Par vārda brīvību turpmāk lems Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kura Krievijas un Baltkrievijas medijos nomelno Latviju 150
Par vārda brīvību turpmāk lems Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kura Krievijas un Baltkrievijas medijos nomelno Latviju, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pirms mēneša zvērestu nodeva jaunās Saeimas deputāti, bet darbu pie likumiem parlaments sācis tikai šonedēļ līdz ar komisiju izveidi.
13.Saeima vairākus no likumprojektiem izlemšanai atstāja šī sasaukuma deputātiem. Taču to pieņemšanai balsis diez vai pietiks arī pašreizējā Saeimā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lielā mērā atbild par mediju jautājumiem. Taču tajā strādās arī deputāti, kuriem nemaz nav izpratnes par vārda brīvību.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai jāizstrādā un jāpieņem likumprojekti, kas veicina dzimumu līdztiesību, apkaro cilvēktirdzniecību, novērš vardarbību izglītības iestādēs. Šī komisija būtībā ir Saeimas morālais kompass. Tā skata arī jautājumus, kas skar reliģisko organizāciju un mediju darbu.
Tieši šai komisijai, Krievijai iebrūkot Ukrainā, bija jārīkojas informatīvās telpas aizsardzībā.
Pēc vairāku iestāžu un Valsts drošības dienesta ieteikuma Saeima lēma uz pieciem gadiem aizliegt Latvijā retranslēt Krievijas televīzijas kanālus.
Kopā ar Nacionālās drošības komisiju tā bija atbildīga arī par steidzamu Latvijas Pareizticīgās baznīcas saišu pārraušanu ar Maskavu. Kā zināms Krievijas pareizticīgā baznīca aktīvi atbalsta Vladimira Putina režīmu un karu Ukrainā.
Šonedēļ ievēlētās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sastāvs liek domāt, ka sapratne par cilvēktiesībām un vārda brīvību 14.saeimā var būt krietni atšķirīga.
“Stabilitātei!” kā savu pārstāvi darbam komisijā izvirzījusi Gloriju Grevcovu. Stabilitātei! kara pirmajās nedēļās aicināja ieturēt neitralitāti un iebilda pret sankcijām. Grevcova ir Krievijā populāra tiktokere.
Viņas Latviju nomelnojošos video rāda arī Rossija 24 un citi Latvijā aizliegtie televīzijas kanāli.
Sižetos Grevcova metas okupācijas pieminekļu sardzē, kritizē to nojaukšanu, viņas viedoklis labi noder propagandista Vladimira Solovjova raidījumam.
Grevcova uzskata, ka aizliegumu retranslēt Krievijas kanālus nevajagot attiecināt uz izklaides programmām, un regulējums jāpārskata.
GLORIJA GREVCOVA, Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte (Stabilitātei!)
Ir atjaunojami nevis ziņu kanāli, bet tieši izklaides. Jo tieši izklaides jomā ir daudz interesantu raidījumu un seriālu, kas nekādā gadījumā nav saistīti ar politiku. Tiešām ar labu tulkojumu, interesanti. Kas lielai daļai mūsu cilvēku, kuri, ņemot vērā kāda ir bijusi politiskā situācija, viņi ir pieraduši pie tā. Bet politiskos nevajag atjaunot.
Pēc 24.februāra Latvijā pārtrauca arī Putina karu atbalstošā Aleksandra Lukašenko kontrolēto Baltkrievijas televīzijas kanālu rādīšanu.
Taču nule ievēlētā deputāte Grevcova turpina sniegt intervijas Baltkrievijas medijiem, lai stāstītu, kāds uzplaukums ekonomiski Latvijai bija padomju savienībā, cik slikta dzīve ir tagad un ka ar kaimiņiem -Krieviju, Baltkrieviju jādraudzējas.
GLORIJA GREVCOVA Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte (Stabilitātei!)
-Pašu Lukašenko režīmu jūs atbalstāt?
Es nekādā gadījumā neatbalstu nekādu režīmus.
-Tad kāpēc jūs viņa režīma kontrolētajiem medijiem sniedzat intervijas?
Bet tur jau nebija rakstīts, ka tas ir viņa kontrolēts medijs. Tur nebija par to nekas rakstīts. Viņš bija cilvēks no facebook. Viņš arī nepasniedza, ka viņš ir kaut kāda režīma pārstāvis.
Komisijā darbosies arī Augusts Brigmanis un Jānis Vucāns no ZZS. Abi pārstāv politisko spēku, kura premjera kandidāts Aivars Lembergs iekļauts ASV sankciju sarakstā. Un kurš pazīstams ar kritiskiem izteikumiem pret NATO un pirmajās Krievijas sākto postījumu nedēļās ieteica Ukrainai sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par kara pārtraukšanu.
Informatīvās telpas drošība, sevišķi Latvijas pierobežā, ZZS deputātus satraucot, bet ko darīt – ne Brigmanim, ne Vucānam padoma nav.
Komisijā darbosies arī Linda Liepiņa. Viņa pārstāv partiju Latvija Pirmajā vietā. Aināra Šlesera vadītā partija savu kapitālu uzaudzēja cīnoties pret obligāto vakcināciju un asi kritizēja sabiedriskos medijus, ka tie nepietiekami dod vārdu opozīcijai un vakcinācijas jautājumā pārstāvot tikai valdības viedokli.
Sabiedrisko mediju darbs nav apmierinājis deputātu Aleksandru Kiršteinu. Nacionālā apvienība viņu deleģējusi darbam Cilvēktiesību komisijā, neskatoties uz to, ka viņš sabiedriskā medija žurnālisti sociālajos tīklos atļāvies nosaukt par politisko prostitūtu. Ja otra apvienības pārstāve komisijā Ināra Mūrniece aizies strādāt valdībā, iespējams, partijas viedokli šeit pārstāvēs vienīgi Kiršteins.
Komisijas vadība uzticēta Didzim Šmitam no “Apvienotā saraksta”. Viņš savā politiskajā karjerā bijis elastīgs. Un pabijis vairākās partijās. 2009.gadā Šmits bija pārtikas rūpniekus pārstāvošo organizāciju vadībā, izveidoja biedrību “Tautas laiks” un plānoja dibināt jaunu sociāli – liberālu partiju. Pasākumam jau bija aizrunāta Nacionālā teātra zāle. Partijas atbalstītāju vidū – eksprezidents Guntis Ulmanis un kādreiz ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš. Tomēr partija netapa, gadu vēlāk Ulmanis izveidoja politisko apvienību ar Aināru Šleseru un Andri Šķēli “Par labu Latviju”, kurai Šmits nepievienojās.
Trīs no Cilvēktiesību komisijā ievēlētajiem koalīcijas deputātiem varētu aiziet strādāt valdībā. Par to, kuri nāks strādāt viņu vietā vēl nav pilnībā izlemts, bet visticamāk komisijas priekšsēdētāja biedre būs Ingrīda Circene no “Jaunās vienotības”, kura ir strādājusi šajā komisijā arī agrāk un ir to savulaik vadījusi.
—
