Par zāļu blaknēm var ziņot arī pacienti. Kā un kur? 0
Iegādājoties zāles pirmo reizi, daudzi pirms to lietošanas diezgan skrupulozi izpēta lietošanas instrukciju, bet jo īpaši – informāciju par to iespējamām blaknēm. Ja kādam šķiet, ka tieši konkrēto medikamentu dēļ viņu piemeklējuši jauni veselības traucējumi, par tiem jāinformē ģimenes ārsts vai ārsts, kas zāles izrakstījis. Turklāt ikviens tagad par pieredzēto blakni var ziņot Zāļu valsts aģentūrai. Ziņošana sniedz nozīmīgu ieguldījumu ne tikai paša, bet arī līdzcilvēku veselības labā, jo veicina medikamentu īpašību tālāku izzināšanu, ļaujot precizēt zāļu pareizu lietošanu un mazinot risku, ka turpmāk konkrētais medikaments varētu izraisīt šādu blakusefektu.
Visas blaknes nevar paredzēt
“Lai nodrošinātu pacientus ar kvalitatīvām, efektīvām un drošām zālēm, pirms reģistrēšanas tās tiek rūpīgi pārbaudītas,” apgalvo Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta farmakovigilances sektora vecākā eksperte Zane Neikena. “Tomēr jāņem vērā, ka pirmsreģistrācijas izpētē nekad nebūs iespējams iekļaut tik lielu skaitu cilvēku ar tik daudzveidīgām slimībām, lai noskaidrotu pilnīgi visas iespējamās blaknes. Svarīgi, lai cilvēkiem un it īpaši smagu un grūti ārstējamu slimību pacientiem jaunizgudrotās zāles būtu pieejamas pēc iespējas drīzāk. Tāpēc zāļu izpēte nevar notikt bezgalīgi ilgi un ir noteikti kritēriji, lai medikamentus varētu apstiprināt lietošanai ikdienas medicīnas praksē, paredzot to pastāvīgu uzraudzību. Šajā uzraudzībā aktīvi jāiesaistās ne tikai ārstiem, farmaceitiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, bet arī pašiem pacientiem, ziņojot par piedzīvotajām blaknēm.”
Zāļu blaknes ir organisma kaitīga un nevēlama reakcija, ko izraisījusi medikamentu lietošana. Tās var būt dažādas un ir atkarīgas gan no pašu zāļu īpašībām, gan to lietotāja organisma īpatnībām. Izplatītākās ir galvassāpes, drudzis, nogurums, izsitumi uz ādas, slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis. Dažas var parādīties tūlīt pēc medikamenta lietošanas, citas – pēc īsāka vai garāka laika. Blaknes var arī vispār nerasties.
Vairākums blakņu ir vieglas un pāriet dažu dienu laikā, organismam pierodot pie medikamenta. Tomēr dažiem cilvēkiem tās mēdz būt nopietnākas, tāpēc nepieciešams mainīt ārstēšanas taktiku vai pat sākt papildārstēšanu.
Blaknes iespējamas pilnīgi visām zālēm. To risks jāvērtē, ņemot vērā ārstējamo slimību un kopējo ieguvumu cilvēka veselībai. Ja ir bažas par iespējamu blakni, Zāļu valsts aģentūra aicina bez kavēšanās sazināties ar ārstu vai farmaceitu, lai saņemtu padomu par turpmāko rīcību.
Jāapzinās, ka veselības traucējumi zāļu lietošanas laikā ne vienmēr nozīmē, ka tieši konkrētie medikamenti izraisījuši nevēlamo reakciju. To var radīt pati slimība, kāda jauna slimība, kas pievienojusies iepriekšējai, vai arī citas zāles.
Pieejamā informācija iekļauta instrukcijā
Katram medikamentam iesaiņojumā ir pieejama lietošanas instrukcija, ar ko vienmēr jāiepazīstas. Ja ir neskaidrības, jāvēršas pie ārsta vai farmaceita.
Zināmās blaknes ir aprakstītas lietošanas instrukcijas sadaļā Iespējamās blakusparādības. Instrukcijā tiek sniegta informācija par iespējamo blakņu rašanās biežumu, piemēram, blaknes var rasties 1 personai no 100, 1000 vai 10 000 zāļu lietotāju.
