Par veselības apdrošināšanu vēl jāizstrīdas 0
“Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi trīs iespējamos veselības aprūpes finansēšanas modeļus, un es sliecos atbalstīt valsts obligāto veselības apdrošināšanu,” vakar “Latvijas Avīzei” apliecināja veselības ministre Anda Čakša. VM izstrādātie medicīnas finansēšanas modeļi ir nosūtīti ministrijām izvērtēšanai.
Kā viena no iespējām varētu būt 1% sociālo apdrošināšanas iemaksu novirzīšana medicīnai. “Tas būtu līdzīgi kā Igaunijā, kur šim mērķim ir novirzīti 13 procenti. Esmu saņēmusi kritiku, ka šāda rīcība būtu drauds pensionāriem, bet pensionāriem taču ir ļoti svarīgi saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi,” atzina ministre. A. Čakša uzsvēra, ka naudas apjoms medicīnai ir nepietiekams un ka ir nepieciešams resurss šī apjoma papildināšanai, bet tas nedrīkstētu būt papildu maksājums no strādājošiem. Veselības apdrošināšana pie privātajiem apdrošinātājiem nodrošinātu papildu finansējumu klāt pie tā, kas tiks samaksāts par to ārstēšanu, ko nenodrošina valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.
Veselības ministre pastāstīja, ka papildus gaidāmajai medicīnas finanšu modeļa ieviešanai tikšot pārskatīta pacientu uzskaite izmeklējumu saņemšanai, lai viens un tas pats izmeklējums vienam slimniekam netiktu veikts vairākas reizes. “Patlaban vēl nevaru pateikt, kādā formātā šī uzskaite notiks, jo e-veselība vēl nav ieviesta, bet tas tiks izdarīts, jo valsts nav tik bagāta, lai tērētu naudu liekiem izmeklējumiem,” sacīja Čakša.
Ministre uzsvēra, ka viņai nav nodoma atteikties no obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas, kā to 2. jūlijā ziņoja LTV “Panorāma” un sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”. Sabiedriskā medija ziņotais pārsteidzis arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku (“Vienotība”): “Ilgtspējīgs veselības aprūpes finansiālais nodrošinājums var būt tikai ar strukturālo reformu, par kādu es uzskatu valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Veselības ministrija ir iesniegusi trīs iespējamos medicīnas finansējuma modeļus uz 57 lappusēm. Pirmais modelis paredz sociālā nodokļa pārdali, trijos gados atvēlot pa vienam procentam no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Otrais variants ir Nīderlandes modelis, kad apdrošināšana tiek nodota privātā apdrošinātāja rokās, bet trešais variants paredz 50 – 60 eiro papildu iemaksas veselības aprūpei no katra strādājošā. Bijušajam veselības ministram Guntim Belēvičam valdība bija uzdevusi līdz 1. jūlijam sagatavot medicīnas finansēšanas variantus, un viņš to arī izdarīja.”
R. Ražuks pastāstīja, ka rīt tiksies ar veselības ministri, lai pārrunātu ministrijas sagatavotos variantus un par tiem informētu “Vienotības” valdi, kur arī tikšot diskutēts par labāko medicīnas finansēšanas iespēju. Savukārt Zaļā un zemnieku savienība ministrijas sagatavotos modeļus apspriedīs 11. jūlijā valdes paplašinātajā sēdē, informēja valdes pārstāve Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
VM priekšlikumam medicīnai novirzīt 1% no sociālā nodokļa nepiekrīt ne labklājības ministrs Jānis Reirs, ne arī Latvijas Banka. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste: “Veselības aprūpē nepieciešamas kardinālas reformas, bez skalpeļa neiztikt. Hronisks līdzekļu trūkums nozarē ir tikai viena no problēmām. Otrs, ne mazāk būtisks, jautājumu loks saistīts ar jau piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti un caurskatāmību. Par nesakārtotību veselības aprūpē, piemēram, rindām, kvotām, neoficiālajiem maksājumiem u. tml. nebūšanām dzirdam gandrīz katru dienu, un daudzi to pieredzējuši paši personīgi. Pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija liecina, ka pašlaik tiek plānots meklēt papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, īstenojot vairākus pasākumus nodokļu jomā, liekot vienu ielāpu pie otra. Tostarp izskan arī tādas idejas, ko kategoriski nevaram atbalstīt, piemēram, par sociālā nodokļa pārdali, kas apdraudētu pašlaik sekmīgi funkcionējošās Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju. Latvijas Banka uzskata, ka šāda pieeja nedos iznākumu, jo neievieš ekonomiski pamatotu nozares ilgtermiņa finansēšanas modeli. Caurais spainis, aplipināts ar plāksteriem, agri vai vēlu atkal sāks tecēt.
Pēc mūsu domām, veselības aprūpē nepieciešamas kardinālas reformas, ieviešot obligātās veselības aprūpes modeli ar privāto apdrošināšanas kompāniju piesaisti papildu valsts apdrošinātājam (tā ieviešot veselīgas konkurences elementu veselības nozarē). Tas ļautu ne tikai piesaistīt iztrūkstošo finansējumu nozarei (ap 300 miljoniem eiro), bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras.”
