Foto – Vivanta Volkova

Par tevi, Māras zeme. “LA” reportāža no Aglonas 12

Šogad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki bija ne vien ļoti saulaini un garīgas piepaceltības piepildīti, bet arī saistīti ar zīmīgu mūsu zemes kristīgo jubileju – bīskaps Meinards savu misijas darbu šeit novēlēja Jaunavas Marijas aizbildniecībai, un 1215. gadā jaunkristītajai Livonijai tika piešķirts tituls “Terra Mariana”, kas latviski skan – Māras zeme. Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis svētkos atgādināja: “Svinot Māras zemes 800 gadu jubileju, pateiksimies Dievam par savu zemi, par savu valsti Latviju, par savu valodu, par tautiskajām un kristīgajām tradīcijām, par kristīgo ticību un brīvību, ko tik grūti vairākkārt nācies izcīnīt un aizstāvēt. Pateiksimies Vissvētākajai Jaunavai Marijai, Aglonas Dievmātei, ka mūsu tauta vienmēr jutusi viņas patvērumu un aizbildniecību tagad un nākotnē.” Arī 15. augusta svētku galvenā Svētā mise bija veltīta lūgšanām par mūsu Māras zemi un tautu, ieradušās valsts augstākās amatpersonas tāpat lūdzās par valdību, karavīriem, lai viņi sekotu devīzei “Par Dievu un tēvzemi”. Skanot Dievmātes litānijai, Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā varēja vērot krāšņu svētku procesijas dalībnieku gājienu ar karogiem un Jaunavas Marijas skulptūru.
[wrapintext]

[/wrapintext]

