Vieglatlētiem Eiropas komandu čempionāts, Staģis izrēķinājis Latvijas iespējas 0
Sestdien un svētdien četrās pilsētās notiks Eiropas komandu jeb valstsvienību čempionāts vieglatlētikā dažādās līgās – no superlīgas līdz trešajai, pašai zemākajai. Latvijas vieglatlēti cīnīsies otrās līgas sacensībās Varaždinā (Horvātija).
Pēc olimpisko spēļu sacensībām, pasaules un Eiropas čempionātiem arvien tiek publicēts to neoficiālais kopvērtējums – katras valsts vieglatlētu izcīnīto medaļu saraksts, nereti saskaita un ranga kārtībā sarindo arī nācijas, kuru pārstāvji savās disciplīnās iekļuvuši pirmajā astoņniekā, tātad finālā. Taču šie rangi nespēj objektīvi atspoguļot valstu spēku samērus visā vieglatlētikas daudzpusībā. Piemēram, kenijieši arvien ievāc bagātu medaļu ražu vidējo un garo distanču skrējienos, kas viņus rangā izvirza pat pirmajā trijniekā vai tuvu tam, lai gan gandrīz visās pārējās disciplīnās ir tukšums.
Turpretī Eiropas komandu čempionātā visas Vecās pasaules valstis cīnās ar pilnīgi vienādiem noteikumiem. Četras līgas, kuru sacensību programmās pa 20 vienādām disciplīnām gan dāmām, gan kungiem – gandrīz kā olimpiskajās spēlēs, izņemot maratonu, soļošanu un daudzcīņas. Komandu kopvērtējumā ieskaita punktus par to dalībnieku izcīnītajām vietām neatkarīgi no sasniegto rezultātu kvalitātes. Divas vai trīs trūcīgākās punktu summas savākušās komandas (to skaits mēdz mainīties), nākamajā čempionātā startēs par pakāpienu zemākā līgā, tikpat daudz spēcīgāko – augstākā. Eiropas superlīgā ir pārstāvētas 12 valstis, pirmajā – par vienu mazāk, jo IAAF šovasar jau 11. reizi pagarināja Krievijas Vieglatlētikas federācijas diskvalifikāciju par rupjiem antidopinga pārkāpumiem. Otrajā, tātad mūsu līgā, sacentīsies 12 komandas, tikpat – arī trešajā, taču citreiz to bijis nedaudz vairāk vai mazāk.
Čempionāts šādā formātā notiek kopš 2009. gada, bet pirms tam kungu un dāmu komandas atsevišķi cīnījās par Eiropas kausiem, turklāt gadījās, ka viena valsts bija pārstāvēta divās līgās. Latvijas vīriešu izlases labākais sasniegums ir 1996. gadā izcīnītā piektā vieta pirmajā līgā jeb 16. vieta Eiropas kopējā rangā. Dāmām – attiecīgi septītā un 22. vieta. Pēc formāta maiņas mūsu vieglatlētu apvienotā valstsvienība paspējusi gan ielauzties pirmajā līgā, gan izkrist uz trešo, bet iepriekšējā čempionātā aizpērn ieņēma sesto vietu otrajā līgā jeb trīsdesmito Eiropā.
Vieglatlētikas vēsturnieks un statistiķis Andris Staģis, izpētījīs visu 12 otrās līgas komandu dalībnieku šogad sasniegtos rezultātus, secina, ka par sesto vietu latvieši varētu cīnīties arī Varaždinā. Savās disciplīnās “uz papīra” līderi ir Līga Velvere 800 m skrējienā, Maksims Sinčukovs 400 metros ar barjerām, Mareks Ārents kārtslēkšanā un Laura Igaune vesera mešanā, pirmajā trijniekā – arī Gunta Vaičule gan 200, gan 400 m, Uģis Jocis 3000 m un 5000 m, Ildze Bortaščenoka kārtslēkšanā un Gatis Čakšs šķēpa mešanā.
