību, kurām 2023.gada 31.decembrī ir iestājies maksāšanas termiņš, izpildei.
FM norāda, ka ir rasta iespēja Rēzeknes pašvaldībai stabilizēt finanšu situāciju un, ievērojot MK lēmumā noteiktos nosacījumus, piešķirt valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei, lai no Rēzeknes pašvaldības rīcības neciestu iedzīvotāji, un tā spētu nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi, atjaunojot finanšu stabilitāti ilgtermiņā.
MK lēmumā Rēzeknes pašvaldībai tika noteikti konkrēti nosacījumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai, nosakot, ka līdz aizdevuma līguma slēgšanai ar Valsts kasi tai ir jāiesniedz FM domes lēmums par valsts aizdevumu un informāciju par Rēzeknes pašvaldības aizņēmumu, galvojumu saistību apmēru, iekļaujot tajā valsts aizdevumu, kā arī domē jābūt apstiprinātam 2024.gada budžetam bez deficīta, ņemot vērā valsts budžeta aizdevumu.
Tāpat Rēzeknes pašvaldībai jāiesniedz apliecinājums, ka pašvaldība ir atvērusi kontus Valsts kasē visu izdevumu veikšanai, kā arī jāiesniedz domes lēmumu, kurā apliecināts, ka Rēzeknes pašvaldība apņemas nodrošināt, ka tā, tostarp pašvaldības amatpersonas un institūciju vadītāji neuzņemas saistības bez asignējuma vai saistības, kas pārsniedz piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, un ka saistību izpildes finansēšanas avotus plāno, stingri ievērojot normatīvos noteiktās prasības.
FM ziņojumā teikts, ka Rēzeknes pašvaldības dome bija vienīgā dome, kas noteiktajā termiņā līdz 21.februārim neapstiprināja pašvaldības 2024.gada budžetu. Turklāt 2024.gada 7.marta Rēzeknes pašvaldības domē pieņemtais 2024.gada budžets tika apstiprināts, neievērojot MK lēmumu un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas norādījumus.
Komisija secinājusi, ka Rēzeknes pašvaldība tikai ar 2024.gada 25.aprīļa grozījumiem 2024.gada budžetā ir izpildījusi komisijas norādījumus un MK noteikto nosacījumu – iesniegusi Rēzeknes pašvaldības domē apstiprinātu sabalansētu 2024.gada budžetu, ņemot vērā plānoto valsts budžeta aizdevumu.
Atbilstoši Rēzeknes pašvaldības iesniegtajai informācijai, naudas līdzekļu atlikums 31.maijā, kas nav paredzēts iezīmētu mērķu finansēšanai, ir 1 408 621 eiro. Komisija vairakkārt ir norādījusi Rēzeknes pašvaldības vadībai, ka tai, lai mazinātu kavētos maksājumus, naudas līdzekļu atlikumi, kas nav iezīmēts mērķa finansējums, ir jānovirza kreditoru saistību izpildei.
Kavētie maksājumi pret kreditoriem 31.maijā pašvaldībai bija 5 103 195 eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada 31.janvārī ir pieaugums par 777 473 eiro jeb 18%. Kavētajos maksājumos, kas ir ilgāki nekā 30 dienas, 92,6% bija maksājumi, kurus paredzēts segt no valsts budžeta aizdevuma.
FM ziņojumā teikts, ka Rēzeknes pašvaldība ir izpildījusi MK iepriekš 13.februārī noteiktos nosacījumus, tostarp 2024.gada 25.aprīlī Rēzeknes pašvaldības domē ir apstiprināts sabalansēts 2024.gada budžets ar grozījumiem. Nepieciešamā valsts budžeta aizdevuma summa Rēzeknes pašvaldībai 2023.gada kavēto maksājumu izpildei ir 4 025 209 eiro atbilstoši šī informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajiem kreditoriem.
Jau ziņots, ka Saeima 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu.
Pieņemtais “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbilstoši Satversmei likumu varēs izsludināt ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas.
Valdība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi “Likuma par budžetu un finanšu vadību”, likuma “Par pašvaldību budžetiem” un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
VARAM norādīja, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.
Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.
Likums nosaka, ka pašvaldībā tiks iecelta pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būs bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
