Par veiksmīgu biznesu, sākšanu no nulles un to, kur slēpjas tehnoloģijas 0
Kur un pie kā palikuši privatizācijas sertifikāti? Piesakieties “LB” tie, kuru ieguldījums konkrētā ražotnē privatizācijas sertifikātos šodien nes augstu pievienoto vērtību eksportspējīgā produktā! Aprakstīsim šos veiksmes stāstus!
Izsaimniekoja vai pārdeva
“Daudzi par sviestmaizi paņēma un izsaimniekoja labus Latvijas uzņēmumus. Gribēja sev sagrābt un pārdot par lielāku naudu. Manā acu priekšā tā izdarīja ar Līvānu stikla fabriku, tāpat nolaida Līvānu māju būves kombinātu,” atskatās Daumants Pfafrods, SIA “Light Guide Optics International” valdes priekšsēdētājs.
“Arī “Laimas” konfektes vairs nav tās, kas kādreiz bija. Mūsējie, paši zināt – kurš, iepakoja fabriku smukā papīrītī un pārdeva. Līdzīgs stāsts ar “Rīgas balzamu”.
Pēc privatizācijas daudzas rūpnīcas tika nolaistas, jo jaunajiem īpašniekiem neinteresēja tās attīstīt, bet tūlīt piepildīt savas kabatas.
Kā tad izbijušais politiķis Šķēle kļuva bagāts? Izmantojot lauksaimniecības ministra vietnieka statusu, privatizēja pārtikas uzņēmumus – paņēma bankā kredītu, ieķīlājot tos uzņēmumus, kurus viņš pērk, un tie nopirktie uzņēmumi tad arī “samaksāja” šo kredītu.”
Daumantam Pfafrodam ir pamats to apgalvot, jo viņš ir gan privatizējis padomju laika uzņēmumu, gan piesaistījis ārvalstu investīcijas, gan arī sācis pats savu uzņēmējdarbību. Pavisam trīs reizes, katrreiz citādi, bet no jauna.
Attīstās no jauna veidotie uzņēmumi
“Izņemot farmācijas biznesu, attīstās tikai tā ražošana, kas sākta no nulles. Nevis pārņemtā. Pamazām. Piemēram, “Spilva”, kas sāka ražot mārrutkus un sulas trīslitru burkās Bulduru sovhoztehnikuma konservu cehā.”
Tomēr ne graudu pārstrāde, ne piena, ne gaļas pārstrādes uzņēmumi nav palikuši vietējo rokās – toties normāli funkcionē, iebilstu. Varbūt veiksmes cēlonis jāmeklē kapitāla piederībā, nevis izejas pozīcijās?
“Es vairāk domāju tos uzņēmumus, kuri pilnīgi no jauna rada pievienoto vērtību, piemēram, “SAF Tehnika”, “Mikrotīkli”, “HansaMatrix”, kuri nav pārņemti no citiem, bet kuriem ir pašu idejas.
Esam paralēli gājuši katrs savu ceļu. Mums izdevies radīt rentablāku produktu,” uzskata Pfafrods. Bet, kolīdz ieminos par ārzemju kapitāla investīcijām Latvijā, Līvānu veiksmīgākais uzņēmējs aizsvilstas: “Tie rietumnieki, kas deviņdesmitajos atbrauca pie mums smukā uzvalkā ar šlipsi, bieži bija desmitreiz lielāki maitas nekā tie nevīžīgie, kas dzer šņabi un runā mātesvārdiem.
Mums daudzas tehnoloģijas jau 80. gados bija izstrādātas labāk nekā rietumniekiem, un arī tagad mūsu inženieris ir gudrāks par Rietumu inženieri!
Aizbrauciet uz Vāciju un paskatieties, kas palicis pāri no mīta “vācu inženieris”! Kad ASV inženieri atbrauc pie mums iepazīties ar ražotni, liela daļa no tiem ir aziātu izcelsmes. Ar to gribu teikt, ka šeit, Latvijā, tika un tiks radītas daudzas unikālas lietas.”
Tehnoloģijas ir galvā
Jāatgādina, ka 2004. gadā Daumants Pfafrods kopā ar 40 darbiniekiem aizgāja no vāciešu kontrolētā uzņēmuma, ko pats bija izveidojis.
Pamazām, ar entuziasmu, spītību un bankas kredītu palīdzību tika atsākta optiskās šķiedras ražošana.
Kur tehnoloģijas? “Tehnoloģijas ir galvā! Neviena iekārta, neviena ēka nav tik vērtīga kā cilvēks, kurš zina, kā. Zināšanas ir vērtība. Tāpēc tagad mums ir pētniecības nodaļa, lai mēs spētu radīt ko jaunu,” uzsver uzņēmējs.
