Par uzņēmību un iztapšanu. “LA” vēstuļu apskats 1
Rīdziniekam Pēterim Turķelim paticis “LA” žurnālistu Ivara Bušmaņa, Sandras Dieziņas, Zigfrīda Dzeduļa un Ulda Graudiņa kopdarbs “LA” 17. martā “Visuzņēmīgākajā Latvijas novadā Vārkavā”:
“Tā ir patiešām iedvesmojoša publikācija, kurā viena no aprakstītajām personām saka, manuprāt, mūsu apstākļos visatbilstošākos vārdus: “Nevar sēdēt un gaidīt, kamēr valsts kaut ko rokās iedos.” Rakstā redzam, kā agrāk aizbraukušie atgriežas no ārzemēm un veido te savus uzņēmumus. Redzam, kādi procesi viņu darbībā ir pozitīvi vai bremzējoši. Tas var noderēt mūsu valdībai reemigrācijas jautājumu risināšanā.”
Aizkraukliete Astrīda Knoka kā interesantu vērtē vēsturnieka Viestura Sprūdes interviju ar vienu no vietvārdu cilmes īsās vārdnīcas “No Abavas līdz Zilupei” autoriem Ojāru Bušu “Ko varam izcelt no Latvijas “zemes arhīva”” (“LA” 14. martā). A. Knoka atceras, kā vidusskolas gados Valdemārpilī iejutusies gides lomā, vadījusi ekskursiju tūristiem un stāstījusi par Baznīckalnu un kādreizējā miestiņa nosaukumu – “Sasmaka” (Sansmagen, Sassmaken) izcelšanos. “Valdemārpils, kādreizējā Sasmaka, ļoti jauka un interesanta, vai uz katra soļa dveš senatne un kāds nostāsts. Žēl, ka daudz kas no senajam vērtībām gājis zudumā,” raksta lasītāja.
Rīdziniece E. Pētersone pēc G. Skagales publikācijas “Ābele – melnajā sarakstā” ir sašutusi, saskatot, ka ES regulas pildīšanā vērojama pārcentība: “Atkal notiek muļķīga iztapšana ES ierēdņu diktatūrai, un automātiski tapis projekts Daugavpilī. ES ierēdņi, lai parādītu, ka darbojas, izdomā regulas. Un mūsu ierēdņi atrakstās. Dažādas invāzijas ir, protams, jākoriģē, bet ar prātu. Un katrā valstī, rajonā ir citas problēmas. Ja Bavārijā kas izaudzis par daudz, tas nenozīmē, ka Latvijā arī ir šādas problēmas.” Invazīvo sugu sarakstā paredzēts iekļaut arī plūškoku. E. Pētersone atgādina, ka Latvijā plūškoku savulaik ieveda baroni savās muižās kā vērtīgu ārstniecības augu.
Gulbeniete Marjana Šneidere bēdājas par to, ka daudzas mazās lopkopības un graudkopības saimniecības likvidētas, un nu dzirdams arī par lielo saimniecību bankrotiem: “Eiropas “gudrie” iesaka samazināt piena ražošanu. Iesaka, pērciet savu preci, savus piena produktus. Labprāt pirktu, bet par ko? Naudas maciņš plāns. Latvijā ražotais produkts dārgāks.”
Rīdziniece Anna dalās pārdomās par LTV seriālu “Saplēstā krūze”: “Režisore Inta Gorodecka uzskata, ka seriāls ir izdevies, jo vislabākais mākslas darbs esot tāds, kas mūs aizkustina, liek just līdzi un raisa emocijas – gan pozitīvas, gan negatīvas. Jā, filma ir aizkustinājusi, pat līdz asarām un dusmām. Esmu Dziļuma romānā aprakstītā laika lieciniece. Vai to vajadzēja apliet ar krogus dūmiem un šņabja dvaku?”
