Par Stambulas konvenciju Saeimā joprojām dažādi viedokļi 15
Stambulas konvencijas ratifikācijas atbalstītājiem un pretiniekiem Saeimā pagaidām ir līdzīgs atbalsts. Balsojumā izšķiroša varētu būt partijas “Saskaņa” pozīcija, kas vēl nav formulēta.
Politiķu aptauja liecina, ka Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājumā provizoriski abās pusēs varētu būt apmēram 35 līdz 40 deputāti. Līdz ar to svarīgs būs “Saskaņas” lēmums, kurā ir pārstāvēti vairāk nekā 20 deputāti.
Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) vairākums varētu atbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju, bet būs arī deputāti, kas balsos pret, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Līdz ar to ZZS būs brīvais balsojums. Pats Brigmanis balsos par, lai likumdošanā nostiprinātu principu, ka nedrīkst pieļaut vardarbību pret sievieti. Politiķis gan izprot kolēģus, kuri šajā dokumentā saskatījuši citus jautājumus.
“Vienotība” atbalsta konvencijas ratifikāciju un uzskata, ka ar tās ratifikāciju nedrīkst kavēties, aģentūrai LETA pauda frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. “Stambulas konvencijas parakstīšana un iespējami drīza ratifikācija Saeimā būs stingrs signāls, ka 21.gadsimta Latvijā nav vietas cilvēku pazemošanai tāpēc, ka kāds ir sieviete, vīrietis, cittautietis vai cilvēks, kura vecākiem pietrūcis mīlestības vai iespēju, lai savus bērnus audzinātu,” iepriekš pauda Āboltiņa.
Savukārt nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars iepriekš norādīja, ka pašlaik visas rekomendācijas vardarbības izskaušanai jau ieviestas vai ir ieviešanas procesā, savukārt saistībā ar šo konvenciju tiek saskatīti riski. Frakcija par šo jautājumu nav lēmusi, bet deputātu viedoklis varētu nebūt atšķirīgs no nacionālās apvienības ministru nostājas.
Kad valdība atbalstīja Stambulas konvencijas parakstīšanu, tika fiksēts, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) ir atsevišķs viedoklis.
Opozīcijā esošās frakcijas “Saskaņa” vadītāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA sacīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas par atbalstu konvencijas ratificēšanai nepieciešams uzklausīt skaidru valdības dokumenta vērtējumu. Iepriekš Agešins pauda atbalstošu viedokli par konvencijas ratificēšanu.
Partijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputāti balsos pret konvencijas pieņemšanu, jo kā konservatīvam politiskam spēkam NSL nav pieņemama konvencijas pieeja jautājumā par dzimumu izpratni, aģentūrai LETA sacīja partijas līdere Inguna Sudraba. Politiskais spēks atbalsta cīņu pret vardarbību, bet dokumentā saskatāmi pavisam citi mērķi mērķi, norādīja Sudraba.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātu vairākums balsos pret minētā dokumenta ratifikāciju, norādīja LRA frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš. Politiskajam spēkam gan paredzēts brīvais balsojums, jo ne visi deputāti iebilst pret konvenciju. Lielākajai daļai deputātu ir bažas par dokumenta neskaidrību attiecībā uz dzimumu izpratni, norādīja politiķis. Liepiņš arī akcentēja, ka nepiekrīt dokumenta preambulā paustajam, ka sievietēm pašlaik būtu liegts izglītoties un ka sievietes tiktu diskriminētas.
Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā Bulgārijā, Sofijā, parakstījis Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecina, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam. Pēc tam, kad starptautisks līgums ir parakstīts, to nepieciešams arī ratificēt Saeimā. Reirs aģentūrai LETA skaidroja, ka tagad Labklājības ministrija (LM) sagatavos likumprojektu, par kuru vēlāk lems Saeima.
Jau vēstīts, ka LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver LM.
Savukārt Tieslietu ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija “klaji ignorē” gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
