Latvijā parādās jauns krāpšanas veids – cilvēki paši atdod savas maksājumu kartes krāpniekiem. Kā blēži to panāk? 75
Aizvien biežāk tiek saņemtas ziņas no klientiem, kuri apvārdoti un uzticējuši ļaundariem savas maksājumu kartes un to PIN kodus. Izliekoties par “drošības ekspertiem” vai “policijas darbiniekiem”, krāpniekiem izdodas pārliecināt cilvēkus, ka maksājumu kartes jānodod utilizācijai vai ekspertīzei.
Jau ziņots, ka pirms kāda laika parādījās jauns krāpšanas veids, kad iedzīvotāji noticēja viltus policijas vai “valsts drošības dienestu darbiniekiem”, kuri izkrāpa no iedzīvotājiem skaidru naudu. Apvārdojot klientus, ka skaidrā nauda jānodod “drošai glabāšanai” vai ka tā paredzēta “izmeklēšanas vajadzībām”, lai it kā atklātu “nelikumības”, cilvēki paši to nodeva ļaundaru rokās.
Šobrīd šim krāpšanas veidam klāt nācis jauns paveids, kad skaidrās naudas vietā ļaundariem nodod maksājumu kartes un to PIN kodus.
“Cilvēku uzticība svešiniekiem ir apbrīnojama. Pierasts domāt, ka savu naudu mēs nedotu nevienam nepazīstamam cilvēkam, bet atliek kādam izlikties par “izmeklētāju”, lai mēs šim ieradumam vairs neuzticētos. Analizējot šos noziegumus, redzams, ka reizēs, kad šādiem klientiem ir nepieciešama saziņa ar bankas darbiniekiem (piemēram skaidras naudas izņemšanai filiālē), kopējiem spēkiem izdodas klientus pārliecināt izturēties kritiski pret šādiem “aicinājumiem”. Bet diemžēl krāpnieki allaž izdomā kaut ko jaunu. Izvilinot no klienta maksājumu karti ar tās datiem un piekļuves PIN kodu , krāpnieki iegūst pilnu rīcības brīvību darboties ar klienta naudu. Šādi izkrāptu karti nav iespējams bloķēt, kamēr nav saņemtas ziņas par tās izkrāpšanas faktu. Un, diemžēl, to mēs uzzinām tikai tad, kad pats klients sapratis savas rīcības sekas, ieraugot kontā naudas iztrūkumu,” uzsver Swedbank Finanšu noziegumu novēršanas un izmeklēšanas nodaļas vadītāja Anita Kivkucāne.
Viens no iemesliem, kas apgrūtina krāpšanas gadījumu novēršanu, diemžēl, ir arī nepatiesas informācijas sniegšana bankas darbiniekiem. Saziņā ar krāpniekiem klienti bieži vien ir ietekmēti, lai nesniegtu godprātīgas atbildes uz bankas darbinieku uzdotajiem jautājumiem.
Precīzas informācijas sniegšanai un pēc iespējas ātrākai rīcībai ir ļoti liela nozīme situācijas noskaidrošanā un centienos ierobežot tālākās krāpnieku darbības.
Biežākie iemesli, kāpēc maksājumu kartes nodotas krāpniekiem:
– Maksājumu kartes darbība apturēta, jo noticis “krāpšanas mēģinājums” un tā jānodod/jānosūta “utilizācijai”;
– Maksājumu kartei nepieciešama “drošības ekspertīze”;
– “Maksājumu karte jānosūta ar “kurjeru”.
Visos gadījumos, kopā ar kartes nodošanu, krāpnieki prasa arī izpaust maksājumu kartes PIN kodus.
Banka atgādina:
1. Klienti nedrīkst nodot maksājumu kartes citu cilvēku rokās. Pat, piemēram, iepērkoties veikalā, pārdevējam jānodrošina maksājuma termināļa pieejamība tādā attālumā, lai klients pats varētu veikt maksājumu, nevis iedot maksājumu karti pārdevējam rokās;
2. Ja bankai vai klientam rodas šaubas par maksājumu kartes drošību, to nekavējoties bloķē (vai nu klients pats Swedbank mobilajā lietotnē/internetbankā, vai nu zvanot uz konsultāciju centru 67444444). Vienlaikus tiek pasūtīta jauna maksājumu karte;
3. Maksājumu kartes nekad nesūta ar kurjeru – jaunu maksājumu karti klients vai nu saņem savā pastkastītē, vai nu bankas filiālē;
4. Maksājumu karte nedarbojas, kamēr klients pats to neaktivizē. Tādēļ pat, ja kāds izņemtu piegādāto maksājumu karti no pastkastītes, tajā brīdī tā vēl nav derīga;
5. Valsts tiesībsargājošās iestādes izmeklēšanas vajadzībām neizmanto cilvēku personīgos finanšu līdzekļus, maksājumu kartes; ne skaidru naudu, ne pieeju bankomātiem ar cilvēku bankas kartēm.
6. Ļoti kritiski izturēties pret jebkādiem nepazīstamu cilvēku aicinājumiem, īpaši, ja tie ir ārpus ierastām ikdienas lietām. Jebkas, kas saistīts ar cilvēka naudu, maksājumu kartēm, ierīcēm, personas datiem nav izpaužams/nododams citu cilvēku rīcībā;
7. Saņemot šādus aicinājumus, nekavējoties sazināties ar savu banku un vismaz pacensties iegūt alternatīva informācijas avota viedokli.
