Par tautas izraudzītu, bet ne ievēlētu prezidentu 18
“Pašreiz spēkā esošā prezidenta ievēlēšanas kārtība mūsu valstī ir nepilnīga, tādēļ nejaušības vai politiskas tirgošanās rezultātā valsts galvas amatā var nejauši nonākt cilvēki, kas nemaz nav mērķtiecīgi vēlējušies nokļūt šajā amatā. Sabiedrība no tā ir nogurusi un vēlas vairāk iesaistīties prezidenta izvēles procesā. Taču vienlaikus pārmaiņas tautas vēlēta prezidenta virzienā rada ne vien drošības riskus, bet nozīmē arī atteikšanos no parlamentāras demokrātijas un pat var novest līdz koķetēšanai ar autoritārismu, kas mums ideoloģiski nav pieņemami. Taču ir iespējams arī vidusceļš!” uzskata biedrības “Sabiedrība centriskai politikai” (“SCP”) līderis Edvards Smiltēns. Viņa vadītā organizācija šonedēļ nāks klajā ar savu piedāvājumu prezidenta ievēlēšanas modeļa reformai.
Piedāvājums paredz, ka prezidenta amata kandidātus tāpat kā līdz šim izvirzītu Saeimas frakcijas vai deputāti, bet tiktu krietni pagarināts termiņš no izvirzīšanas līdz ievēlēšanai. Šajā laika posmā izvirzītajiem pretendentiem būtu jāapliecina sabiedrības atbalsts savai kandidatūrai, savācot un iesniedzot Saeimā noteiktu skaitu balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu. Parakstu vākšanu rīkotu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un katra balsstiesīgā persona varētu atbalstīt tikai vienu kandidātu. Pagaidām gan reformas autori nav vienojušies par to, kas būtu objektīvs atbalsta rādītājs, bet, pēc Smiltēna domām, būtu nepieciešams savākt vismaz 50 000 cilvēku parakstu.
“Likums jau šobrīd nosaka virkni kritēriju Valsts prezidenta amata kandidātiem – minimālo vecumu, nevainojamu reputāciju, nesadarbošanos ar ārvalstu izlūkdienestiem un tamlīdzīgi, bet nenosaka pašu galveno – kandidātam jābauda sabiedrības atbalsts. Nepieciešamība savākt šos parakstus uzliks par pienākumu kandidātiem sevi parādīt – savu vīziju, vadītāja spējas, prasmi uzrunāt un aizraut sabiedrību. Tādēļ būs jārīko debates, ekspertu vērtējumi, reģionālās vizītes. Tādējādi tiks iesaistīta sabiedrība un vienlaikus izslēgta nejaušu avantūristu nokļūšana augstajā amatā,” skaidro Smiltēns.
Galavārdu balsojumā gan joprojām teiktu Saeima, bet tā drīkstētu izvēlēties tikai no tiem kandidātiem, kuri savākuši noteikto parakstu skaitu. Parlamenta balsojumam jābūt atklātam (pašlaik Valsts prezidents atlikusi pēdējā amatpersona, ko Saeima amatā ievēl aizklāti).
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars šo “SCP” ideju vērtēja kā interesantu un apspriešanas vērtu. “Šāds risinājums izklausās nedaudz negaidīts, bet tas noteikti ir interesants un diskusijas vērts. Uzreiz gan redzu, ka te būs nepieciešama konstitucionālo jautājumu juristu diskusija par to, cik lielā mērā šāds regulējums iestrādājams Satversmē un cik – Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Ļoti labi, ka idejas autori jau paredzējuši, ka parakstu vākšana ir valsts kontrolēts process, lai samazinātu risku ar viltojumiem, “mirušajām dvēselēm” un tamlīdzīgi. Taču noteikti vajadzētu arī paredzēt, kas notiek, ja neviens kandidāts nesavāc noteikto parakstu skaitu,” vērtēja jurists. Viņš arī piebilda, ka šīs diskusijas ietvaros vajadzētu pārskatīt arī prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo deputātu skaitu. Satversme šobrīd nosaka, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešams vismaz 51 deputāta atbalsts, bet Konstitucionālo tiesību komisija jau iepriekš aicinājusi Saeimu palielināt šo slieksni, lai prezidenta ievēlēšana nebūtu iespējama tikai valdošās koalīcijas vienošanās ietvaros.
Tomēr, visticamāk, idejai nebūs atbalsta valdošajā koalīcijā. “Vienotības” un Nacionālās apvienības pārstāvji Smiltēna ierosinājumu vērtēja ieinteresēti. “Ir skaidrs, ka pašreizējā prezidenta ievēlēšanas metode ir nerezultatīva. Mums nav nekādu aizspriedumu, ka šī ir opozīcijas ideja. Labprāt aicināsim autorus uz frakciju, lai iepazīstina sīkāk,” teica NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Arī “Vienotības” frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri norādīja, ka pāreju uz atklātām prezidenta vēlēšanām viņa partija noteikti atbalstītu, bet ierosinājums par parakstu vākšanu vēl jāvērtē. Taču Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzreiz bija noraidošs: “Neatbalstām! Priekšvēlēšanu gaisotnē nebūtu pareizi vērt vaļā Satversmi un grozīt tik būtiskas normas. Lai par to lemj nākamā Saeima, kad vēlēšanu trakums būs pagājis un būs pietiekami daudz laika kvalitatīvai diskusijai.” Koalīcijas līgums paredz, ka Satversmes grozījumi ir atbalstāmi tikai tādā gadījumā, ja tam piekrīt visas trīs valdošās partijas.
