Par veģetārismu – sods un tiesas process 27
Par veģetārismu pie mums var dabūt ne tikai pa mici portālu komentāros, bet arī naudas sodu un pat tiesvedību – liecina notikumi ar Ikšķiles Brīvo skolu.
Par veģetārismu pie mums var dabūt ne tikai pa mici portālu komentāros, bet arī naudas sodu un pat tiesvedību – liecina notikumi ar Ikšķiles Brīvo skolu. Latvijā plaši izskanējušais gadījums, kad Pārtikas un veterinārais dienests sodīja izglītības iestādi par veģetāru pusdienu ēdienkarti, nav beidzies – lieta nonākusi līdz Administratīvajai apgabaltiesai. Ikšķilieši apņēmušies nepadoties un, ja vajadzēs, aizstāvēs savu taisnību pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Nupat Administratīvā apgabaltiesa gatavojas izskatīt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārsūdzību par pērn gada beigās zaudēto lietu pret Ikšķiles Brīvo skolu. Tiesa par labu ikšķiliešiem bija atzinusi, ka dienesta prasība iekļaut gaļu vai zivis pusdienu ēdienkartē nav pamatota un samērīga, lai nodrošinātu bērniem veselīgu un līdzsvarotu uzturu. Spriedumā cita starpā norādīts, ka pat nepilngadīgajiem noziedzniekiem ieslodzījuma vietā ir tiesības uzturā nelietot gaļu un zivis, ja vien viņu veselība to atļauj.
PVD savā nostājā ir nelokāms – Ikšķiles skola pārkāpusi Ministru kabineta (MK) noteikumus nr. 172 par uztura normām izglītības iestādēs, jo nedēļas ēdienkartē nav iekļāvusi vismaz 200 gramus liesas gaļas vai zivs. To pašu savā atbildē tiesai skaidrojusi arī Veselības ministrija (VM), norādot uz MK noteikumiem, kas 1. līdz 4. klašu skolēniem pusdienās neparedz veģetāru uzturu, norāda Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča un uzsver, ka PVD ir valsts uzraudzības dienests, kas kontrolē normatīvos aktus, un izņēmumi nav paredzēti.
Lietas izskatīšana atlikta uz 20. oktobri, jo ar atzinumiem kavējusies Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura katedra.
Skolas virtuvē – bez līķiem
Veģetāras pusdienas Ikšķiles Brīvā skola ieviesa 2011. gadā. “Sākās tas gan praktisku, gan ētisku apsvērumu dēļ. Agrāk atradāmies mazākās telpās, kur nevarējām nodrošināt atsevišķu izlietni gaļas produktiem. Atteikšanās no gaļas produktiem saskanēja arī ar skolas ētiskajiem pamatiem – kāpēc trusīti mīļojam, bet vistu nokaujam un apēdam,” skaidro skolas vadītāja Kristīne Liberta. Ar vecāku piekrišanu nevardarbības tēma tika ieviesta arī virtuvē – vairs neviena līķa! Piecus gadus ar ikšķiliešu pusdienu maltīti bijis mierā arī PVD – nekādu pārmetumu vai administratīvo protokolu. Liberta zina stāstīt, ka veģetāras pusdienas izvēlējušās vēl pāris skolas Latvijā līdz 2016. gadam, kad kāds palūdzis šo jautājumu PVD “aktualizēt”. “Varbūt mēs traucējām gaļas tirgotājiem?” pasmaida skolas vadītāja. Dienests nosodījis ar 50 eiro soda naudu, nācis pārbaudīt atkārtoti – atkal nav gaļas, un sācies skolas un PVD cīniņš, kas aizgājis līdz tiesai.
“Saskaņā ar cilvēktiesībām – vecākam ir tiesības noteikt, ko bērns ēd, tāpat veģetārs uzturs nav diskutējams – tas ir veselīgs un atzīts pasaulē, un mēs drīkstam to izvēlēties. Ja šajā reizē zaudēsim, pārsūdzēsim tālāk,” Ikšķiles Brīvās skolas vadība savā pārliecībā ir stingra. Mīļā miera labad pat netika pieņemts PVD ieteikums sagādāt visiem78 audzēkņiem ārsta zīmes, kas apliecinātu, ka viņi nedrīkst ēst gaļu. “Mēs negribam mānīties, jo bērni gaļu drīkst ēst – tikai mājās,” piebilst K. Liberta, uzsverot, ka viņu skolēniem nav jākļūst par veģetāriešiem. Pusdienas bez gaļas vai zivīm ir tikai piecas dienas nedēļā – pārējā laikā bērnu uzturs paliek vecāku ziņā.
