Par vienu salmiņu mazāk. Nopietni? 0
Zinātnieki zemeslodes glābšanai skandē trauksmes zvanus kā vēl nekad. Jaunieši demonstrācijās prasa nesagandēt zemeslodi līdz kliņķim. Trauksmes cēlējus beidzot sadzirdējuši vairāki Eiropas Savienības valstu līderi un ierosina septiņgadu budžetā ceturtdaļu naudas paredzēt cīņai ar klimata pārmaiņām.
V ienreizlietojamās plastmasas galda piederumiem, traukiem, salmiņiem u. c. atlicis īss mūžs – no 2021. gada tie Eiropas Savienībā būs aizliegti. Kā savu biznesu atbilstoši zaļākai vides politikai pārkārto uzņēmumi, kuri klientiem ik dienu reizē ar pārtiku lielos apjomos pārdod arī plastmasas izstrādājumus, kas pēc lietošanas nonāk pie atkritumiem? Uz “Zaļās istabas” jautājumu atbild ātrās ēdināšanas uzņēmumi “McDonald’s” un “Hesburger”; preses un pārtikas tirgotājs “Narvesen” un lidsabiedrība “Air Baltic”, kas lidojuma laikā tirgo ēdienus un dzērienus. Saraksts ar uzņēmumiem, kuru tirgotajiem ēdieniem un dzērieniem komplektā nāk līdzi vienreizlietojamās plastmasas priekšmeti, ir ļoti garš – jau nosauktajiem varētu pievienot arī degvielas uzpildes stacijas, lielus un mazus veikalus, kafejnīcas u. c.
Turas pie salmiņiem
“McDonald’s” un “Hesburger” var saukt par lielākajiem vienreizlietojamās plastmasas galda piederumu, salmiņu u. c. izplatītājiem ātrās ēdināšanas jomā. “McDonald’s” 12 ēstuves tikai Latvijā vidēji gadā apmeklē vairāk nekā astoņi miljoni viesu. Ja šo skaitu pareizina ar visiem plastmasas priekšmetiem, kas nāk līdzi pārtikai, sanāk milzu kalni jau mūsu zemē vien. Parēķinot, ko tie aiz sevis atstāj pasaulē, jo tas pats “maķītis” katru dienu apkalpo desmitiem miljonu klientu, paveras baisa aina. Plastmasa, kuru izmanto vienreizlietojamiem galda piederumiem, karsto dzērienu trauku vāciņiem, salmiņiem, nav pārstrādājama, tā nesadalās pat ne simt gados un veido vairāk nekā 70% no jūras piesārņojuma.
“McDonald’s” par savu nozīmīgāko soli “ilgtspējīga iepakojuma ieviešanai Latvijā” nosauc plastmasas salmiņu pasniegšanu pie dzērieniem tikai pēc īpaša viesu pieprasījuma. “Ar to vēlamies mudināt mūsu apmeklētājus rūpīgāk pārdomāt savu izvēli un samazināt plastmasas salmiņu patēriņu,” no “McDonald’s” rīkotājdirektora Baltijas valstīs Vladimira Janevska teiktā jāsecina, ka plastmasas rīku lietošanas atbildība tiek uzvelta uz klienta pleciem. Uz jautājumu, vai paši negatavojas savās ēstuvēs ātrāk par 2021. gadu ieviest videi draudzīgus produktus plastmasas salmiņu, vāciņu, galda piederumu vietā, atbildes nav. Esot citi risinājumi – salātus tagad pildot papīra trauciņos, dzērienu turētājiem, papīra maisiņiem un salvetēm izmantojot otrreiz pārstrādātu materiālu.
“Hesburger” ēstuvju ķēdē kustība “#parvienusalmiņumazāk” darbojas aptuveni divus gadus – darbinieki vairs ne automātiski, bet tikai pēc pircēju lūguma izsniedz viņiem salmiņus un arī dzērieniem paredzētos plastmasas vāciņus. Videi draudzīgākus materiālus uzņēmums lieto ēdienu iepakojumam – burgerus tin papīrā, karsto dzērienu lej kartona krūzītēs, smūtijus un piena kokteiļus – glāzēs, kas gatavotas no kukurūzas. Arī darbinieku formas tērpiem izmantota pārstrādāta plastmasa, tāpēc “Hesburger” attīstības direktore Ieva Salmela noteikti varot apgalvot, ka pārstāv zaļi domājošu uzņēmumu. Tāpat kā no konkurenta “McDonald’s”, arī no “Hesburger” uz jautājumu, vai šim uzņēmumam nav plānā ātrāk aizvietot salmiņus u. c. plastmasas piederumus ar zaļākiem produktiem, atbildi nesaņēmām.
Gaisā – viss pa vecam
Tāpat nesteidzas “Narvesen” – plastmasas piederumu aizliegumu savās tirdzniecības vietās ieviesīs no 2021. gada, patlaban izvērtējot, ar ko tos aizstāt. Nupat esot pasūtinājuši krūzītes, kas 95% sastāv no atjaunojamiem un dabā viegli pārstrādājamiem materiāliem, bet jau šovasar “Narvesen” ieviesīs no augiem ražotas, 100% pārstrādājamas krūzītes, stāsta uzņēmuma direktors Andis Aleksandrovs.
Spriežot pēc Korporatīvās komunikācijas nodaļas sniegtās atbildes, ar zaļajiem risinājumiem neveicas arī “Air Baltic” – lidsabiedrība pat nevarot prognozēt, kad pilnībā atteiksies no vienreizlietojamās plastmasas. Tiesa, biznesa klases pasažieru apkalpošanā tos neizmantojot. Arvien vairāk produktu maltīšu katalogā netiekot iepakoti vienreizlietojamā plastmasā, klientiem vairs nepiedāvājot bezmaksas plastmasas maisiņus, lai gan likums jau tāpat to aizliedz… Kā inovatīvāko vides pasākumu uzņēmums nosauc modernu lidmašīnu iegādi, tās palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20 un 50%.
Plastmasas salmiņu, vāciņu, dakšu un nažu izmantošana vai neizmantošana biznesā ir kā lakmusa papīrs, kas norāda, cik izglītots un atbildīgs ir uzņēmējs savā vides politikā. Uzrunātos biznesa pārstāvjus nevar nosaukt par labiem piemēriem, kas ir tikai apliecinājums, ka Eiropas Savienībai jāpievelk daudz stingrāk groži tieši uzņēmējdarbībā, saprotot, ka pasauli apdraud nemitīgā un nesaudzīgā dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes par katru cenu.
Uzziņa
Vienreizlietojamās plastmasas aizliegums no 2021. gada
Eiropas Parlaments apstiprinājis, ka līdz 2021. gadam kā videi kaitīgi jāpārtrauc tirgot šādi plastmasas produkti:
vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);
vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;
plastmasas salmiņi;
no plastmasas gatavoti vates kociņi;
plastmasas balonu kociņi;
oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.
Avots: europarl.europa.eu
