Franks Gordons: par traģēdiju atbildīga Maskava 5
Vācija, Lielbritānija un Francija bija griezušās pie Krievijas prezidenta Putina ar prasību – līdz otrdienai, 22. jūlijam, beidzot paust savu viedokli sakarā ar 298 nevainīgu cilvēku nāvi 17. jūlijā, kad teritorijā, ko kontrolē Doņeckas krievu separātisti, tika notriekts Malaizijas aviokompānijas laineris “Boeing 777”. Vladimirs Putins bija spiests pēc naksnīgām telefona sarunām ar rietumvalstu līderiem pirmdienas rītā nolasīt paziņojumu, kurā pauda satraukumu par traģēdiju un, jūtami apjucis, aicināja (lūgtin lūdza) “konfliktējošās puses” izbeigt karadarbību un sēsties pie sarunu galda.
Nožēlojami! Kurš tad aprīlī organizēja bruņoto dumpi Doņeckas baseinā? Kurš apgādāja satracinātos “kazakus” ar zenītraķešu baterijām BUK? Šie “kazaki” taču nupat bija notriekuši Ukrainas armijas līdzīga tipa transporta lidmašīnu, kurā atradās 47 kareivji un virsnieki. Vārdu sakot, ne jau Putinam izmisumā šausmināties… Maskavā kāda krieviete nolika ziedus pie Nīderlandes vēstniecības un teica: “Piedodiet mums!” Viņa zināja, kas vainīgs.
Laikrakstā “Washington Post” Anna Epelbauma pieminēja, ka Doņeckas “tautas republikas premjerministra vietnieks” Vladimirs Antjufejevs 1991. gadā “vadīja Latvijas KGB mēģinājumu gāzt neatkarīgās Latvijas valdību”. Ko vēl vajag, lai viss būtu skaidrs?
Kamēr Putins ir “satriekts par traģēdiju”, viņa aģentūra nesnauž. Lūk, divi piemēri. Krimā notikusi “Jaltas konference”, kurā nodibināta “Ukrainas, Jaunkrievijas un Piekarpatu Krievzemes tautas atbrīvošanas fronte”, un portāla “www.pravda.ru” pašpasludinātās “Piekarpatu Krievzemes republikas premjerministrs” Pjotrs Gecko paziņojis: “Mums viss ir gatavs – 3000 kaujinieku, “kalašņikovi”, granātmetēji, snaiperu šautenes. Jebkurā brīdī varam sākt.”
Tātad faktiski turpinās Krievijas karš ar Ukrainu un Krievijas konflikts ar Rietumiem. Impēriskais sapnis vēl nav izsapņots.
