“Par vienu skolnieku maksājam krietni vairāk nekā igauņi!” Ašeradens atklāj problēmas jaunajā izglītības sistēmā 0
2022. gadā Latvijā tiks reorganizētas vairāk nekā 50 izglītības iestādes. Iepriekš Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece teica, ka reorganizētas varētu tikt pat 75 skolas. Vai nav pāršauts pār strīpu?
“Man šķiet, ka pāršauts pār strīpu ir otrā virzienā. Tas neefektīvais skolu tīkls ir radījis vienu jaunu problēmu – ministrija maina finansēšanas modeli un ministrija pašvaldības finansē nevis pēc skolotāju vai skolu skaita, bet sāk finansēt par noteiktu naudas summu vienam izglītojamam.
Tad šis kļūst par salīdzināmu lielumu, kaut kas līdzīgs “nauda seko skolēnam”, bet jauns modelis,” TV24 raidījumā “Ziņu top” stāsta Arvils Ašeradens, 13. Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.
Līdz šim nauda aizgāja līdz skolai. Nākamajā etapā nauda aiziet līdz pašvaldībai, kas tālāk ir atbildīga, kā to organizē. „Tad sākas viena interesanta lieta – nauda, ko mēs maksājam Latvijā par vienu izglītojamo, ir būtiski lielāka nekā Igaunijā, bet savukārt Igaunijā viena skolotāja alga ir būtiski lielāka 1300-1500 eiro, kamēr mēs esam knapi pie 900 eiro,” Ašeradens atklāj.
Šis melnais caurums veidojies vidusskolu tīkla dēļ, kā to skaidrojusi ministre, jo tas ir visneefektīvākais.
„Mums skolotāju skaits uz skolniekiem ir būtiski zemāks nekā citās valstīs un tādēļ veidojas totāli neefektīvs skolu tīkls,” skaidro Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.
Viņš kā pozitīvo piemēru min Alūksni, kur ir slēgtas skolas, tomēr kopumā skolu tīkls izveidots efektīvs un skolotāju algas ir krietni lielākas kā citviet.
