Kāpēc Latvijā mūža ilgums viens no zemākajiem Eiropā? 203
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai atbalstītu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to centienos samazināt neinfekcijas slimību slogu, risinot galvenos cēloņus, kas Eiropā izraisa pāragru nāvi, no kuras var izvairīties, un uzlabojot iedzīvotāju veselību un labklājību, Eiropas Komisija (EK) uzsāk 156 miljonu eiro vērtu iniciatīvu, kuras mērķis ir orientēts uz to, lai līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazinātu priekšlaicīgu mirstību no nepārnēsājamām slimībām un veicinātu garīgo veselību un labbūtību.
Lai veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu, līdz ar to nodrošinot arī iedzīvotāju un kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos, trīsdesmit Latvijas sabiedriskās organizācijas, mediķi, nozares pārstāvji un politiķi parakstījuši EK īpašu aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. Aicinājuma iniciatori ir Sirds un asinsvadu slimību darba grupa, kas izveidota pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība” u. c.
Nepieciešama holistiska pieeja
EK ir izstrādājusi vadlīniju dokumentu “Veselīgāki kopā: ES iniciatīva par neinfekcijas slimībām”. Tajā ir apzinātas efektīvas darbības un pieejamie juridiskie un finansiālie atbalsta instrumenti piecās galvenajās jomās – sirds un asinsvadu slimības, diabēts, hroniskas elpceļu slimības, garīgās veselības un neiroloģiski traucējumi, kā arī to galvenie veicinošie faktori. Iniciatīva veicinās holistisku un koordinētu pieeju profilaksei un aprūpei.
Tās uzmanības centrā ir veselības veicināšana un slimību profilakse, kas ir viena no galvenajām prioritātēm, kurā ieguldījumi ir nepietiekami. Nepārnēsājamās slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, hroniskas elpceļu slimības, garīgās veselības traucējumi, neiroloģiskie traucējumi vai vēzis, ES valstīs veido 80% no slimību sloga un ir galvenie priekšlaicīgas nāves cēloņi, no kuriem iespējams izvairīties.
Tās rada lielu slogu cilvēkiem un lielas finansiālās izmaksas, kuras, paredzams, pieaugs, it īpaši ņemot vērā arī ES iedzīvotāju novecošanu. Turklāt Covid-19 pandēmija parādīja, ka cilvēkiem, kas sirgst ar nepārnēsājamām slimībām, ir lielāks risks saslimt ar citām slimībām. Lai mazinātu šo slimību radīto slogu, ir vajadzīga holistiska pieeja, turklāt visos līmeņos nepieciešams novērst nevienlīdzību veselības jomā. Veselības veicināšana un slimību profilakse šo slogu var samazināt pat par 70%, uzskata EK.
Latvijā mūža ilgums viens no zemākajiem
Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir viens no zemākajiem ES – gandrīz piecus gadus mazāks nekā vidēji ES valstīs, kur tas ir 80,6 gadi. Lai arī pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir palielinājies par pieciem gadiem un 2020. gadā sasniedza 75,7 gadus, tas joprojām saglabājas ceturtais zemākais aiz Bulgārijas, Rumānijas un Lietuvas.
Turklāt Covid-19 uz laiku pārtrauca pozitīvo tendenci. Galvenie nāves cēloņi Latvijā ir sirds išēmiskā slimība un insults, bet plaušu vēzis ir visbiežākais nāves cēlonis ar vēža diagnozi, kam seko kolorektālais vēzis. Latvijā ir arī būtisks garīgo slimību slogs – pašnāvība ir biežs nāves cēlonis, jo īpaši vīriešu vidū. Lai gan ir panākts zināms progress pašnāvību novēršanā, 2018. gadā Latvijā bija piektais augstākais pašnāvību rādītājs ES.
2019. gadā tikai 47% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņiem ir laba veselība, kas ir daudz zemāks rādītājs nekā vidēji ES (69%). Turklāt Latvijas iedzīvotāju veselības pašnovērtējumā ir ļoti lielas atšķirības pēc ienākumu līmeņa. 2019. gadā 69% iedzīvotāju augstākajā ienākumu kvintilē atzina, ka viņiem ir laba veselība, turpretī zemākajā ienākumu kvintilē šādi uzskata tikai viena ceturtdaļa (25%), kas būtiski atšķiras no ES.
Latvijas iedzīvotāju augstais mirstības rādītājs un sliktais veselības stāvoklis lielā mērā saistīts ar dzīvesveida riska faktoru lielo izplatību. Tiek lēsts, ka 43% visu nāves gadījumu Latvijā ir izskaidrojami ar uztura paradumu izraisīta riska, tabakas smēķēšanas, alkohola lietošanas un zemas fiziskās aktivitātes kombināciju. Vienā ceturtdaļā visu nāves gadījumu 2019. gadā (6600 nāves gadījumu) bija vainojami riski, kas saistīti ar uzturu, piemēram, nepietiekamu augļu un dārzeņu lietošanu un lielu cukura un sāls patēriņu – šis rādītājs ir daudz lielāks nekā ES vidējais rādītājs (17%).
Tabakas lietošana, ietverot tiešo un pasīvo smēķēšanu, izraisīja aptuveni 15% (4100) no visiem nāves gadījumiem. Aptuveni 6% nāves gadījumu bija saistīti ar alkohola lietošanu un 4% – ar zemu fizisko aktivitāti. Gaisa piesārņojums smalko daļiņu veidā (PM2.5) un ozona iedarbība vien izraisīja aptuveni 4% no visiem nāves gadījumiem.
