Par velti ir tikai siers peļu slazdā 0
Turpinot “Latvijas Avīzes” interviju sēriju par viltus ziņām, šoreiz pievēršamies finanšu pasaulei. Kā tās atpazīt, kā neiekrist krāpnieku izliktās lamatās un nepazaudēt savus iekrājumus – par to stāsta finanšu speciālists un rakstnieks TOMS KREICBERGS.
Pēc Rīgas 1. ģimnāzijas beigšanas viņš devās uz ASV, kur ieguva bakalaura grādu fizikā Rīda universitātē Portlendā. Savu finansista karjeru sācis Volstrītā, strādājis divās investīciju bankās Ņujorkas reģionā. Kopš 2011. gada atkal dzīvo un strādā Latvijā, kur vada ieguldījumu pārvaldes sabiedrību “INDEXO”.
Lai gan šodien viltus ziņas pārsvarā asociējas ar internetu, vismaz finanšu pasaulē tās laikam nav nekāds lielais jaunums. Vai tad manipulācijas ar finanšu ziņām nebija pazīstamas jau 19. gadsimtā, pat agrāk?
T. Kreicbergs: Taisnība, par to netieši liecina arī tas, ka finanšu nozarē visagrāk tikusi ieviesta ļoti stingra regulācija attiecībā uz viltus informācijas izpaušanu. Jebkādas ļaunprātīgas manipulācijas ar biržas ziņām tikušas apkarotas ar smagiem sodiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šajā jomā pēdējos gadu desmitos valdīja nosacīts miers, ko pārtrauca vien kriptovalūtu parādīšanās. Tā kā kriptovalūtas sākumā nepakļāvās pilnīgi nekādai regulācijai, ap tām sāka virmot visdažādākās shēmas, tostarp klaja krāpniecība.
Pirmais, kas nāk prātā, runājot par akciju tirgiem, – mērķtiecīga baumu izplatīšana par kādu uzņēmumu, kuram it kā draudot problēmas. Akciju cena krītas, nezinīši pārdod, baumotāji uzpērk, akciju cena atkal aug, baumotāji pārdod un peļņu ieliek kabatā.
Pastāv vēl arī pretējs manipulāciju process, tā saucamais “pump and dump” jeb latviski “uzpūt un izmet”. Piemēram, kāda biržā kotēta kompānija, kurai patiesībā nav lielas vērtības, ar viltus ziņu palīdzību tiek izreklamēta kā izcila nākotnes investīcija, īsts zelta grābiens. Naivi, neinformēti investori notic un sāk pirkt akcijas, nereti atdod savus pēdējos ietaupījumus. Akciju cena aug, un vienā brīdī viltus ziņu autori pārdod visas savas akcijas. Tad atklājas bēdīgā patiesība, akcijas strauji krītas, aizraujot sev līdzi cilvēku sūri grūti pelnīto un krāto naudu.
Man tas atgādina kinofilmu “Ceplis”, kas stāsta par pirmskara Latvijas laiku. Bet arī pēc neatkarības atgūšanas Latvija, patiesībā visa bijusī Padomju Savienība un Austrumeiropa šādiem krāpniekiem bija izcils medību lauks.
Pirmais, kas nāk prātā, ir “Banka Baltija” Latvijā, piramīdshēma MMM Krievijā. Diemžēl tolaik cilvēkiem nebija sapratnes par to, kā rodas nauda. Visi zināja, ka Rietumos, kā toreiz teica, kapitālismā, dzīvo zaļi. Mēs arī gribējām dzīvot kā Rietumos. Un tad uzrodas cilvēki, kuri saka – dodiet mums savu naudu, mēs to pavairosim gluži kā Rietumos. Peļņa – 30%, 60%, pat 100% gadā! Nu, kas var būt skaistāks! Pašam nekas nav jādara, bet nauda nāk! Patiesībā pat 20% gadā ir milzīga peļņa, uz kādu parasti iespējams cerēt tikai privātajā biznesā, un arī tad ar augstiem riskiem. Tāpēc nav jābrīnās par bēdīgo likteni, kādu piedzīvoja “Banka Baltija”, “Auseklītis” un viņām līdzīgas “firmas”. Labā ziņa ir tā, ka šādas klaji krāpnieciskas shēmas, tā sauktās “finanšu piramīdas”, Latvijā vairs nav iespējamas, to nepieļauj likumdošana, arī cilvēki kļuvuši gudrāki.
Un tomēr – kādas tad ir galvenās finanšu piramīdas pazīmes?
