Jurģis Klotiņš: Par valstiski atbildīgu valdību un koalīciju 0
Vispirms, cienītās dāmas un godātie kungi, apsveicu ar Saeimas vēlēšanās gūtajiem panākumiem! Ikvienai politiskajai partijai vislielākā valstiskā atbildība sākas brīdī, kad jāsāk strādāt valdībā un Saeimas koalīcijā. Tad ir laiks nolikt malā personību savstarpējos aizvainojumus, atvainoties par aizskarošām rīcībām priekšvēlēšanu laikā, ja tas nepieciešams, un piedot. Katra politiķa patiesais lielums parādās tajā, kā viņš attiecas pret patiesību un vai viņš spēj rīkoties cēli, kad kopīgās valsts un tautas intereses to prasa.
Es aicinu Jaunajai konservatīvajai partijai un Nacionālajai apvienībai veidot jaunās valdības kodolu – nacionāli konservatīvu kodolu.
No jūsu – divu politisko spēku, kas apzinās sevi par nacionāli konservatīviem, – spējas sadarboties ir atkarīga Latvijas nākotne. Ja nacionāli konservatīvie spēki nevēlēsies, nespēs vai vienkārši negribēs sadarboties, bet tā vietā kultivēs savstarpēju naidu, tad tiks radīta vislabākā augsne, lai lielāku ietekmi gūtu neoliberālie politiskie spēki, “prokremlisms viltus sociāldemokrātijas ādā” un populistiski polittehnologu projekti. Latvijā briesmām tiks pakļauts valsts finanšu stāvoklis, apdraudēta pensiju sistēmas ilgtspēja, nobremzēta virzība uz vienotu izglītības sistēmu latviešu valodā un radīta vispārēja nestabilitāte kā tautsaimniecībā, tā drošībā un starptautiskās attiecībās.
Neliela nācija ar bīstamu kaimiņu nevar atļauties noskatīties, kā divas patriotu viensētas turpina plēsties par tīrumu, kas atrodas pa vidu! Ko par situāciju JKP un NA starpā domātu un sacītu Eduards Berklavs? Ko teiktu Jānis Čakste? Lūk, ko viņš sacīja, vadīdams Satversmes sapulci, kad tai viens gads grūtos strīdos un diskusijās jau bija apritējis: “Tikai tādā gadījumā, ja mēs vienotiem spēkiem strādāsim un nešķelsimies pēc saviem uzskatiem, tik tad varēsim veikt visus uzdevumus, kas uz mums ir likti. Bet no mums sagaida visa tauta ražīgu darbu. [..] Priekš viņas mēs strādājam un priekš viņas mums ir jāuzupurējas. [..] Vienosimies visi kopējā lūgšanā “Dievs, svētī Latviju!”.” (“Valdības Vēstnesis”. – 1921. 2. maijs)
Novēlu patiesumu pret sevi un otru, gatavību upurēt to, kas katram jāupurē, drosmi, gudrību, godīgumu un vislielāko valstisko atbildību!
