Par studentu likteni galva nesāp 0
“Es nespēšu parakstīt dokumentus par valsts finansējuma piešķiršanu šīm studiju programmām,” vakar sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, runājot par vairāk nekā 150 studiju programmām, kas atzītas par nekvalitatīvām.
Šāds rezultāts tika iegūts, ņemot vērā gan starptautisko ekspertu vērtējumu, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) veikto vērtēšanas datu analīzi. Jau vasarā beidzās Eiropas Sociālā fonda finansētais projekts, kura ietvaros tika vērtētas lielākā daļa Latvijā īstenoto studiju programmu. No gandrīz 900 programmām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55.
Vērtēšanu administrēja Augstākās izglītības padome (AIP), taču tā tika veikta pēc IZM apstiprinātiem kritērijiem. Tolaik IZM vēl nevadīja reformatiski noskaņotais R. Ķīlis, līdz ar to, iespējams, ka kritēriji bija izstrādāti tā, lai vērtēšana būtu diezgan saudzīga. R. Ķīlis uzskatot, ka vērtēšanas rezultāti nav tik pilnīgi, lai uz tiem balstītu tālāko augstākās izglītības politiku, nolēma, ka ministrijā dati vēl papildus jāanalizē. Vakar IZM Augstākās izglītības un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs prezentēja veiktās analīzes rezultātus.
Lai gan IZM analīze lielākoties sakrīt ar AIP vērtējumu, tomēr izmaiņas ir – 334 programmas nu iekļautas zemākā grupā nekā iepriekš, bet 43 programmas, lielākoties no virziena – izglītība, pedagoģija un sports – nonāca augstākā grupā.
Piemēram, Daugavpils Universitātē īstenotā studiju programma “Profesionālās izglītības mūzikas skolotājs” pat pārvietojusies no sliktākās uz labāko grupu. Dažas šīs plašās grupas programmas gan nonākušas zemākā grupā, pat no labākās pārvietojušās uz sliktāko.
IZM arī izveidojusi tādu kā programmu reitingu. Proti, viena virziena ietvaros iespējams redzēt, kuras programmas ir viskvalitatīvākās un kuras vissliktākās. Piemēram, ekonomikas studijas viskvalitatīvākās ir Rīgas Ekonomikas augstskolā, bet otrajā vietā pārsteidzošā kārtā nonākusi Malnavas koledžas piedāvātā studiju programma, kam seko Banku augstskolas piedāvājums. Tikmēr lielāko augstskolu – Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes (LU) studiju programmas ekonomikā atpaliek. Vairākas LU programmas šajā nozarē pat iekļautas nekvalitatīvo studiju programmu grupā.
Trešajā, nekvalitatīvo programmu grupā nonākušas 183 programmas, kas ir 22 procenti no visām vērtētajām studiju programmām. Galarezultātā secināts, ka valsts finansējumu vairs nebūtu pelnījušas saņemt 162 studiju programmas. Bet par vairāk nekā 90 studiju programmām vēl veiks papildu analīzi.
Privātās var turpināt haltūrēt
R. Ķīlis pavēstīja, dalot nākamā gada budžeta naudu, tās programmas, kas saņēmušas negatīvu vērtējumu, varētu vairs nesaņemt valsts finansējumu. Kādas sekas tas radīs studentiem, kuri patlaban šajās programmās studē valsts finansētās budžeta vietās, pagaidām nav īsti skaidrs – iespējams, studijas varēs turpināt bez maksas, bet tikpat labi augstskolai var nākties piedāvāt studiju vietu citā studiju programmā. No R. Ķīļa teiktā var spriest, ka par studentu likteni viņš pārāk neuztraucas. “Studenti iestājušies konkrētā augstskolā, nevis Izglītības un zinātnes ministrijā,” viņš norādīja.
Tiesa, lielākā daļa nekvalitatīvo studiju programmu tiek īstenotas privātajās augstskolās, kas valsts finansējumu nesaņem.
Privātas augstskolas šīs programmas varēšot arī saglabāt. Tikai dažos gadījumos tikšot apsvērta iespēja atsaukt studiju programmas licenci. Tā būšot studentu izvēle, vai studēt nekvalitatīvajās studiju programmās vai ne.
Taču arī valsts augstskolās, tajā skaitā lielākajās universitātēs, ir atklātas programmas, kam varētu liegt valsts finansējumu. Proporcionāli daudz (ņemot vērā kopīgo studiju programmu skaitu augstskolā) šādu studiju programmu ir Liepājas Universitātē. Analīzes dati liecina, ka mākslu samērā augstā līmenī var studēt Mākslas akadēmijā, bet citās augstskolās vairākas šīs jomas programmas arī iekļautas sliktākajā grupā.
Kvalitāte – reliģijā un teoloģijā
Tikai vienā, salīdzinoši šaurā studiju virzienā – reliģijā un teoloģijā –, par kvalitatīvām atzītas visas piedāvātās studiju programmas. AIP vērtējumā bija vairāk pilnībā kvalitatīvu studiju virzienu, piemēram, arī lauksaimniecībā. Abos vērtējumos gandrīz visas studiju programmas par kvalitatīvām atzītas veselības aprūpē, dzīvās dabas zinātnē un militārajā aizsardzībā.
IZM analīze liecina, ka studiju virzienā “Transporta pakalpojumi” visas piedāvātās studiju programmas atzītas par nekvalitatīvām. Skaitliski visvairāk nekvalitatīvo studiju programmu – 57 – atzītas virzienā “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, turklāt tā ir vairāk nekā trešā daļa no visām studiju programmām šajā nozarē.
Nekvalitatīvo studiju programmu finansēšanai valsts patlaban tērē trīs miljonus latu. R. Ķīlis sola, ka šī nauda paliks augstākās izglītības nozarē un tiks piešķirta kvalitatīvajām studiju programmām tā paša studiju virziena ietvaros.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra teic, ka studiju programmu vērtēšanā AIP un IZM izmantojušas vienus un tos pašus datus, atšķiras tikai interpretācija. Viņam gan nav īsti skaidrs, kā izvēlēti koeficienti, kas izmantoti studiju programmu ranžēšanā. No J. Vētras teiktā arī varēja saprast, ka lielas jēgas no studiju programmu izvērtējuma nav – esot iztērēts viens miljons, lai secinātu, ka jāpārdala trīs miljoni.
Apskatīt studiju programmu pilnu vērtējumu iespējams IZM mājaslapā www.izm.gov.lv.
FAKTI
Atšķirības AIP un IZM veiktajā studiju programmu klasifikācijā
| AIP vērtējums | IZM vērtējums | |
| Kvalitatīvās un ilgtspējīgās programmas | 589 | 389 |
| Uzlabojamās programmas | 210 | 264 |
| Problemātiskās programmas | 55 |
183 |