Pirmkārt, jāskatās, kas ir uzņēmuma pamatā, ar ko tas nodarbojas. Pērkot kāda uzņēmuma akcijas, kas ražo reālas preces un pakalpojumus, mēs varam nopelnīt divos veidos – vai nu saņemot dividendes, vai arī cerot uz akciju vērtības pieaugumu. Savukārt ja mums kāds vienkārši saka – dodiet mums savu naudu un gan jau mēs zināsim, kā garantēt peļņu, tad tas viss patiesībā ir ļoti aizdomīgi. Otrkārt – solītais ienesīgums. Ja dzirdam solījumus, ka ieguldījums ir bez jebkāda riska un vienlaikus garantē peļņu virs 10% gadā, tie visdrīzāk ir meli. Ja cilvēki godīgi pasaka, ka tā ir augsta riska investīcija, tad vismaz ir vērts ieklausīties, par ko ir runa. Bet saprātīgam ieguldītājam jārēķinās, ka ilgtermiņā akciju tirgū viņš var cerēt nopelnīt 5%, varbūt 8% gadā, kas jau būtu pat ļoti labi. Īpaši gribu uzsvērt šo vārdu “ilgtermiņā”, jo diezgan regulāri pienāk brīži, kad akciju tirgus pamatīgi krītas un ir jāgaida vairāki gadi, līdz tas atkal atkopjas.
Tad jau iznāk, ka nespeciālistam labāk būtu uzticēties bankām.
Latvijā šodien iesaku izmantot tikai regulētu banku, brokeru un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pakalpojumus. Kā to noskaidrot? Ieejiet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv, tur tās visas ir uzskaitītas. Komisijas uzraudzība ir tik nopietna, ka klaja šmaukšana ir tikpat kā neiespējama. Protams, arī šāda varas iestāžu uzraudzīta iestāde var bankrotēt. Tomēr bankas bankrota gadījumā Noguldījumu garantiju fonds mūsu valstī nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro. Ja kādam tiešām ir sakrājusies lielāka summa un viņš vēlas naktī gulēt pavisam mierīgi, būtu vēlams šo naudu sadalīt pa vairākām bankām, katrā turot līdz 100 000 eiro.
Nesen Latvijas medijos ieraudzīju šādu ziņu – kāds cilvēks, sekojot “Facebook” pamanītai reklāmai, samaksājis vairāk nekā 100 eiro viltus interneta veikalā. Kā atpazīt šādus krāpniekus?
Lai pilnīgi izvairītos no riska, es ieteiktu iepirkties jau zināmos, pārbaudītos veikalos, par kuriem dzirdētas vai lasītas labas atsauksmes. Neesiet slinki, “pagūglējiet”, painteresējieties, kas tas īsti ir par uzņēmumu. Krāpniecību upuri ļoti bieži dalās ar savu bēdīgo pieredzi internetā. Bet arī šeit jābūt uzmanīgam, jo krāpnieki paši var sarakstīt viņiem labvēlīgas atsauksmes. Tāpēc jāpārbauda, kas tieši raksta šīs atsauksmes, vai tie ir pietiekami respektabli avoti. Nekas cits neatliek kā apbruņoties ar veselo saprātu un censties novērtēt kopējo ainu.
Vēl kāda visai eksotiska shēma – tā saucamie Nigērijas krāpnieki. Upurim atsūta e–pastu ar ziņu, ka nomiris attāls radinieks, piemēram, Amerikā, un atstājis miljoniem dolāru lielu mantojumu. Atlicis vien “sīkums”, daži tūkstoši eiro “juridiskiem izdevumiem”, kas jāpārskaita uz noteiktu kontu. Dažkārt lielākas ticamības dēļ pat tiekot sūtīti fiktīvi juridiski dokumenti. Un cilvēki uzķeras! Sakiet – vai tiešām lētticībai nav robežu?
Jebkurā sabiedrībā atrodas ievainojami cilvēki, kuri var uzķerties uz šādām makšķerēm. Viņi nesaprot, ka ir darīšana ar krāpniecību, nepamana, ka vēstule rakstīta sliktā vai pavisam dīvainā angļu valodā. Varbūt cilvēks ir jau gados un nav spējīgs kritiski izvērtēt šķietami vilinošo piedāvājumu.
Bet kāpēc tieši “Nigērijas krāpnieki”? Ar ko šī Rietumāfrikas valsts tā izceļas?
Viņi nav vienīgie, bet pirmie gan. Šo krāpšanas veidu varētu salīdzināt ar savdabīgu “start up” biznesu, kurā daži cilvēki tīri labi nopelnīja, kamēr pasaulē nesāka runāt par šiem trikiem. Nav tā, ka visi šie krāpnieki patlaban raustu kādas milzu bagātības, tie laiki sen ir pagājuši, jo konkurence ir pārāk sīva. Bet pastāv vēl citi, jau daudz smalkāki krāpšanas veidi, uz kuriem var iekrist katrs no mums. Piemēram, ļaundari izvieto viltus “Facebook” profilu, kas izskatās pēc tava drauga profila, un sūta ziņu: “Palīdzi! Esmu ārzemēs, mani apzaga, arī telefona nav, rakstu no interneta kafejnīcas, atsūti 200 eiro, lai varu tikt mājās!” Ne jau katrs centīsies pārbaudīt, kur šajā brīdī atrodas viņa draugs, un naudu aizskaitīs. Uz šādu gājienu katrs var uzrauties!