Kāds būs tiesas spriedums, ar interesi gaida arī Veselības ministrija. “Ja tas izrādīsies labvēlīgs skolai, mēs kā veselības sektors pārstrādāsim MK 172. noteikumus. Jau tagad par to notiek diskusijas, taču tas nebūs vienkāršs process, jo, ja pieļaujam veģetārismu, jābūt striktiem kritērijiem, lai bērns saņemtu nepieciešamās uzturvielas un netiktu nodarīts kaitējums,” daudz pielaidīgāku nostāju pauž VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Viņa apgalvo, ka ministrija “visam seko līdzi un nesēž ar aizsietām acīm” – paši noteikumus jau nosūtījuši izvērtēšanai Pasaules veselības organizācijai, bet mājas lapā pēc pāris mēnešiem būšot lasāmi veselīga uztura ieteikumi veģetāriešiem. Tomēr uz jautājumu, cik izplatīts ir veģetārisms Latvijā, nevar atbildēt – šādu aptauju ministrija nav organizējusi un tuvākajā laikā neplāno veikt.
No veselības viedokļa – gaļa nav obligāta
“Šis ir brīdis, kad vajadzētu atzīt, ka noteikumi ir novecojuši un neatbilst laikam,” 2012. gadā izstrādātajam MK normatīvajam aktam nr. 172 diagnozi nosaka uztura speciāliste Guna Bīlande un paskaidro, “tie neparedz veģetāru uzturu kā alternatīvu gaļas un zivs produktiem, lai gan daudz kur Eiropā – Zviedrijā, Lielbritānijā u.c. – šāda prakse jau sen pastāv. Noteikumos paredzēta ļoti augsta ogļhidrātu deva, kas lielākoties tiek panākta ar saldinātām tējām, jo jāsavāc kalorijas, nav skaidrs, kāpēc no pārējiem cieti saturošiem ogļhidrātiem tiek izdalīti kartupeļi?” Bīlande uzskata, ka dokumentu pat nav jēgas preparēt pa daļām – vispirms jāvienojas par konceptuālām izmaiņām, kas saistītas arī ar jaunākajām Pasaules veselības organizācijas norādēm, piemēram, par sāls un cukura daudzumu ēdienā, un pēc tam jāizstrādā uzturvielu apjomi.
Līdzīgi domā uztura speciāliste Eva Kataja: “Ja esam nonākuši līdz situācijai, kad uzsākts tiesas process par to, ka skolēni tiek ēdināti veģetāri, nevar teikt, ka noteikumi ir atbilstoši. No veselības viedokļa nav nekāda pamata obligāti iekļaut pusdienās gaļu.”
E. Kataja ir iepazinusies ar Ikšķiles Brīvās skolas ēdienkarti un varot par to teikt – brīnišķīga. “Ēdienkarte ir daudzveidīga un pievilcīga – viss tur ir iekšā, lai katrā izglītības iestādē tāda būtu! Turklāt šādi Ikšķiles skola nodrošina pēc iespējas labāku pārtiku par samērīgu cenu, jo laba gaļa ir dārga.” Speciāliste atzīst – ja nav iespējams sagādāt labu gaļu, labāk lai tās uzturā vispār nav. Par ikšķiliešu pieredzi viņa sagatavojusi komentāru Administratīvajai apgabaltiesai arī kā RSU Sporta un uztura katedras pasniedzēja. “Uz jautājumu, vai veģetārs uzturs bērnam var būt optimāls, mana atbilde bija, ka var, galvenais, lai tiktu nodrošinātas visas uzturvielas.”
Atzinumu uz tiesas sēdi steidz gatavot gan RSU uztura speciālisti, gan Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija. Valdes locekle, uztura speciāliste Signe Rinkule stāsta – asociācijai un katedrai top līdzīgs viedoklis. “Trīs mani kolēģi, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, ir atzinuši, ka ar veģetāru uzturu var nodrošināt maltīti bērniem ar nosacījumu, ka tā būs ļoti pārdomāta.”
Kā uztura speciāliste S. Rinkule piebilst, ka par bērniem veģetāriešiem uzskati “nav viennozīmīgi”, pētnieki uzsver, ka rūpīgi jāseko līdzi jaunās paaudzes veselības stāvoklim, vai tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas.