Ja instrukcija kāda iemesla dēļ nav pieejama, to elektroniski var atrast Zāļu valsts aģentūras mājaslapas www.zva.gov.lv sadaļā Reģistrs. Ievadot meklēšanas laukā zāļu vai aktīvās vielas pilnu vai daļēju nosaukumu, iespējams aplūkot informāciju par medikamentu, arī zāļu lietošanas instrukciju.
Tomēr lietotājam var rasties arī tādas blakusparādības, kas iepriekš nav konstatētas un līdz ar to nav minētas instrukcijā. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi informēt savu ārstu un iesniegt ziņojumu Zāļu valsts aģentūrā.
Lai mazinātu blakņu iespējamību, aģentūra aicina vienmēr ievērot ārsta vai farmaceita ieteikumus par zāļu lietošanas nosacījumiem, arī zāļu pieļaujamo devu un lietošanas biežumu. Būtiski informēt gan ārstu, gan farmaceitu par citām lietotajām zālēm, lai novērstu nevēlamu mijiedarbību.
Kā rīkoties, ja ir aizdomas par blakni
Ja ir bažas par veselības traucējumiem, kas varētu būt zāļu blakusparādība, ieteicams sazināties ar ģimenes ārstu, citu mediķi vai farmaceitu, lai saņemtu padomu par turpmāko rīcību. Jāapzinās, ka tikai ārsts var sniegt padomu ārstēšanā.
Kā uzsver Zane Neikena, pacientiem ir tiesības ziņot par visām novērotajām blaknēm Zāļu valsts aģentūrai. Jāņem vērā, ka tā nesniegs padomu, kā ārstēt blakni, jo tas ir tikai ārsta kompetencē. Aģentūra zinātniski izvērtēs iesniegtos ziņojumus kontekstā ar jau pieejamo drošuma informāciju par konkrētajām zālēm un, ja būs nepieciešams, veiks atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu to drošu lietošanu.
Ziņojumu var iesniegt elektroniski aģentūras mājaslapā www.zva.gov.lv, aktivizējot baneri Atklāj zāļu otru pusi, vai mājaslapā pieejamo veidlapu drukātā veidā nosūtīt pa pastu: Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003, vai pa faksu 67078428. Pacienti, kuriem nav pieejami datori, var sūtīt rakstiskas vēstules. Ziņojumā sniegtajai informācijai tiek garantēta drošība un konfidencialitāte. Aģentūra arī atgādina, ka, iesniedzot ziņojumu, jānorāda pēc iespējas pilnīgāka informācija par saviem veselības traucējumiem, ko pacients uzskata par blakni, lai varētu gūt pārliecību par cēlonisko saistību ar zālēm. Vēlams norādīt arī ārstu, kuram varētu lūgt precizēt informāciju par izmeklējumiem un slimības vēsturi, lai noskaidrotu veselības traucējumu un zāļu cēlonisko saistību. Ar plašāku informāciju par personas iespējām iesniegt ziņojumu var uzzināt aģentūras mājaslapā, kā arī zvanot pa informatīvo tālruni 67078400.
Tikai pusgadsimta ilga vēsture
“Zāļu blaknes sāka uzskaitīt tikai pagājušā gadsimta 60. gados,” stāsta ģimenes ārsts Andris Baumanis, kurš pirms diviem gadiem Latvijas Ārstu biedrības un Veselības ministrijas rīkotajā pasākumā Gada balva medicīnā 2014 saņēma Zāļu valsts aģentūras īpašo balvu par atbildīgu un ētisku rīcību – viņš vairākkārt gada laikā ziņoja par zāļu blakusparādībām. “Tam, lai medikamenta lietošanas instrukcijā tiktu norādītas blaknes, ir liela nozīme. Brīdī, kad ārsts pacientam izraksta medikamentu, viņš nav pārliecināts, kādas varētu būt blakusparādības. Ja, sākot medikamentu lietot, parādās sūdzības un tās anotācijā ir minētas kā blakusparādības, jāsaprot, ka tā tiešām ir, un cilvēkam jānomierinās. Citādi ir situācijā, kad, lietojot medikamentu, pacientam parādās izsitumi, nieze, paaugstināta temperatūra vai kas tamlīdzīgs, bet zāļu anotācijā šādas blakusparādības nav minētas. Tādā gadījumā ir divi varianti: vai nu viņš ar sūdzībām vēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista, kurš izrakstījis šo medikamentu, un ārsts tālāk pavēsta Zāļu valsts aģentūrai par medikamenta blakusparādībām, vai arī pacients pats vēršas aģentūrā.”
