Vienīgais iemesls pirkumam Latvijā 19
Maskavietis Sergejs Zaharovs stāsta, ka Amatciemā nopircis māju 2009. gadā, kad Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas ārzemniekiem nebija ieviestas. Maskavā viņam piederējis uzņēmums, kas nodarbojies ar ēku tehnisko apkalpošanu. Pie ļoti bagātiem cilvēkiem Sergejs sevi nepieskaita, drīzāk viņš piederot Eiropas attīstītāko valstu vidusslānim. Pirms diviem gadiem Maskavā uzņēmējdarbību pārtraucis. Sieva strādā lielā ASV farmācijas uzņēmumā, bet darba gaitās bieži esot arī Eiropā. Meita pastāvīgi dzīvo un strādā ASV, tur skolā pašlaik mācās arī dēls.
“Jāatzīst, man un manai dzīvesbiedrei nebija nodoma iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā,” stāsta Sergejs. “Arī par Latviju zinājām maz, pāris reižu esmu te bijis padomju laikos. Vienīgais iemesls, kāpēc nopirku šeit māju – pārsteidzoši skaists ciemats neparasti ainaviskā vietā. Kad abi ar sievu pirmoreiz ieraudzījām Amatciemu internetā, sākumā neticējām, ka kaut ko tādu var izveidot. Šķita, tā ir tikai meistarīgi uztaisīta reklāmas bildīte. Kad atbraucām – tas bija rudenī, atvasarā, sapratām, ka tā nav reklāma. Un mums vairs nebija šaubu par to, ko gribam. Par aptuveni 180 000 eiro nopirkām “Bezdelīgas” – ap hektāru zemes un līdz galam nepabeigtu māju, tai trūka jumta seguma un apdares.”
Sergejs un viņa ģimenes piederīgie kopš 2009. gada dzīvojot Amatciemā ar pārtraukumiem. 2011. gadā šeit nopircis “Paceplīšus” – vēl vienu māju, kuru pašlaik izīrējot atpūtniekiem. ”Biju spiests to nopirkt, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. 2009. gadā to nevarēju saņemt tāpēc, ka Saeima vēl nebija pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā. Šī otrā māja ir mans mazais bizness, jo ne ar ko citu pašlaik Latvijā nenodarbojos.”
Sergejs atzīst, ka latviešu valodu neesot apguvis, kaut arī šurp braucis ar pārliecību, ka tas noteikti būs jādara. “Iegādājos latviešu valodas pašmācības grāmatu, jo uzskatīju, ka, dzīvojot Latvijā, man obligāti jāprot kaut vai sarunvaloda. Bet vēlāk atklāju, ka Latvijā gandrīz visi vietējie iedzīvotāji prot krieviski, veikalos, frizētavās, kafejnīcās man atbild krieviski. Protams, tas man atvieglo dzīvi, bet nekā nemudina ātrāk iemācīties latviešu valodu. Jāatzīst, esmu pārsteigts par dažu politisko spēku mēģinājumiem panākt, lai Latvijā krievu valodu atzītu par otru valsts valodu. Es noteikti esmu pret to,” apgalvo Sergejs.
“Pazīstot personiski tos cilvēkus, kuri Amatciemā ir nopirkuši īpašumus, varu droši teikt, ka viņi noteikti nav tie, kuri varētu apdraudēt valsts drošību,” saka A. Zembaha. “Kad dažiem esmu atklāti izstāstījusi par Latvijas sabiedrības aizdomām, viņi ir kā ar aukstu ūdeni aplieti. Un jautā, vai patiešām Latvijā kāds domā, ka valsts drošību apdraud tie, kuri šeit nopirkuši tik dārgus īpašumus un kurus pirms termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas rūpīgi pārbauda valsts drošības iestādes.”
