“Parāda apkalpošana gadā Latvijai izmaksā apmēram 330 miljonus. Tā ir ļoti liela summa.” Eksperte skaidro, vai sabiedrībai ir jāuztraucas par valsts parādu? 0
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” Inna Šteinbuka, profesore un Fiskālas disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, pauda, ka tas ir mīts, ka Latvijas valsts parāds ir nenormāli liels, komentējot situāciju par Latvijas budžeta deficītu.
Viešot skaidrību, ko nozīmē finanšu ministrijas brīdinājums, ka pieaugs Latvijas budžeta deficīts, Inna Šteinbuka sacīja: “Es gribu atgādināt, ka tajā laikā, kad mums bija tās īstās krīzes – Covid-19 krīze un enerģētikas un inflācijas krīze, Eiropas Savienība faktiski atļāva visām dalībvalstīm tērēt budžeta resursus uz nebēdu.
Te es varbūt nedaudz pārspīlēju, bet jebkurā gadījumā bija atcelti budžeta deficīta ierobežojumi, lai katra valsts varētu sniegt atbalstu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tā arī bija, un toreiz tas deficīts pieauga. Faktiski kopš 2020. gada un līdz šim gadam to ierobežojumu nebija, bet tagad atkal ir spēkā budžeta deficīta ierobežojumi 3%. Cik man ir zināms, finanšu ministra un valdības apņēmība ir, tomēr pieturēties pie tiem 3% un nepārsniegt. Cita lieta, ka varbūt tik ātri mēs nevarēsim samazināt to deficītu zem tiem 3%. Es runāju par iekšzemes kopproduktu.”
Eksperte turpina: “Ko tas nozīmē? Kāpēc mēs vispār uztraucamies par budžeta deficītu, jo budžeta deficīta rādītājs ir saistīts ar valsts parādu. Latvijā vispār ir izveidojies tāds mīts, es vēlreiz gribu uzsvērt to vārdu – mīts, ka Latvijā parāds ir nenormāli augsts, bet tas nav nenormāli augsts. Lai salīdzinātu ar citām valstīm, mēs vienmēr izmantojam tādu rādītāju kā parāda procents pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā tas ir ap 40%, nedaudz virs 40%, bet Grieķijā, Spānijā, Itālijā, vēl arī citās daudzās Eiropas valstīs tas parāds jau ir divreiz lielāks nekā IKP vai pusotru reizi lielāks. Salīdzinot ar tām valstīm, Latvijai nekas īpaši slikts nav. Bet, vai tas nozīmē, ka mēs varam kāpināt parādu? Protams, ka nē.”
Šteinbuka norāda, ka parāds nozīmē, ka mēs visu laiku aizņemamies naudu starptautiskajās bankās, finanšu fondos, bet to naudu neviens jau par velti nedod. “Ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā banka paaugstināja kredītlikmi, tad ne tikai iedzīvotājiem tas, kā saka, ir dārgais prieks, bet arī valstij, lai gan Latvijai ir ļoti labs kredītreitings – mēs esam uzticīga valsts ar labu fiskālo disciplīnu, mēs varam aizņemties relatīvi lēti, bet tas nenozīmē, ka pavisam lēti, jo, piemēram, pie mums nostrādā arī citi apstākļi.”
Eksperte min piemēru. “Mums tuvumā ir agresora valsts, un principā investori baidās mums aizdot pa velti. Līdz ar to mums tās kredītlikmes Latvijā ir varbūt augstākas nekā citām valstīm, kam ir lielāks parāds.”
“Turpinot šo te tēmu par valsts parādu un aizņēmuma apkalpošanas vai parāda apkalpošanas maksājumiem, tad šogad uz doto brīdi parāda apkalpošana gadā Latvijai izmaksā apmēram 330 miljonus. Līdz gada beigām būs vairāk. Tā ir ļoti liela summa. Pie parāda 42% no IKP. Ja mums palielināsies tas parāds, tad būs jāmaksā vēl vairāk. Deficītu mēs prognozējam līdz 2028. gadam un tālāk – tie apkalpošanas maksājumi pieaug, tāpēc, protams, ka vajag to deficītu kaut kā noturēt iespējamos rāmjos,” norādīja Šteinbuka.
