Par zemenēm, avantūrām un izaugsmi Centrāltirgū 0
Eksperimenti, kas izdevušies, vide, kas uzskatāmi mainījusies, idejas, kuras mudina iet uz priekšu. Tā par aizejošo 2013. gadu varētu sacīt par AS “Rīgas Centrāltirgus”. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs atzīst – trīs gadi, kurus viņš aizvadījis šajā amatā, sagādājuši gandarījumu par darbu, ko novērtē uzņēmuma galvenais klients – apmeklētājs. Par realizēto un nākotnes iecerēm tad arī būs šā gada pēdējā saruna ar Anatoliju Abramovu.
– Kādi ir bijuši šā gada lielākie izaicinājumi un ko no tiem ir izdevies īstenot?
A. Abramovs: – Viens no lielākajiem šā gada izaicinājumiem, neapšaubāmi, bija ar pašu līdzekļiem uzsākt jauna baseina izbūvi Zivju paviljonā. Kopējās šā projekta investīcijas ir 320 tūkstoši latu. Tas, ko pašlaik ikviens var redzēt, – projekts ir realizācijas stadijā, bet domājam, ka gadu mijā jau varēs redzēt arī jaunā baseina īstās aprises. Katrā ziņā 2014. gads man būs sava veida atskaites gads, jo decembrī paiet tieši trīs gadi, kopš esmu šajā amatā. Triju gadu griezumā, vērtējot būtiskākos realizētos projektus, jāatzīst, ka šis tiešām ir pirmajā vietā.
Otrajā vietā ir Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus ārējā apgaismojuma projekts, kas daļēji īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem un tagad, decembrī, tas ir pilnībā pabeigts, jo nule no Valsts kases saņēmām līdzfinansējuma daļu – 121 tūkstoti latu. Tādējādi Centrāltirgus ir kļuvis gaišāks.
Vispār šis triju gadu cikls bija laiks, kad strādājām tādā kā ugunsdzēsēju režīmā ar mērķi sakārtot tās infrastruktūrai svarīgās lietas un vietas, bez kurām tirgus dzīve nav iespējama. Piemēram, paviljonos apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu izveide. Jaunu saldētavu bloku izbūve Gaļas paviljonā, kā arī jaunu mazgātavu ierīkošana Zivju paviljonā.
– Kāds bija tirgus, kad jūs sākāt tajā strādāt?
– Jāatzīst, ka triju gadu laikā tirgus ir mainījies, kopš es šeit atnācu. Vēl nesen skatījos fotogrāfijās, kāda izskatījās āra teritorija. Nu, citāda. Tagad redzam 80 no jauna uzstādītu nojumju. Arī 2014. gadā veco nojumju nomaiņu ar jaunām plānojam turpināt. Lai gan pareizāk būtu teikt, ka vecās nojumes jau esam novākuši un būvējam jaunas, jo esam sapratuši kādu būtisku algoritmu – tirgotājs viskomfortablāk jūtas vietā, kurā viņam ir jumts virs galvas. Turklāt nevis vienkāršs, bet stabils. Tādēļ nākamgad parādīsies jaunas nojumes jaunās vietās, kur līdz šim atradās galdi ar lietussargiem.
Vēlos uzsvērt, ka šovasar pilnībā nomainījām vecos lietussargus pret jauniem un pašlaik esam tos nolikuši glabāšanai jaunajai sezonai, lai tie pa ziemu nesabojātos un būtu lietojami atkal.
Jāpiezīmē, ka šo triju gadu laikā, pateicoties diviem pamatkapitālā ieguldītiem spīķeriem, tirgum “Latgalīte” un Rūpniecības preču tirgum Centrāltirgus ir kļuvis arī krietni vien vērtīgāks. Palielinoties pamatkapitālam, esam spiesti norakstīt diezgan lielas summas mūsu nekustamo īpašumu nolietojuma un amortizācijas izdevumos. Ar to mēs rēķināsimies arī nākotnē, jo 2014. gadā strādāsim pie tā, lai AS “Rīgas Centrāltirgus” pamatkapitālā tiktu ieguldīts arī Vidzemes tirgus. Šis būs pirmais solis Vidzemes tirgus attīstības projektā, kas virzīts uz tā atdzīvināšanu.
Jau esmu minējis, ka šeit nepietiek ar teritorijas sakārtošanu un attīrīšanu no graustiem. Protams, tas ir pozitīvi, taču tirgotāji un pircēji šajā teritorijā ir ļoti personificēti savās attiecībās, jo viens otru pazīst, tādēļ jaunai klientūrai nav pietiekamu argumentu, lai lielveikala vietā izvēlētos pāriet pāri ielai uz Vidzemes tirgu. Tādēļ uzrāvienam jābūt daudz nozīmīgākam. Mēs to redzam caur vēsturiskā Gaļas paviljona atjaunošanu, kurā zem viena jumta būtu koncentrēts it viss Vidzemes tirgus piedāvājums.
– Vai ir arī kādi jauni virzieni, kuros Centrāltirgus plāno strādāt nākamgad?
– Protams, ir jauni stratēģiski plāni, kurus esam noteikuši un vēlamies īstenot. Man ir pamats domāts, ka tie izdosies, jo mēs jau esam spēruši pirmos soļus. Proti, tā ir tirgus paviljonu ansambļa pārņemšana tiešā AS “Rīgas Centrāltirgus” apsaimniekošanā. Sākot strādāt, redzējām, ka trīs paviljonos ir ilgtermiņa nomas līgumi, bet Centrāltirgus tiešā pārvaldījumā bija vien divi paviljoni.
Uzskatu, ka šis plāns ir pilnīgi pareizs un arī atsevišķi notikumi valstī rāda, ka svarīgos sabiedriskos objektos jābūt vienam saimniekam, kas šos objektus uzrauga. Šim saimniekam jābūt gādīgam, rūpīgam un arī spējīgam šo konkrēto objektu uzturēt. Zivju paviljonu savā pārziņā pārņēmām 2012. gadā, savukārt nākamgad plānojam pielikt visas pūles, lai panāktu kompromisu, lai varētu pārņemt arī Gastronomijas un Piena paviljonus.
Būtībā šis uzdevums jāīsteno paviljonu izdzīvošanas vārdā, jo abos šajos paviljonos nekavējoties jārealizē nopietni renovācijas pasākumi. Pirmkārt, jādomā par apkures sistēmu, otrkārt, jātiek skaidrībā par paviljonu tehnisko stāvokli. Mums ir daļējas ekspertīzes par konstrukciju stāvokli Gastronomijas paviljonā, bet nav par Piena paviljonu. Tādēļ 2014. gadā plānojam apvienot visas līdz šim veiktās ekspertīzes, ņemot tās par pamatu pilnīgu datu iegūšanai par šo paviljonu konstrukcijām – kā nesošajām, tā pārsegumiem, sienām, jumtu stāvokli.
– Kāda pašlaik ir situācija ar paviljonu tehnisko stāvokli, tie nav bīstami apmeklētājiem?
– Pašlaik paviljonu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs un mēs esam droši par to ekspluatāciju, taču, skatoties ilgtermiņā uz priekšu, ir jābūt skaidram rīcības plānam, lai identificētu tās riska zonas, kuras pēc kāda laika, atstātas bez uzmanības, varētu radīt problēmas. Tieši tādēļ veiksim šo pilno tehnisko ekspertīzi un, balstoties uz ekspertu secinājumiem, veidosim rīcības plānu par tehniskajiem risinājumiem, kādi būs nepieciešami.
Vēlos teikt, ka šobrīd izteiktu lielu bažu par paviljonu tehnisko stāvokli nav, jo nesen veicām ekspertīzi arī Gaļas paviljonā, kurā pēc nesen veiktās daļējās rekonstrukcijas ir atšķirīga līmeņa grīdas segums. Šī situācija nav normāla, tādēļ mēs strādājam pie tā, lai beidzot grīdas segums visā paviljonā būtu vienā līmenī, jo tas ir svarīgi kā apmeklētāju, tā tirgotāju drošībai. Cerējām, ka šogad izdosies īstenot vienu diezgan ātru šā jautājuma risinājumu, bet es nepaļāvos uz būvnieku piedāvājumu visu atrisināt nedēļas laikā. Man bija jāpārbauda bažas par to, vai jauna betona kārta neradīs problēmas pagrabstāviem. Saņemtais eksperta slēdziens manas bažas apstiprināja – visā paviljonā nevar uzliet vēl vienu betona kārtu, iekams nav veikti tehniski uzlabojumi atsevišķās paviljonā daļās.
