
Ziņojums – kā puzles gabaliņš 0
“Ziņošanai par blaknēm ir būtiska nozīme, jo šāda rīcība palīdz aģentūrai uzraudzīt Latvijā lietoto medikamentu drošumu,” paskaidro Zane Neikena. “Tādējādi iespējams konstatēt jaunas zāļu drošuma problēmas un tās novērst.”
Visa no pacientiem un citiem ziņotājiem Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs iegūtā informācija tiek iesniegta ES vienotajā datubāzē EudraVigilance. Tajā apkopo ziņojumus par zāļu blaknēm un, izmantojot īpaši izstrādātas statistikas un zinātnes metodes, tiek identificēti jauni zāļu riski. Eiropas zāļu lietošanas drošuma uzraugi, to vidū Latvijas speciālisti, šos ziņojumus zinātniski vērtē, lai pārliecinātos, ka zāļu sniegtais labums joprojām atsver risku. Eksperti noskaidro, vai ir pamats domāt par jaunu drošuma problēmu, vai par līdzīgiem gadījumiem ir zināms jau iepriekš.
Pēc padziļinātas izvērtēšanas informācija par apstiprinātiem riskiem tiek sniegta pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem, tos atspoguļojot zāļu lietošanas instrukcijā un aprakstā.
Jāapzinās, ka uz katru iespējamas zāļu blaknes ziņojumu jāskatās kā uz puzles fragmentu, kuras pabeigšanai parasti nepieciešami papilddati.
Ja tiek identificēta un apstiprināta jauna drošuma problēma, Zāļu valsts aģentūra var prasīt attiecīgo zāļu ražotājam papildināt aprakstu un lietošanas instrukciju ar vajadzīgo informāciju. Tā to dara zināmu arī veselības aprūpes speciālistiem, lai pacienti tiktu informēti un rīkotos saskaņā ar jaunajiem ieteikumiem par drošu lietošanu.
Atbildība par līdzpilsoņiem
“Mēs neprasām pacientiem pašiem izvērtēt, vai veselības traucējumi tiešām ir iespējama blakne,” piebilst Zāļu valsts aģentūras vecākā eksperte. “Protams, labāk to novērtētu ārsts, bet padziļināti un vispusīgi to veic tikai zāļu lietošanas drošuma speciālisti.”
Pēdējā laikā no pacientiem tiek saņemts 10–15 ziņojumu gadā. Šāds sabiedrības aktivitātes trūkums vedina domāt, ka par šo jautājumu trūkst izpratnes. Vispirms jau paša veselības labā noteikti jāpievērš uzmanība pašsajūtas traucējumiem, kas varētu būt blaknes. Varbūt jānomaina zāles vai jāpārtrauc lietot, bet to ieteiks ārsts. Otrs mērķis ir ētisks, proti, atbildība un ieguldījums plašākā mērogā līdzcilvēku labā. Tādējādi var iegūt jaunu un neatsveramu informāciju par zālēm un papildināt to aprakstu un lietošanas instrukciju. Citiem cilvēkiem rodas iespēja izvairīties no tamlīdzīgām veselības problēmām. “Mēs palīdzam iekāpt transporta līdzeklī cilvēkam, kam ir grūtības, mēs atbalstām ar ziedojumiem tos, kuriem tie nepieciešami dzīvības nodrošināšanai, – ikdienā esam ļoti izpalīdzīgi. Ziņošana par blakni arī ir tieši tāda pati palīdzība simtiem citu cilvēku izvairīties no blaknēm, lietojot zāles,” salīdzina Zane Neikena.
Mūsu eksperti: Zane Neikena, Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta farmakovigilances sektora vecākā eksperte
Andris Baumanis, ģimenes ārsts
