Parāda apjoms par siltumenerģiju ir par 50% lielāks, nekā uzrāda dati 0
Lai gan saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotajiem datiem par siltumenerģijas parādiem, ka šā gada janvārī parāds sasniedzis 39,67 miljonus latu, kopējais parādu apjoms varētu būt vēl par 50% lielāks, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Ilze Mutjanko.
Kā skaidro statistikas datus apkopojušie LPS padomnieki Paulis Barons un Aino Salmiņš, aptaujas rezultāti neatspoguļo iedzīvotāju visu parādu apjomu par siltumu, kas vērtējams par 50% lielāks. Tāpat aptauja neatklāj visas sociālās problēmas. Problēma esot vienveidīgas metodes parādu procentu aprēķināšanas trūkumā, tāpat arī trūkst vienveidīgas metodes par parādu nomaksu, piedziņu un norakstīšanu.
Tāpat LPS secina, ka kārtējo rēķinu apmaksa ir uzlabojusies, taču vecie parādi joprojām saglabājušies. Problemātisks esot to mazināšanas veids, uzskata pašvaldības.
Barons vērš uzmanību, ka samaksa par patērēto siltumenerģiju galvenokārt neatgriezeniski nonāk Krievijas gāzes kompānijā “Gazprom”, savukārt valsts pelna uz siltumapgādes pakalpojumu rēķina – patlaban pievienotās vērtības nodoklis siltumapgādei ir 12%, lai gan vēlamais slieksnis, pēc LPS domām, būtu 5%.
Kā vienu no siltuma parādu problēmas risināšanas veidiem sauc garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļu pabalstu sistēmas pilnveidošanu – tas daļēji varētu atrisināt parādu rašanās cēloņus. LPS uzskata, ka GMI finansējums jāsedz no valsts budžeta, kā arī jāparedz valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalstiem.
Jau ziņots, ka šogad būtiski audzis iedzīvotāju parādu par apkuri apjoms. Ja pagājušā gada janvārī parāds par apkuri bija 31,75 miljoni latu, tad šā gada janvārī parāds sasniedzis 39,67 miljonus latu. No šīs summas 23, 25 miljoni latu ir pilsētu iedzīvotāju parāds, bet 16,42 miljoni – novados dzīvojošo parāds.
Lai noskaidrotu informāciju par siltuma parādiem, LPS aptaujāja 159 respondentus – novadus, pilsētas un pagastus.