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Dažādi pasākumi un aktivitātes Aglonā risinājās visu pagājušo nedēļu, bet lielāko ļaužu pieplūdumu te varēja vērot 14. augustā, kad daudzi ieradās ar autobusiem un automašīnām, lai pulcētos uz kopīgu dievkalpojumu ar tām 48 svētceļnieku grupām (1346 svētceļniekiem), kas ceļu uz Aglonu bija mērojušas kājām vai velosipēdiem. Kā katru gadu, tālāko ceļu kājām veica svētceļnieki no Liepājas, kas 18 dienās nogāja 450 kilometrus, vairākas grupas nogājušas ap 300 km, tostarp Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas izgāja krietni vēlāk, taču dienā pieveica vairāk kilometru. Nākuši bija ne vien katoļticīgie, bet arī citu konfesiju pārstāvji, tostarp grupa no Vecās Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes, kuri savā ceļā bija lūgušies par kristiešu vienotību. Tāpat ceļu kājām mērot izvēlējušies ļaudis, kuri, pat nebūdami kristīti, sajutuši vēlmi garīgi sakārtot savu dzīvi, bijuši neziņā, kā dzīvot tālāk un lai rastu atbildes uz kādiem svarīgiem jautājumiem. Dažus kilometrus pirms Aglonas piedāvāju vietu automašīnā acīmredzami nogurušām, taču priecīgi starojošām sievietēm – māte un meita pēc daudzu gadu atsvešinātības beidzot atradušas ceļu viena pie otras, tāpēc pateicībā nolēmušas kaut daļu ceļa līdz Aglonai noiet kājām. Ar apbrīnu varēja vērot, cik sparīgi jaunās māmiņas vai tēti stumj bērnu ratiņus. “Jelgavā vienmēr bijis daudz bērnu,” teic Sandra, kuras grupā pie Aglonas bazilikas redz piecus ratiņus. Pēdējos gados populāra kļuvusi svētceļošana ar velosipēdiem, šādi uz Aglonu jau vairākus gadus dodas Talsu grupa, kas šogad izmeta vēl līkumu līdz Igaunijai, nobraucot pavisam 704 km. Arī čehu un poļu svētceļotāji bija atbraukuši ar velosipēdiem.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svinības sākās 14. augusta vakarā ar Svēto misi Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Uzrunājot ticīgos un svētceļniekus, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs atgādināja, ka šodienas svētki ikvienam ir aicinājums atvērt savas sirdis Labajai Vēstij un noticēt, ka ticībā Dievam mums ir dota grēku piedošana un spēja pārvarēt savas vājības, trūkumus, bezcerību. Tāpat arhibīskaps atsaucās uz pāvesta Franciska ekoloģijas tēmai veltīto vēstījumu: “Pāvests saka, ka dabas piesārņošanas jautājums ir cieši saistīts ar cilvēka sirds stāvokli. Ja cilvēks sev apkārt piesārņo un ja viņa istaba ir piesārņota un tur nav kārtības, tas nozīmē, ka kaut kas ar viņa sirdi arī nav kārtībā.” Viņš arī uzsvēra, ka mēs esam līdzatbildīgi par mūsu dzimteni: “Latvija ir zaļa zeme, Latgali sauc par zilo ezeru zemi. Bet ir ļoti svarīgi, lai mēs to nezaudējam un nepiesārņojam, lai neatdodam par sviestmaizi svešiniekiem, kas bezatbildīgi pret to izturēsies. Latvija ir uzticēta mums, un mēs esam atbildīgi par to, kādā stāvoklī tā tiks nodota nākamajām paaudzēm.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar domām un lūgšanām par Latviju, mūsu tautu, saviem tuvajiem un mīļajiem desmitos vakarā visi ar degošām svecēm rokās pulcējās uz tautas Krusta ceļu. Dažs mazulis aizmidzis ratiņos, dažs – tētim pie krūts, ik uz soļa jūtamas vecāku rūpes par saviem bērniem un arī par saviem vecākiem, balstot viņus ar savu plecu, jo ar nūjām daudziem grūti pārvietoties. Bīskaps Jānis Bulis savā runā atgādināja par krustu katra cilvēka dzīvē un grūtībām, kuras uzņemamies, par tautas garīgā mantojuma saglabāšanu un nodošanu jaunajai paaudzei, mācot ar savu piemēru, dzīvesveidu un sacīto vārdu. Bīskaps lūdzās arī par mieru pasaulē, īpaši Ukrainā, Sīrijā un aicināja būt līdzjūtīgiem: “Palīdzēsim šiem cilvēkiem, jo arī mēs esam piedzīvojuši lielus nemierus paši, esam zaudējuši cilvēkus, esam bijuši bezpajumtnieki, esam cietuši badu. Palīdzēsim citiem ar lūgšanu, dalīsimies mīlestībā, palīdzēsim materiāli. Un Dievs svētīs arī mūs. Lai Dievs pasargā arī mūsu zemi no kara darbības nākotnē.”

Svētku galvenajā dievkalpojumā 15. augustā ļaudis šogad uzrunāja Apustuliskais nuncijs Pedro Lopess Kintanas, aicinot visus sniegt liecību, gan audzinot savus bērnus, gan ikdienā “būt par dzīvības praviešiem”. “Pirmdien daudzi no jums atgriezīsies savā ikdienas dzīvē un parastajā darbā. Šajā ikdienas realitātē mums visiem vajag iesaistīties, veidojot labāku tautu un pasauli, bagātu ar vērtībām.”

Tradicionāli svētku galvenajā misē piedalās arī augstākās valsts amatpersonas un goda viesi. Uz Aglonu bija atbraucis Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas lūdzās par valdību, lai tā iemantotu pilsoņu cieņu un mīlestību. Dievmātes litānijas laikā visi devās procesijā apkārt sakrālajam laukumam.

Uzziņa

* Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki ir atzīti par valsts nozīmes pasākumu, to rīkošanai valdība šogad piešķīra 124 886 eiro, no kuriem 25 129 – Iekšlietu ministrijai, 38 850 – Veselības ministrijai, 538 eiro – Zemkopības ministrijai, 55 505 – Tieslietu ministrijai un 4864 eiro – Aizsardzības ministrijai.

* Latvijā Dievmātei veltītas 72 baznīcas, no kurām 49 ir katoļu un 10 nosauktas par godu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.