Toties komandā nebūs nevienas no abām mūsu spēcīgākajām šķēpmešanas dāmām. Vājākās vietas acīmredzot būs lodes grūšana, 3000 m šķēršļu skrējiens, augstlēkšana dāmām, diska mešana kungiem un vēl pāris disciplīnu. Taču to, vai prakse apstiprinās teoriju, sapratīsim tikai svētdienas vakarā.
KOMANDA. VIEGLATLĒTIKA
LATVIJAS IZLASE
Dāmas
100 m: Sindija Bukša (šogad – 11,60). 200 m un 400 m: Gunta Vaičule (23,08 un 52,66). 800 m: Līga Velvere (2:01,12). 1500 m un 3000 m: Agata Strausa (4:26,86 un 9:38,24). 5000 m: Karīna Helmane-Soročenkova (17:01,92). 100 m/b: Ilona Dramačonoka (14,49). 400 m/b: Māra Anna Zīverte (1:00,96). 3000 m/šķ: Anna Marija Petrakova (11:45,38). 4 x 100 m: S. Bukša, M. A. Zīverte, Līga Vecbērza, Evija Šēfere, Paula Katrīna Skalberga. 4 x 400 m: G. Vaičule, L. Velvere, M. A. Zīverte, P. K. Skalberga, Patrīcija Cīrule, Viktorija Osipenko. Augstlēkšana: Zane Zemīte (1,79 m), Kārtslēkšana: Ildze Bortaščenoka (4,10 m). Tāllēkšana: Lauma Grīva (6,36 m). Trīssolis: Māra Grīva (13,62 m). Lodes grūšana: Anna Nagle (14,11 m). Diska mešana: Dace Šteinerte (53,19 m). Vesera mešana: Laura Igaune (73,56 m). Šķēpa mešana: Gundega Grīva (52,50 m).
Kungi
100 m: Reinis Kreipāns (10,78). 200 m un 400 m: Jānis Leitis (21,56 un 46,23). 800 m: Oskars Bambals (1:49,62). 1500 m: Rojs Puks (3:54,18). 3000 m un 5000 m: Uģis Jocis (8:09,99 un 13:56,89). 110 m/b: Kristaps Sietiņš (14,40). 400 m/b: Maksims Sinčukovs (50,04). 3000 m/šķ: Artūrs Niklāvs Medveds (9:15,41). 4 x 100 m: R. Kreipāns, Valērijs Valinščikovs, Austris Karpinskis, Iļja Petrušenko, Artūrs Pastors. 4 x 400 m: J. Leitis, M. Sinčukovs, V. Valinščikova, A. Karpinskis, I. Petrušenko, A. Pastors. Augstlēkšana: Rihards Bremze (2,12 m). Kārtslēkšana: Mareks Ārents (5,60 m). Tāllēkšana un trīssolis: Elvijs Misāns (7,67 m un 16,33 m). Lodes grūšana: Edgars Berķis (15,89 m). Diska mešana: Oskars Vaisjūns (49,68 m). Vesera mešana: Eļčins Gasanovs (65,27 m). Šķēpa mešana: Gatis Čakšs (83,72 m).
Eiropas līgas
* Superlīga (Bidgošča, Polija): Čehija, Spānija, Somija, Francija, Lielbritānija, Vācija, Grieķija, Itālija, Šveice, Zviedrija, Ukraina, Polija.
* Pirmā līga (Sandnēsa, Norvēģija): Beļģija, Baltkrievija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Francija, Norvēģija.
* Otrā līga (Varaždina, Horvātija): Austrija, Bulgārija, Kipra, Dānija, Latvija, Igaunija, Gruzija, Izraēla, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Horvātija.
* Trešā līga (Skopje, Ziemeļmaķedonija): Albānija, Andora, Armēnija, Azerbaidžāna, Apvienotā mazo valstu komanda (Gibraltārs, Sanmarīno, Monako, Lihtenšteina), Bosnija un Hercegovina, Islande, Kosova, Moldova, Melnkalne, Serbija, Ziemeļmaķedonija.
