Par un ap homeopātiju 0
Viena no sabiedrībā pretrunīgāk vērtētām alternatīvās medicīnas nozarēm ir homeopātija. Pat fitoterapija – ārstēšanās ar zāļu tējām, uzlējumiem vai ēteriskajām eļļām – nav saņēmusi tik daudz pārmetumu.
Konkurē ar pierādījumiem
Homeopātiskās zāles klīniskajos pētījumos nav uzrādījušas pārliecinošus pierādījumus un sevi attaisnojušas! Tādu vaļsirdīgu apgalvojumu laikrakstam “Daily Telegraph” paudis bijušais homeopāts, Ekseteras universitātes profesors Edzards Ernsts. Viņš pārliecināts, ka cilvēki, kuri joprojām ir pārliecināti par šīs terapijas efektivitāti, ignorē vai nepareizi interpretē labākos pieejamos pierādījumus.
Homeopātija varot būt pat bīstama, jo ar to aizstāj zinātniski pierādītas efektīvas medicīnas procedūras, piemēram, vakcināciju.
Šī terapijas metode nav pārbaudāma tradicionālajos klīniskajos pētījumos, jo tajos neņem vērā visus ieguvumus, kas daudziem pacientiem ir novērojami šajā laikā. Piemēram, lietotās substances atraisa organisma pašizdziedināšanās sistēmas, kas var mazināt simptomus un veicināt atveseļošanos.
Žurnāla “The Biologist” rakstā E. Ernsts norādījis, ka šī pārliecība par homeopātijas efektivitāti ir pretrunā ar fizikas, ķīmijas un farmakoloģijas principiem. Tāpēc homeopātija ir bioloģiski neiespējama. Viņaprāt, šī metode darbojas tikai placebo efekta līmenī, turklāt tikai tad, ja ārsts no saviem pacientiem slēpj patiesību. Iespējams, šīs patiesības dēļ īpaši nopietnos gadījumos homeopāti tomēr iesaka izmantot tradicionālās medicīnas metodes, jo viņu alternatīva nav efektīva, savukārt laika zaudēšana ar šiem līdzekļiem var kļūt neatgriezeniski liktenīga.
Homeopāti gan iebilst, kašī terapijas metode nav pārbaudāma tradicionālajos klīniskajos pētījumos, jo tajos neņem vērā visus ieguvumus, kas daudziem pacientiem ir novērojami šajā laikā. Piemēram, lietotās substances atraisa organisma pašizdziedināšanās sistēmas, kas var mazināt simptomus un veicināt atveseļošanos.
Līdzīgs ar līdzīgu
Homeopātijā izmanto augu, dzīvnieku, minerālu un citas izcelsmes vielas dažādā atšķaidījumā. Homeopāte Inta Zeltiņa skaidro, ka svaigu augu tinktūras un žāvētu drogu esences spirtā lieto 1:10, 1:100, 1:1000 vai vēl mazākā koncentrācijā. Skaitlis vielas latīniskā nosaukuma beigās norāda atšķaidījuma pakāpi. Jo tas lielāks, jo zāles skaitās stiprākas, bet iedarbojas lēnāk, tādēļ jālieto ilgāk. Turpretī mazajos atšķaidījumos aktīvās vielas ir daudz, tie jālieto pat vairākas reizes dienā un palīdz ātrāk. Nešķīstošās vielas saberž ar piena cukuru.
Homeopāti apgalvo, ka ļoti stipri atšķaidītas vielas iedarbina organisma dabiskās atveseļošanas sistēmas, tā mazinot simptomus un dziedinot. Tas ir princips, ka līdzīgo var ārstēt ar līdzīgo – ar mazu aktīvās vielas devu, kas veselos cilvēkos izraisa noteiktas slimības simptomus.
Ja izdzer daudz stipras kafijas, drīz vien paātrinās sirdsdarbība, rodas nemiers un roku trīce, paaugstināta jutība pret trokšņiem, novērojams urīndzenošs efekts. Ja līdzīgas sūdzības ir pacientam, homeopāts tās ārstē ar kafijas atšķaidījumiem.
– Lai homeopātija būtu iedarbīga, ir ļoti precīzi jāzina katras vielas izpausmes dažādās atšķaidījuma pakāpēs. Ņemot vērā katra pacienta atšķirīgās sūdzības un citu orgānu sistēmu iesaistīšanos katrā nākamajā zāļu atšķaidījumā, jāzina arī šo līdzekļu fizioloģiskā iedarbība, kamēr tas nav atšķaidīts, t.i., saindējoties ar šo vielu, – homeopātijas principus skaidro I. Zeltiņa. Tos viņa raksturo ar piemēru par kafiju:
– Ja izdzer daudz stipras kafijas, drīz vien paātrinās sirdsdarbība, rodas nemiers un roku trīce, paaugstināta jutība pret trokšņiem, novērojams urīndzenošs efekts. Ja līdzīgas sūdzības ir pacientam, homeopāts tās ārstē ar kafijas atšķaidījumiem.
Šie ārsti izmanto ne vien ikdienišķas un pazīstamas (kumelīte, pētersīlis, likopodijs, soda, dzelzs, varš) izejvielas, bet arī neparastas (vaļa ambra, suņa piens, pārragojušies zirga kāju izaugumi, tintes zivs, bebra dziedzeri, kabargas sekrēts) un pat indīgas (čūsku, sēņu, augu, kukaiņu indes, arsēns, dzīvsudrabs) vielas.
– Homeopātiskie līdzekļi iedarbojas uz dažādām bioregulācijas sistēmām – iekustina cilvēkā esošos aizsardzības mehānismus, jo slimības laikā pārkairinās audi, un tie spēj uzņemt gan vājus, gan specifiskus kairinātājus, – turpina homeopāte un piekrīt, ka pacientiem šo zāļu liela atšķaidījuma efekts šķiet neticams, tādēļ ārstēšanu bieži uzskata par nenopietnu, par pašiedvesmu un psiholoģisku apstrādi.
Specifiskie nosacījumi
Izvēloties homeopātiju, I. Zeltiņa uzsver vairākus šīs terapijas efektivitātes nosacījumus.
Pacientam obligāti jābūt izmeklētam, lai neielaistu smagas slimības, kam nekavējoties nepieciešama radikāla terapija.
Jānodrošinās ar lielu pacietību, jo zāles darbojas ļoti lēni, var būt arī slimības paasinājumi. Homeopāte mierina, ka tas ir labi, jo nozīmē, ka ir atrastas pareizās zāles, bet saasinājums pēc laika mazināsies vai arī jālieto cita atšķaidījuma pakāpe.
Ja sūdzības pazūd un pacients pārtrauc terapiju, pēc 1 – 2 mēnešiem varot gaidīt simptomu atgriešanos. Tādēļ arī labākas pašsajūtas gadījumā ārste mudina turpināt lietot šīs zāles retāk un lielākos atšķaidījumos. Dažkārt izmanto gatavus zāļu kompleksus, kas vairāk piemēroti veciem cilvēkiem ar daudzām veselības problēmām. Šos līdzekļus gan drīkstot lietot līdz brīdim, kad slimības pazīmes izzudušas…