Lai rekonstruētu šā paviljona segumu, ir divi risinājumi. Pirmais – likt jaunu segumu. Otrais – noņemt šo iepriekšējā rekonstrukcijā uzlieto kārtu. Rezultātā tas darbs, kas tika ieguldīts pirms vairākiem gadiem, šodien jānoslauka no darba kārtības.
– Kādi vēl jauninājumi gaidāmi 2014. gadā?
– Vēlos atgādināt, ka nākamgad plānojam būtiskas izmaiņas Rūpniecības preču tirgus teritorijā. Strādājot pie jautājuma, kā palielināt apmeklētāju iespējas piekļūt tirgum, nonācām līdz atziņai, ka minētajā teritorijā jāizveido papildu autostāvvietas. Esam pieņēmuši lēmumu, ka puse no Rūpniecības preču tirgus nākamā gada laikā tiek sagatavota automašīnu novietošanai Centrāltirgus apmeklētāju vajadzībām. Plānojam šo konceptu realizēt ar sadarbības partneri, kurš novembrī pieteicās nomas līguma slēgšanai. Pašlaik gatavojam līgumu paketi, lai ar 1. janvāri teritorijas nomnieks sāktu darbu pie autostāvvietu izveidošanas. Ar šo projektu vēlamies ne vien palielināt autostāvvietu skaitu, bet arī realizēt pro- grammu, ka noteikts laiks šajā stāvvietā – pusstunda vai stunda tiem, kas tirgū iepērkas, – ir bez maksas.
– Vasarā minējāt, ka esat ļāvies avantūrām, piekrītot triju jaunu ēdināšanas vietu izveidei tirgū. Vai avantūra attaisnojusies?
– Sākotnēji tā tiešām šķita kā avantūra, bet dzīve pierādīja, ka ir apstiprinājies visai smalks aprēķins. Šīs trīs jaunās teritorijas tirgū – vecā kafejnīca “Kārums”, kas pārtapusi “Kultūras telpā ēdinātavā N371”, uzbeku maizes ceptuve, kā arī “Siļķīte un dillīte” – pamazām kļūs par vēl trim jaunām Centrāltirgus rozīnītēm.
Domāju, ka arī paši uzņēmēji atzīs, ka sākotnējās pro- gnozes par šo projektu izdošanos tirgus vidē bijušas krietni vien pesimistiskas. “Siļķīti un dillīti” iecienījuši ārzemnieki, apkārtējo biroju un Centrāltirgus darbinieki. Uzbeku maizi, šķiet, pagaršojis nu jau katrs piektais rīdzinieks, bet tie, kas to vēl nav ēduši, ir nedaudz kaut ko zaudējuši. Tomēr ir visas iespējas to nobaudīt, jo uzbeki pazust negrasās – viņi sola tikai paplašināšanos.
Savukārt “Kultūras telpas ēdinātavas N371” īpašnieki sākuši ļoti aktīvi uzkurināt tādu interesantu kultūras virzienu – kultūra mijiedarbībā ar vietu, tātad Centrāltirgu, ar dažādiem māksliniekiem un mākslas novirzieniem, organizējot dažādus pasākumus un rosinot iniciatīvas, kuras cenšamies atbalstīt. Tā ir tāda nedaudz neierasta, savdabīga vieta mākslas cilvēkiem un ne tikai.
– Šogad Centrāltirgū jaunums bija arī Madonas un Beverīnas novadu kooperatīvu ienākšana, piedāvājot visdažādākās preces un produktus no Latvijas laukiem. Vai viņiem ir sekotāji?
– Ir būtiski ar šiem pionieriem, ja tā var teikt, parādīt, ka jebkuram Latvijas zemniekam ir iespēja būt Centrāltirgū. Ja to nevaram izdarīt individuāli – mums nav tik liels preču apjoms, neizaudzējam tik daudz burkānu, tas nenozīmē, ka ar šo mazo ražu tu nevari būt Centrāltirgū! Te jāliek lietā kooperācija, kad, apvienojoties daudziem mazajiem ražotājiem gluži kā maziem pirkstiņiem, sanāk maza dūrīte, kas ir stiprāka par katru atsevišķu pirkstiņu. Tādas dūrītes tad arī ir Beverīnas un Madonas novada kooperatīvi.
