Par viedtālruņiem un cietajiem diskiem jāmaksā datu nesēju atlīdzība 4
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība 8. aprīlī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka datu nesēju atlīdzība (DNA) turpmāk būs jāmaksā arī par viedtālruņiem, datoru cietajiem diskiem un ārējiem cietajiem diskiem. DNA vairs nebūs jāmaksā par CD un DVD matricām.
DNA ir atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.
Grozījumu rezultātā Latvijā DNA sarakstā ietvertas piecas iekārtas vai datu nesēji: no katra jauna viedtālruņa pārdošanas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu, aktieru un filmu producentu atlīdzībai par to autordarbu kopēšanu tiks novirzīts 1,50 eiro, no datora un datora cietā diska – 2,85 eiro, savukārt no USB zibatmiņas – 6% tās vērtības un 4% no datoru ārējo cieto disku vērtības.
Jau iepriekš atklātā vēstulē skaidroja Latvijas autori un izpildītāji, DNA “nav ne jauns nodoklis, ne nodeva, bet gan tieša atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem par mūsu darbu vai izpildījuma kopēšanu ierīcēs, kas pieļauj kopēšanas funkciju”.
Vēstulē arī skaidrots, ka DNA tiek piemērota tikai vienu reizi: “Nav taisnība, ka tagad tiks ieviesta kāda regulāra un ik mēnesi vai gadu maksājama nodeva.
DNA maksā ražotāji un importētāji (respektīvi, pamatā lielie tirgotāji), ievedot ierīci Latvijā, tādējādi gala lietotājam – jebkuram no mums – dodot legālas tiesības savās iekārtās kopēt aizsargātus un legāli iegādātus autordarbus personīgai lietošanai.”
KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere valdībā norādīja, ka autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu.
Viņa uzsvēra, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu – arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām, norādot: “Vairākums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, “mēmes” vai fotogrāfijas un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana.”
Kā pauda L. Zommere, DNA saraksts Latvijā aktualizēts, sperot kompromisa soli pretī datu nesēju vai iekārtu tirgotājiem un ražotājiem, kuri veic DNA maksājumu, ievedot jaunās iekārtas valstī.
Igaunijā DNA sarakstā ir 18 ierīces, bet Lietuvā – 32 ierīces. Arī DNA Latvijā par katru no datu nesējiem vai iekārtām Latvijā noteikts mazāks, piemēram, iepretī Latvijas 1,50 eiro par viedtālruni Igaunijā DNA noteikts 3,50 eiro, savukārt Lietuvā – 4,30 eiro apmērā.
“Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei,” pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
DNA nosaka Eiropas Savienības direktīva. 22 ES dalībvalstīs pastāv līdzīga DNA sistēma kā Latvijā.
2012. gadā Satversmes tiesa noteica Ministru kabinetam pienākumu regulāri aktualizēt datu nesēju un iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, bet līdz šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi
