Arhīva foto.
Arhīva foto.
Foto: LETA

Parādās cerība atjaunot “KVV Liepājas metalurgs” ražošanu 1

Maksātnespējīgajā uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs” varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varbūt kāds pilsonis par to naudu māju uzcēla…” ļaudis diskutē, vai 150 000 eiro par “Dimdiņu” zīmola maiņu nav pārmaksāts
Lasīt citas ziņas

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju “KVV Liepājas metalurgā”. Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt “KVV Liepājas metalurga” teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi “KVV Liepājas metalurga” teritorijas attīstīšanai ir dažādi – sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem,
CITI ŠOBRĪD LASA

kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot “KVV Liepājas metalurga” ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis “KVV Liepājas metalurgs”.

Patlaban interesi par “KVV Liepājas metalurga” teritoriju izrāda “mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci” potenciālie biznesa partneri.

Vaicāts, vai starp potenciālajiem interesentiem ir arī kāds investors, kurš jau iepriekš izrādījis interesi par “KVV Liepājas metalurgu”, Eglītis sacīja, ka viņš EM valsts sekretāra amatā nav tik sen, lai šajā jautājumā būtu informēts. Pēc viņa teiktā, pamatā interesi izrāda investori no Rietumu valstīm, bet patlaban tiek pārbaudīti šo uzņēmumu patiesā labuma guvēji.

Eglītis uzskata, ka ir jāatrod tāds risinājums, ka Latvijas tautsaimniecībai dotu lielāko ieguvumu.

“Futbola laukums dotu mazāku ieguvumu nekā ražošanas atjaunošana. Bet jautājums ir par to, kāda veida ražošana tā būs. Turklāt jāņem vērā, ka metalurģijas nozarē nav labākie laiki,” stāstīja EM valsts sekretārs.

Viņš norādīja, ka EM ne vēlāk kā 2019.gada janvāra beigās atgriezīsies valdībā ar jaunu informatīvo ziņojumu par “KVV Liepājas metalurgu”. “Cerams, ka tad būs pamats konkrētiem lēmumiem,” piebilda Eglītis.

Kā ziņots, EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA “FeLM” augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu maksātnespējīgā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

“Industriālā parka izveidei vietā ar unikālu infrastruktūru mērķis ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 hektāru platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas, labi apmaksātas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē,” augustā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Reklāma
Reklāma

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka lielāko vēl nepārdoto “KVV Liepājas metalurga” aktīvu – elektrotēraudkausēšanas krāsni – ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums “FeLM”.

Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums “Smart Stahl GmbH” 20.martā uzvarēja “KVV Liepājas metalurga” velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Austrijas uzņēmums norēķinājies par pirkumu un izsole atzīta par notikušu.

Savukārt 28.martā “KVV Liepājas metalurga” elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas – elektrotēraudkausēšanas krāsns – elektroniskā izsole atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Apvienotās Karalistes uzņēmuma “British Steel” vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu “KVV Liepājas metalurga” mantu kopumā. Konsorcijs, kurā ietilpst “British Steel”, “Greybull Capital” un Igaunijas uzņēmums “Baltic Metal Holding” 17.aprīlī vēstulē “KVV Liepājas metalurga” administratorei Vitai Dikai, “FeLM” valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai “Citadele” apliecinājis ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.