Esmu pārliecināts, ka viņu aktivitāte un iniciatīva ir ievērota un pamanīta pārējo Latvijas novadu kopējā kartē un viņiem noteikti būs sekotāji. Esmu pārliecināts, ka arī Kurzemē un Latgalē ir aktīvi, strādāt griboši uzņēmēji, kas var panākt šādu zemnieku apvienošanos. Mēs tādus tiešām gaidām. Līdz šim interese ir bijusi par atsevišķu produktu grupu daudzumu tirgū. Šādiem novadu stendiem ir svarīgi, ka tajos pārstāvēts pēc iespējas plašākas produkcijas klāsts. Protams, tirgotājam tas ir pietiekami liels izaicinājums, jo jāapzinās, ka pircējs vēlas pēc iespējas vairāk nopirkt vienuviet. Jau tagad varu droši apgalvot, ka mums ir gan Madonas, gan Beverīnas patrioti, kas iet iepirkties tikai uz šiem stendiem, pērkot Beverīnas burkānus vai madoniešu iecienīto rupjmaizes kārtojumu.
– Kāds 2013. gads AS “Rīgas Centrāltirgus” bijis, runājot par apgrozījumu un sagaidāmo peļņu?
– Protams, precīzos skaitļos runāt varēsim vien tad, kad gads būs noslēdzies un februārī vai martā tiks apkopoti visi rādītāji. Taču jau tagad varu teikt, ka novembrī veiktajos budžeta grozījumos, kurus apstiprināja arī mūsu akcionārs, apgrozījuma rādītājos vērojams kritums. Tiesa gan, tas ir neliels – aptuveni 80 tūkstoši latu, ko mēs nespēsim panākt atbilstoši plānotajam. Tādējādi Centrāltirgus šo gadu noslēgs teju ar tādiem pašiem rādītājiem kā 2012. gadā.
Meklējot atbildes uz jautājumu, kādēļ tā notika, sapratām, ka vainojamas ir zemenes. Šķiet, kāds gan zemenēm sakars ar tirgus apgrozījumu? Izrādās, vistiešākais. Vislielāko robu šogad radīja tirgus atklātā teritorija, kur pierādījās sen zināmais fakts par to, ka tirgus darbībā ir izteikta sezonalitāte, no kuras tieši atkarīgs mūsu apgrozījums un ieņēmumi.
2013. gada pavasaris un vasara nāca negribīgi, ziema bija ļoti ilgi, līdz ar to tikai aprīļa beigās, maija sākumā mēs sagaidījām pirmos tirgotājus atklātajā teritorijā. Salīdzinājumam – puķu un zemeņu tirdzniecība iepriekšējos gados tur sākās jau marta beigās un aprīļa sākumā. Pirmās zemenes Eiropā šogad parādījās praktiski vienlaikus ar Latvijas zemenēm. Tas līdz šim nebija pieredzēts. Tirgus dzīvē zemeņu tirdzniecības laiks ir laiks, kas uzkurina tirdzniecības sezonu un aktivitāti. No zemeņu tirgotāju skaita, pārdoto ogu daudzuma ir atkarīgs nomas līgumu un aizņemto vietu skaits un vēl daudz kas cits. Tā kā zemeņu nebija, tirdzniecības vietas stāvēja tukšas un nebija līdz šim pierastā situācija, kad trīs nedēļas no vietas tirgoja zemenes, kas atvestas no Spānijas, Grieķijas un Polijas. Visas šīs valstis ogas sāka piegādāt vienlaikus ar Latvijā izaugušo zemeņu ražu.
Tā ka nākas atzīt – klimatisko apstākļu izlīdzināšanās Eiropā ietekmē arī mūsu finansiālos rādītājus. Prieks, ka šī ietekme nebija tik būtiska, lai “norautu” mūsu apgrozījumu un peļņas rādītājus uz mīnusiem. 2013. gadu plānojam pabeigt ar aptuveni 10 tūkstoš latu lielu peļņu.
Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”
