Par zādzībām pat nenojauš. Lielākais meža īpašnieks par kadastra nejēdzībām 0
Viens no lielākajiem meža īpašniekiem Latvijā kuldīdznieks Modris Fokerots atzīst, ka arī viņš tāpat kā daudzi mežu īpašnieki saskāries ar robežu patvaļīgu pārcelšanu, kas kaimiņu meža īpašniekam paver iespēju izcirst kādu daļu no viņam piederošā meža.
“Latvijas Avīze” (“Kas novērsīs kļūdas zemes uzmērīšanā”, 24.05.2018.) jau rakstīja, ka Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā par zemes īpašumiem uzkrātie dati ne vienmēr sakrīt ar dabā uzmērītajām robežām. Tas ļauj pilnā sparā un masveidā notikt mežu zādzībām.
“Ļoti bieži īpašnieks, kurš dzīvo Kuldīgā vai citā pilsētā, pat nenojauš, ka no viņa meža pieķerts klāt kāds gabals. To atklāj vēlāk, kad kaut ko labot vairs nav iespējams – mežs jau ir nocirsts, bet cirtēja vietā jau uzradies cits īpašnieks,” stāsta M. Fokerots. “Ik gadu no mērniekiem saņemu desmitiem rakstisku uzaicinājumu ierasties uz robežu saskaņošanu, tiklīdz kāds pierobežnieks, kurš tikko nopircis mežu, grib pārmērīt sava īpašuma robežas, lai kaut ko nocirstu. Tā kā man piederošie meža īpašumi nav vienuviet, bet ir izkaisīti visur Latvijā, uz katru šādu saskaņošanu man pat nav iespējams aizbraukt. Ja brauktu, tad neatliktu laika citam darbam. Diemžēl vēlāk bieži atklājas, ka pēc šādas mērīšanas īpašuma robežas ir pārbīdītas par desmitiem metru uz vienu vai otru pusi. Agrāk ierīkotās robežzīmes mērnieks pat nav pūlējies meklēt. Pat tad, ja ir pamanījis, tik un tā paziņo, ka, lūk, pēc Valsts zemes dienesta kadastra datiem, robeža ir pavisam citā vietā un nevis tur, kur savulaik tā man tika ierādīta un iezīmēta robežu plānā.”
Ja meža īpašnieks savulaik iezīmētās robežzīmes nav uzturējis kārtībā – tās dabā vairs nav redzamas, tad pie tā vainojams tikai pats īpašnieks, spriež M. Fokerots, bet viņš ir neizpratnē, kā var pārcelt robežas, ja agrāk ierīkotās nav pazudušas un ir skaidri redzamas dabā. Piemēram, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā M. Fokerota piederošā meža īpašuma robežas pēc šādas kaimiņu īpašuma robežu pārmērīšanas pārbīdītas par aptuveni 20 metriem. Bet Turlavas pagastā pat par 150 metriem!
Reiz M. Fokerots stāvējis mežmalā ar kaimiņu meža īpašnieci un mežsargu, kurš, ieskatījies kadastra kartē, sacījis, ka viņam piederošā robeža nobīdīta par 30 metriem. Kaimiņiene jautājusi viņam: “Vai es tagad varēšu dabūt šo meža gabalu sev?” Mežsargs atbild: “Varēs. Bet jārēķinās, ka tikpat liels meža gabals pretējā pusē nāks nost…” To izdzirdot, kaimiņiene no nodoma atteikusies.
Robežu pārcelšana rada jucekli
“Šī uz kadastra kļūdaini reģistrētajiem datiem balstītā robežu pārcelšana rada lielu jucekli un galvassāpes īpašniekiem,” turpina Modris Fokerots, “par Eiropas fondu naudu es kopju jaunaudzi divu hektāru platībā. Bet pēc kadastra kartē iezīmētajām līnijām Valsts meža dienests nogriež pushektāru. Lai gan Valsts Meža dienesta vadītājs teic, ka esot jābalstās tikai uz dabā iezīmētajām robežzīmēm, bet atnāk vietējais darbinieks un atmērī man šo pushektāru jaunaudzes nost!”
Zaudējumi īpašniekam, kuram nesakrīt meža robežas, naudas izteiksmē ir atkarīgi no īpašumu lieluma un apsaimniekošanas plāniem. Bet viņam tie varot iznākt simtos tūkstošu. Ja par 10 hektāru pārmērīšanu pašlaik jāmaksā vairāk nekā 1000 eiro, tad pat viņš, kam īpašumā ir vairāk nekā 5000 hektāru, to nevarot atļauties. Tā kā robežas nesakrīt, meža īpašnieks nevar ne pasūtīt meža taksāciju, ne saņemt ciršanas apliecinājumu.
