Par zīdaiņa noslepkavošanu aiz neuzmanības piespriež trīs gadu cietumsodu 0
7.maijā Rīgas apgabaltiesa Andrejam Miščenko par savas trīs mēnešus vecās meitas noslepkavošanu aiz neuzmanības piesprieda trīs gadu cietumsodu, bet apsūdzībā par neapbedīta līķa apgānīšanu vīrietis tika attaisnots.
Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka motivētais tiesas spriedums būs pieejams 21.maijā un, sākot no šī datuma, spriedumu desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt.
Šodien apsūdzētais tiesā teicis pēdējo vārdu, nožēlojot izdarīto un lūdzot tiesu mīkstināt prokurora pieprasīto sodu.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Ando Skalbe aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka debatēs viņš lūdzis apsūdzētajam piespriest galīgo sodu – piecu gadu brīvības atņemšanu.
LETA jau ziņoja, ka noziegums pastrādāts 2010.gada novembrī Rīgā, Nometņu ielā. Toreiz policija ziņoja, ka par zīdaiņa slepkavību aizturēti abi bērniņa vecāki, taču vēlāk noziegumā tika apsūdzēts tikai bērna tēvs.
Policija informēja, ka abi vecāki dzimuši 1975.gadā, pirms nozieguma pastrādāšanas dzīvoja civillaulībā aptuveni gadu. Sievietei no pirmā vīra ir 1994.gadā dzimusi meita, kura bieži klaiņo, bet pati māte ļoti iecienījusi alkohola lietošanu. Savukārt zīdaiņa tēvs ir iepriekš piecas reizes sodīts. Pēdējā sodāmība viņam bija seši gadi cietumā par savas mātes piekaušanu līdz nāvei. Vīrietis ir arī narkotiku lietotājs.
Bērna mirstīgās atliekas policijai tā arī neizdevās atrast, taču lietu izdevās nodot prokuratūrai.
Par notikušo tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 117.panta 2.daļas – par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavota persona, vainīgajam apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī. Minētais likuma pants vainīgās personas paredz sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu. Arī sākotnējā apsūdzība tika celta pēc šī likuma panta, taču aprīļa beigās tiesā notika debates un prokurors, uzklausot visus lieciniekus un pārbaudot visus pierādījumus, nolēma apsūdzību grozīt.
Miščenko tika tiesāts pēc KL 123.panta 1.daļas – par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, kā arī pēc KL 228.panta 1.daļas – par neapbedīta līķa apgānīšanu.
Saskaņā ar apsūdzību 2010.gada 14.novembra vakarā Andrejs Miščenko un viņa dzīvesbiedre atradās abu kopīgajā dzīvesvietā – dzīvoklī Rīgā, Nometņu ielā, kur bija lietojuši alkoholu. Vēlā vakarā, būdams stiprā alkohola reibuma ietekmē, kuras dēļ nespēja adekvāti novērtēt savu stāvokli, Miščenko, pieļaujot noziedzīgu nevērību, paņēma uz rokām abu kopīgo bērnu – 2010.gada 31.augustā dzimušo meitiņu, kura tobrīd bija nepilnus trīs mēnešus veca, un sāka staigāt pa istabu.
Pēc neilga brīža Miščenko nolēma bērnu iedot rokās dzīvesbiedrei, kura tobrīd sēdēja istabā uz dīvāna. Brīdī, kad Miščenko pieliecās, lai pasniegtu mātei bērnu, alkohola reibuma ietekmes izraisītas kustību koordinācijas traucējumu rezultātā nenoturēja līdzsvaru un paklupa, kā rezultātā viņa rokās esošā bērna galva atsitās pret žurnālgaldiņu, kurš bija novietots blakus dīvānam, kā rezultātā mazulīte guva izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotus miesas bojājumus, kas bija par iemeslu viņas nāvei. Meitenīte mirusi pēc vairākām stundām.
Divas dienas pēc notikušā – 16.novembra vakarā – Miščenko izcēla no gultiņas meitiņas mirstīgās atliekas, apģērba tās kombinezonā un uzlika cepurīti, pēc kā ietina segā un ievietoja somā. Tālāk, rupji pārkāpjot sabiedrībā vispārpieņemtās morāles un uzvedības normas, rīkojoties ciniski un amorāli, Miščenko somā ievietoto līķi iemeta atkritumu konteinerā. Nolūkā, lai līķi neviens nepamanītu, Miščenko pārklāja to ar konteinerā atrastiem atkritumiem, pēc kā vienā no blakus esošajiem šķūnīšiem nolika somu un devās atpakaļ uz savu dzīvesvietu.