Nesen “Latvijas Avīze” rakstīja par šādu gadījumu. Latvijas iedzīvotājs Andis telefonā saņem ziņu no kādas sievietes, kura piedāvā iespēju nopelnīt – ja Andis ieguldīs pāris tūkstošus ASV dolāru finanšu darījumos, tie ātri nesīs labu peļņu. Andis pārskaita naudu un īpašā interneta platformā priecīgs vēro, ka viņa nauda dažās dienās jau devusi 400 dolāru peļņu. Taču vēlāk izrādījies, ka ne peļņa, ne ieguldītā nauda patiesībā nav atgūstama.
Visas uzticības vērtas ieguldījumu sabiedrības un brokeri, kas darbojas ES, ir licencēti un reģistrēti. Ja zvanītāji un viņu uzņēmums neatrodas šajos sarakstos, visdrīzāk jums ir darīšana ar krāpnieku. Un vēl kāds aizdomīgs apstāklis – pats telefona zvans no ārzemēm. Nopietni ārzemju uzņēmumi, kuri nodarbojas ar finanšu investīcijām, nezvanās apkārt pa Latvijas mājām. Un kā datu aizsardzības laikmetā viņiem izdevās tikt pie jūsu privātā telefona numura? Ļoti aizdomīgi!
Bet dažreiz krāpniecība jau robežojas ar komēdiju. Nesen pievērsu uzmanību kādai interneta vietnei, kas raksta burtiski šādi: “Loteriju organizatorus pārsteidz bieži un lieli laimesti, kurus nodrošina laimes un bagātības piesaistīšanas maģijas rituāls.” Izrādās, pietiek internetā iegādāties Atgriezeniskās Iedarbības Sveci, kurai “pievienots naudas piesaistīšanas rituāls”, un finansiāla veiksme garantēta. Cena – nieka 39 eiro. Ko jūs teiktu par šādām reklāmām?
Patiesi visai uzjautrinoši, izskatās gandrīz vai pēc “prikola”. Bet gan jau kāds uzķeras arī uz tādiem jokiem. Jo pasaulē ir gana daudz māņticīgu cilvēki, ir arī tādi, kuri vēlas ticēt brīnumam.
Vai jums nešķiet, ka ātro kredītu reklāmas dažkārt satur viltus ziņu elementus? Ka cilvēkiem netiek pateikts līdz galam, kādas būs aizņemšanās konsekvences.
Te drīzāk būtu jārunā par mūsu sabiedrības finanšu pratību. Māku izvērtēt savu finansiālo stāvokli, saprast, ko nozīmē noslēgtais līgums un aizdevuma procenti. Arī to, kādas sekas iestāsies kredīta neatdošanas gadījumā.
Un ko par mūsu finanšu pratību liecina runas, ka nav vērts krāt pensijai, jo nekādu pensiju taču nākotnē nebūs…
Pensijas būs! Bet būsim godīgi – mazas. Ja cilvēks strādā un maksā nodokļus, viņš piedalās pirmajā pensiju līmenī. Demogrāfiskā situācija uz šo pensiju līmeni izdara lielu spiedienu, bet pavisam tas nepazudīs un nodrošinās varbūt nelielu, bet tomēr pensiju. Labā ziņa ir arī tā, ka visi otrā pensiju līmeņa ieguldījuma plāni ilgtermiņā strādā ar peļņu. Ja tas ir iespējams, būtu vēlams krāt līdzekļus arī trešajā pensiju līmenī.
Kā jūs domājat – vai neprofesionālis pats spēj nodarboties ar akciju, valūtu, cēlmetālu, kriptovalūtu tirdzniecību un pelnīt, dzīvot tikai no tā? Jeb taisnība ir tiem, kuri uzskata – tas ir taisns ceļš uz izputēšanu.
Īstermiņa tirdzniecība parasti ir ļoti riskanta. Tas nav veids, kā pelnīt, drīzāk pazaudēt. Vieta, kur tiešām daudzmaz droši var nopelnīt, ir ilgtermiņa ieguldījumi akciju tirgos. Es gan ieteiktu uz finanšu pasauli raudzīties ar mazliet piesardzīgu aci. Pelnīt var un vajag, vienlaikus apzinoties, ka jebkura peļņa saistīta ar risku. Bet, ja tiek solīta pasakaina peļņa bez jebkāda riska, tad mums visdrīzāk ir darīšana ar krāpniekiem. Naudu uz paplātes neviens klāt nenes, par velti ir tikai siers peļu slazdā.