Mērnieki pat nevēlas pārmērīt
Mērniecības uzņēmuma “Latvijas mērnieks” Dienvidkurzemes biroja vadītājs Artis Goldmanis atklāj, ka īpašumus, kuriem atklājusies robežu neatbilstība, mērnieki pat nevēlas pārmērīt. Ķēpa lielāka nekā mērot tādus, kuriem šo neatbilstību nav. Diemžēl pēdējos gados ar šādām neatbilstībām esot jāsaskaras arvien biežāk. Daudz neatbilstību pieļauts laikā, kad zemi mērīja Valsts zemes dienests, tātad tam arī būtu jālabo šīs kļūdas. Taču pašlaik tas jādara meža īpašniekam par savu naudu, turklāt otrreiz, jo vienreiz par to viņš samaksājis. Valsts zemes dienests nereti atsakās kaut ko labot, balstoties uz likumā ierakstīto desmit gadu noilgumu. Bet kļūdas un neatbilstības īpašnieks bieži vien atklāj arī vēlāk. Kamēr robežas neatbilst, tikmēr Valsts zemes dienests nereģistrē pārmērīto īpašumu kadastrā.
A. Goldmanis pieļauj, ka lielie meža īpašnieki – uzņēmumi un turīgi ļaudis –, iespējams, varot atļauties pārmērīt zemi ar instrumentiem, bet diezin vai to spēj apmaksāt lielākā daļa mežu īpašnieku, kam pieder daži desmiti hektāru meža.
Ko darīt?
Uz jautājumu, ko darīt tagad, lai šīs robežu kļūdas novērstu, Modris Fokerots atbild, ka kļūdas pieļāvusi valsts, tātad tai arī tās jālabo. “Vispirms Valsts zemes dienests varētu pateikt, cik lielas platības valstī ir uzmērītas ar instrumentiem un cik vēl ir tādu, kas ir tikai ierādītas un nav precīzi uzmērītas. Varbūt tad atklātos, ka šo pārmērāmo zemes īpašumu nemaz nav tik daudz un ka šim pasākumam no valsts budžeta nemaz nevajag miljonus,” viņš piebilst.
Tam piekrīt arī uzņēmuma “Bergvik Skog” prokūrists Kārlis Blūms. “Esmu runājis ar īpašniekiem, kuri 90. gados atguva mežu un kuriem mērnieks ierādīja robežas, sacīdams, ka šis, lūk, esot tikai tāds pagaidu variants. Pēc tam sākšot īsto mērīšanu, kas būšot precīzāka. Cik tā pirmā mērīšana bija precīza, tas bija atkarīgs no mērnieka godaprāta, apzinīguma un dzēruma pakāpes,” viņš teic. “Bet līdz otrajai tā arī nenonāca, atstājot to īpašnieku ziņā.”
Par visu jāmaksā īpašniekam
Valsts meža dienestā vai kādā citā valsts pārvaldes iestādē, iespējams, tagad cer uz neapmierinātajiem mežu īpašniekiem, kurus robežu neatbilstības un kļūdainie dati pašus piespiedīs saukt mērniekus un maksāt viņiem prāvas summas par robežu pārmērīšanu. Diemžēl valstī ieviesta nelāga prakse – zemes īpašniekam jāmaksā par datu reģistrēšanu kadastrā, pēc tam viņam tie katrreiz jāpērk, kaut arī vienreiz par tiem jau samaksāts. Bet, piemēram, Lietuvā par mežu inventarizāciju maksā valsts.
Īpašnieku bažas par īpašumu drošību rodas tāpēc, ka publiski pieejamā kadastra karte un tajā iezīmētās robežu līnijas Valsts meža dienestā izmanto zemes robežu noteikšanai dabā. Valsts meža dienesta vadītājs Andis Krēsliņš gan nevarot piekrist šādam apgalvojumam. “Ja robežas īpašnieks ir iezīmējis dabā, pastāvīgi uzturējis tās kārtībā un ja tās saskan ar Valsts zemes dienestā uzturētā kadastra datiem, tad dienests pats uz savu roku neko nepārbīda, cita lieta, ja robežas nesakrīt ar kadastrā reģistrētajiem datiem un jāsauc talkā mērnieks,” viņš skaidro.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
