Egils Levits: Par tālredzīgu ekonomikas politiku 1
Mēs visi, Latvija un pasaule kopumā, piedzīvojam vēl nebijuša apmēra izaicinājumu gan veselības, gan ekonomikas jomā. Covid-19 slimībai izplatoties, pasaules ekonomika turpina samazināt ātrumu.
Nu jau gandrīz pusei pasaules iedzīvotāju ir noteikti dažādi kustības brīvības ierobežojumi. Skaidrs, ka šādos apstākļos ražošana un pakalpojumu sniegšana nekur pasaulē nevar turpināties kā līdz šim.
Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar pasaules ekonomiku. Rodas traucējumi mūsu piegāžu ķēdēs un darbība uz laiku jāierobežo vai pat jāapstādina daudziem uzņēmumiem. Pašreizējā krīze vienā vai otrā veidā skars visus – neatkarīgi no nozares, uzņēmuma lieluma, nešķirojot starp ražotājiem, tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.
Latvijas valdība ir bijusi viena no pirmajām Eiropā, kas ātri un izlēmīgi dzīvē ievieš dažādus finanšu atbalsta instrumentus Covid-19 izplatības ekonomisko seku novēršanai. Īsā laikā Latvijas valdība ir vienojusies par atbalstu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, radot iespēju kvalificēties tādiem – pamatā jauniem – atbalsta veidiem kā dīkstāves pabalsts, kredītgarantijas un nodokļu brīvdienas.
Līdztekus Valsts kase turpina piesaistīt ilgtermiņa resursus starptautiskajos tirgos, lai finansētu Latvijas ekonomikas stimulēšanu un atbalstītu iedzīvotājus.
Situācija pasaulē ir ļoti nestabila. Taču valdības ieviestie atbalsta instrumenti ir tādi, ka tos var ātri pielāgot aktuālajai situācijai mūsu ekonomikā, raugoties, ka finanšu līdzekļi ir sabalansēti un atbalsts sasniedz visvairāk cietušos.
lai tie var saglabāt darba vietas, nezaudēt savu attīstības potenciālu un pēc iespējas ātrāk turpināt darbu.
Lai ārkārtas situāciju pārvarētu, visām valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām ir pastiprināti jākoordinē sava darbība un jāsadarbojas. Tas uzsvērts arī Valsts konstitucionālo orgānu kopsēdē pieņemtajos pamatprincipos par valsts darbību ārkārtas situācijā. Vēlreiz uzsveru, ka resorisms un juridisks formālisms ir nepieņemami. Jāmācās horizontālā sadarbība!
Šobrīd neviens nevar precīzi prognozēt, cik ilgi krīze turpināsies un cik dziļa tā izrādīsies. Tomēr ir skaidrs, ka pēc tās situācija normalizēsies, ekonomika atkal sāks uzņemt apgriezienus.
Tādēļ Latvijas ekonomikas stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas ir jāsāk gatavot šodien. Mums ir jāapzina iespējamie scenāriji, jāspēj definēt jaunus uzdevumus un iespējas, lai varam jau šodien pieņemt gudrus lēmumus un veikt priekšdarbus mūsu ekonomikas dzīves ātrākai atlabšanai.
Šis it sevišķi būs jaunā ekonomikas ministra uzdevums, kurš, cerams, šajās dienās Saeimā tiks apstiprināts un ministrijas vadībā piesaistīs neatkarīgus speciālistus ar autoritāti, kas domātu ne tikai taktiski, bet arī stratēģiski.
Šobrīd īpaši svarīga ir solidāra un radoša sadarbība starp valsts institūcijām, analītiķiem un praktiķiem. Man ir patiess prieks redzēt, ka gan uzņēmēji, gan atsevišķi cilvēki aktīvi iesaistās krīzes risināšanā ar savām idejām, lai, piemēram, palīdzētu Latvijas mediķiem ar aizsarglīdzekļiem un aparatūru.
Mūsu ekonomikas politikas uzdevums tagad ir ne tikai panākt, lai mēs pēc iespējas “mīkstāk piezemētos”, bet arī, tikko apstākļi to atļaus, ātrāk un straujāk no šīs recesijas atkal izietu. Tāds ir mērķis, kura labā aicinu mūs visus kopā strādāt.
Īpaši svarīga loma gan ārkārtas situācijas laikā, gan tam sekojošajā ekonomikas atveseļošanās periodā ir Latvijas pašvaldībām. Es pateicos tām pašvaldībām, kuras jau proaktīvi rīkojas, lai atvieglotu saviem iedzīvotājiem neierasto ikdienu, piemēram, nodrošinot iespēju pašizolēties tiem, kam tas nepieciešams, palīdzot senioriem vai piegādājot mājās brīvpusdienas maznodrošināto ģimeņu skolēniem.
Šis ir laiks strādāt kopā un sadarboties, meklējot praktiskus, radošus un iedzīvotājus saliedējošus risinājumus.
Krīzi nav iespējams pārvarēt, sabiedrībai nav iespējams saskaņoti rīkoties, ja cilvēkiem nav pietiekami uzticamu informācijas avotu, ja tie pakļaujas šādās situācijās vienmēr pieaugošajai dezinformācijai.
Latvijas nopietnie mediji šobrīd cenšas profesionāli un atbildīgi darīt savu darbu. Žurnālisti nav dīkstāvē, bet, tieši pretēji, strādā vairāk nekā ikdienā. Taču ekonomiskās situācijas dēļ medijiem ir zuduši reklāmas ienākumi.
Valdībai jau tagad ir jāpieņem lēmumi mediju atbalstam un nav jāgaida, kad to pastāvēšana būs apdraudēta, un tātad būs apdraudēta arī sabiedrības iespēja vadīties no uzticamas informācijas.
Es novēlu drosmi un izturību, sargāsim savu, mūsu tuvinieku un sabiedrības veselību. Saglabāsim vienotu, radošu un solidāru garu, lai ne vien pārvarētu šo ārkārtas situāciju, bet izietu no tās vēl stiprāki.