Toms Grīnfelds: Covid-19 pandēmija izraisīja krīzi ekonomikā, kura skāra praktiski visas tautsaimniecības nozares 0
Toms Grīnfelds, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada pirmajā pusē Covid-19 pandēmija izraisīja krīzi ekonomikā, kura skāra praktiski visas tautsaimniecības nozares. Lai arī kopējie dati par mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības nozari kopumā varbūt šķiet apmierinoši (kopējais eksporta apjoms 2020. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir samazinājies par 3%), uzņēmumu līmenī situācija ir stipri atšķirīga.
Daļa uzņēmumu strādā ar pilnu jaudu, bet daļai ir apjomu kritums. Sliktākais brīdis nozarē bija aprīlī un maijā un īpaši skāra tos uzņēmumus, kas piegādāja produkciju autorūpniecībai.
Diemžēl par nākotni skaidrības nav. Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas atstāj iespaidu uz pasūtījumu un ražošanas apjomiem, ir pasaules tirgos valdošā neziņa, kas bieži noved pie investīciju projektu iesaldēšanas un atlikšanas. Mašīnbūve un metālapstrāde ir bāzes nozare, kas apgādā ar industriāla pielietojuma produktiem un tehnoloģijām visas pārējās tautsaimniecības nozares. Līdz ar to, samazinoties kopējiem investīciju apjomiem, samazinās arī pieprasījums pēc mašīnbūves produkcijas.
Šajos apstākļos, lai veicinātu aktivitāti apstrādājošās rūpniecības sektorā un nodrošinātu industrijas konkurētspēju, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, vairāk nekā jebkad ir nepieciešama valdības izpratne un tālredzīga budžeta veidošana nākamajiem gadiem.
Atbalstīt apstrādājošās rūpniecības nozares var dažādi. Par vienu no šiem veidiem publiski ziņas izskanēja gada pirmajā pusē, un konkrēti – par Latvijas Aizsardzības ministrijas plāniem piedalīties daudzpusējā starpvaldību līgumā par 6X6 bruņutransportieru izstrādi un vēlāko iespējamo iegādi Latvijas bruņoto spēku vajadzībām. Šādu kaujas mašīnu iegāde paaugstinātu Latvijas Sauszemes spēku kaujas spējas un pavērtu ceļu turpmākai starpvaldību sadarbībai militāro risinājumu izstrādē un ciešākai reģionālai sadarbībai. Bet ir vēl kāds aspekts.
Publiskajā informācijas telpā ir izskanējis, ka Latvijas puse kā NBS piegādes drošību veicinošu nosacījumu ir izvirzījusi prasību tiešu un būtisku ražošanas uzdevumu daļu novirzīt Latvijas uzņēmumiem. Šī ir ļoti apsveicama un atbalstāma tendence, un cerams, ka to izdosies ieviest kā normālu praksi arī turpmākos iepirkumos.
Mašīnbūvē pagaidām tas, šķiet, ir pirmais precedents tik apjomīgā iepirkumā Latvijā. Pašlaik ir identificēti jau 20 ieinteresēti uzņēmumi, kuri veido jaunu klasteri konkrētajam projektam.
Un tie nav tikai metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi. Aptaujātie uzņēmumi iespēju iesaistīties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā uzskata ne tikai par labu darījumu no biznesa viedokļa, bet arī par savu goda lietu. Latvijas uzņēmumam šāds iepirkums nozīmētu ilgāka termiņa sadarbību ar prognozējamu un stabilu klientu, kas gan palīdzētu nodrošināt stabilu apgrozījumu, gan ļautu izšķirties par lielāka apjoma investīcijām, tādējādi veicinot nākotnes konkurētspēju.
Ilgtermiņa ieguvumi būtu pat vēl lielāki. Uzņēmumiem tā būtu nenovērtējama iespēja iegūt pieredzi darbībai starptautiskajā aizsardzības sektora tirgū, kas ir diezgan atšķirīgs un kurā ir diezgan grūti iekļūt, bet vienlaikus tas ir dinamisks un piesātināts ar biznesa iespējām.
Aizsardzības ministrijas uzstādījumi attiecībā uz vietējo ražotāju iesaisti 6×6 projektā ir pavēruši durvis šim tirgum. Protams, Latvijas uzņēmumiem ir jāprot šo iespēju izmantot un šādā projektā ir jābūt gataviem investēt gan laiku, gan līdzekļus, kā arī jābūt gataviem uzņemties finansiālus riskus.
Piemēram, Latvijas metālapstrādes uzņēmums “EMJ Metāls”, kas ir viens no “Patria” izvēlētajiem sadarbības partneriem, 6×6 projekta kontekstā ir pieņēmis lēmumu veikt investīcijas papildu iekārtās vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā, kas ļaus ievērojami kāpināt ražošanas un tehnoloģiskās jaudas un radīs jaunas biznesa iespējas starptautiskajos tirgos.
Valsts aizsardzības komplekss kopumā noteikti tikai iegūs, iesaistot pēc iespējas vairāk vietējo ražotāju, tādējādi diversificējot piegāžu riskus krīzes situācijā. Tādēļ būtu ļoti svarīgi nepārskatīt iepriekš plānotās investīcijas aizsardzības sektorā.
