Par Ždanoku vaibstās, bet likumu nelabo 32
Eiropas parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas atbalsts Krievijas politikai Krimā un idejām par PSRS atjaunošanu izsaucis reakciju Latvijā.
Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (Reformu partija) aicinājis EP Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai izslēgt Ždanoku no savām rindām, bet eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis vērsies prokuratūrā, prasot ierosināt krimināllietu. Taču rodas jautājums – kāpēc līdzīgi kā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās arī EP vēlēšanās nav liegts kandidēt bijušajiem interfrontes, VDK un kompartijas darboņiem, kuri, kā tagad labi redzams, izrādās drauds Latvijas neatkarībai un arī Eiropas drošībai.
Bažas, vai sapratīs ES
Latvijai stājoties Eiropas Savienībā, tika pieņemts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, kurā nebija noteikti ierobežojumi kandidēt bijušajiem čekistiem, interfrontes biedriem un kompartijas biedriem, kas partijā bija pēc 1991. gada 13. janvāra. Tas notika, pateicoties 8. Saeimas “Jaunā laika”, Latvijas Pirmās partijas, kā arī Tautas saskaņas partijas un “PCTVL” deputātiem. Pašreizējais “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, kurš tolaik pārstāvēja “JL”, atceras, ka galvenie argumenti tolaik bijusi starptautiskā tiesību prakse. “Toreiz balsojums balstījās uz Eiropā pastāvošo juridisko argumentāciju. Mums bija jāiestājas ES un jāparāda izpratne šajā jomā, ko sagaida Eiropa,” teic Dz. Zaķis. Likums pavēra ceļu uz EP interfrontistei Tatjanai Ždanokai un arī Latvijas likumīgās varas apvērsuma mēģinājuma īstenotājam Alfrēdam Rubikam. Tajā pašā gadā pasludinātais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums “Ždanoka pret Latviju” ir minēts, ka aizliegums kandidēt viņai uz Saeimu ir pamatots, taču jauni aizliegumi vēlēšanu sistēmā nākotnē nebūtu vēlami. Savu analīzi par ierobežojumiem bija devis arī tā laika tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (“JL”), norādot, ka tādi nav nedz Igaunijas, nedz Lietuvas likumos. Aksenoks vēstulē brīdināja, ka ierobežojumu atstāšana var radīt Latvijai daudzus tiesas procesus, kuros būs īpaši apgrūtināti pierādīt šādu ierobežojumu pamatotību, samērīgumu un nepieciešamību demokrātiskā valstī. Tomēr pēc Ukrainas notikumiem situācija ir mainījusies, un tagad būtu īstais laiks pie šī jautājuma atgriezties.
Joprojām uzsver tiesiskās sekas
Atgriešanās pie idejas par ierobežojumiem EP deputāta kandidātiem notikusi vairākkārt – 2006. gadā pēc “TB”/LNNK ierosinājuma un 2010. gadā pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma. Abas reizes tie noraidīti. Dz. Zaķis gan ir izvairīgs atbildē par to, vai tagad vajadzētu mainīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu un noteikt šādus ierobežojumus, sakot, ka situācija ir jāanalizē, vai tam varētu būt “tiesiskas sekas ES līmenī”. “Nav liela jēga mainīt likumu un pēc tam saņemt spriedumu no Eiropas, ka jāmaina,” sacīja Dz. Zaķis.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis teic, ka atbalstītu ierobežojuma ieviešanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču viņam šķiet, ka juristiem būtu jāpapēta, kādas varētu būt lēmuma tiesiskās sekas. “Visam jābūt samērojamam ar ES uzstādījumiem. Varbūt pēc aizlieguma ieviešanas Ždanokas kundze var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un pēc tam valstij būs jāmaksā kompensācijas pēc ilgiem tiesāšanās gadiem, piemēram, nesamaksātās EP deputāta algas apmērā,” sprieda A. Brigmanis. “SC”‘ frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins teic, ka savulaik “SC” nav mainījis viedokli: “Mēs to neatbalstām, jo mūsu frakcijas nostāja ir, ka, ieviešot šādus aizliegumus, mēs izlemjam vēlētāja vietā. Tāpat jāņem vērā vārda brīvība – paust viedokļus, kas nav pieņemami vairākumam,” teica V. Agešins, kurš gan norādīja, ka politiski T. Ždanoka ir “SC” oponente un EP darbojas arī deputāti, kas ir ES pretinieki.
Atņemt pilsonību!
Par ierobežojuma ieviešanu stingri iestājas Nacionālā apvienība, kura jau iepriekš aicinājusi šādu aizliegumu ieviest. “Noteikti vajag šo aizliegumu ieviest, pat vēl stingrāk – Ždanokai par viņas darbībām vajadzētu atņemt pilsonību. Valsti nevar pārstāvēt personas, kuras ir pret valsti,” saka NA deputāts Imants Parādnieks. Viņš T. Ždanokas darbības Krimā raksturo kā “interfrontistei un okupantiem atbilstošu rīcību”. Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica personiski ir par aizlieguma noteikšanu bijušajiem čekistiem, interfrontistiem un komunistiem, taču frakcijā par šo jautājumu nav lemts. “Man ir kauns, ka Latvijas valsti EP pārstāv deputāti ar šādu pagātni,” vērtē Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa uzskata, ka cilvēkiem Latvijā ir negatīva nostāja pret interfrontes un VDK darbību pagātnē, tādēļ, pieņemot ierobežojumu, tiktu ņemta vērā sabiedrības vairākuma griba. Tomēr arī RP pārstāve norāda, ka viņai ir bažas par to, vai šādu grozījumu pieņemšanu pieļauj ES likumu veidošanas prakse. “Ždanokas kundze drīzāk pārstāv Krievijas nekā Latvijas valsts intereses. Risks ir arī saistībā ar citiem cilvēkiem, kas darbojušies interfrontē un VDK, tādēļ ir labi, ka Saeimas un pašvaldību līmenī šāds ierobežojums ir spēkā,” teica deputāte. Kā tehniska problēma šāda ierobežojuma ieviešanai no politiskajām aprindām tiek minēts – ja, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā kādā sarakstā kandidētu cilvēks no citas valsts, viņš būtu arī jāpārbauda, bet to būtu grūtāk izdarīt.
