Par spīti protestiem, akumulatorus tomēr pārstrādās Kalnciemā 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maija beigās Kalnciemā atsākās protestēšana pret uzņēmuma ”EcoLead” ieceri bijušās ķieģeļu rūpnīcas teritorijā būvēt paaugstinātas bīstamības objektu – svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, jo noslēdzās ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana.
Šo projektu uzņēmums vēl ar veco nosaukumu “East – West Finances” sāka īstenot pirms aptuveni astoņiem gadiem, kad par būvniecības vietu bija izraudzīta Olaine, taču, saņemot vietējo uzņēmēju pretestību, ātri tika atrasta piemērota vieta Kalnciemā, sarīkota formāla (plaši neizziņota) sabiedriskā apspriešana un saņemta Jelgavas novada domes piekrišana, kura lēmumu pamatoja arī ar 40 jaunu darba vietu radīšanu.
Kad vietējie iedzīvotāji aptvēra, cik bīstams ražošanas objekts taps viņu pilsētā, viņi mēģināja domes lēmumu apstrīdēt tiesā, tomēr visās trīs tiesu instancēs prasība tika noraidīta.
Pa to laiku akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecības sagatavošanas darbi nonākuši finiša taisnē.
Saņemts arī pozitīvs Valsts pārraudzības vides biroja (VPVB) izsniegtais ietekmes uz vidi novērtējums, kurā secināts, ka kaitīgo ietekmi ar izpildāmiem nosacījumiem var ierobežot, un projekta attīstītājiem atlicis vien pēdējais solis, lai iedegtos zaļā gaisma darbu īstenošanai – saņemt atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai Zemgales reģionālajā vides pārvaldē (ZRVP).
Pēdējā iespēja izteikt savus iebildumus ieinteresētajiem tika dota līdz 1. jūnijam, sūtot e-pastus Vides pārvaldei.
“Esam saņēmuši 45 vēstules, no kurām lielākā daļa autoru ir kategoriski pret rūpnīcas celšanu, savu viedokli neargumentējot, taču ir arī pamatoti iebildumi, kurus noteikti ņemsim vērā, izvērtējot izmešu atļaujas izsniegšanu,” “Latvijas Avīzi” informē ZRVP direktors Hardijs Verbelis.
Ievērojot likumā noteiktos termiņus, atļauja uzņēmumam “EcoLead” būtu jāizsniedz līdz 16. jūlijam, bet, ņemot vērā rūpnīcas atrašanās vietu Lielupes un Ķemeru nacionālā parka tuvumā, kā arī specifiku – indīgu vielu pārstrādi –, direktors ir pārliecināts, ka A kategorijas atļaujas izsniegšanas termiņu pagarinās vēl uz diviem mēnešiem.
Ne jau vienīgā tāda
Šādas akumulatoru pārstrādes rūpnīcas jau darbojas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, un, īstenojot videi draudzīgu saimniekošanu, arī Latvijai pašai vajadzētu tikt galā ar saviem bīstamajiem atkritumiem – to saprot konstruktīvi domājošie protestētāji.
“Cilvēki principā nav pret akumulatoru pārstrādi Latvijā, taču izvēlētā vieta ir pilnīgi nepiemērota. Šeit ir upes krasts, visapkārt ūdeņi, purvi,” skaidro kalnciemiete Jelgavas novada domes deputāte Irina Dolgova.
Netālu atrodas daudzdzīvokļu mājas, un rūpnīcas darbību noteikti jutīs arī to iedzīvotāji, jo, pēc aplēsēm, gaisā tiks emitētas aptuveni 65 tonnas sēra dioksīda gadā.
“Ja galu galā mēs A kategorijas atļauju izsniegsim, tad prasīsim “EcoLead” pārstāvjiem uzstādīt vismodernākos gaisa filtrus un tehnoloģisko šķidrumu attīrīšanas iekārtas, kādas vien šobrīd pieejamas pasaulē,” mierina Hardijs Verbelis.
SIA “EcoLead” līdzīpašnieks un valdes loceklis Deniss Uļjanovs sola pildīt dokumentos prasīto un darīt visu iespējamo, lai akumulatoru pārstrādes dēļ Kalnciemā neciestu vide un iedzīvotāji.
Arī kaimiņos negatīva nostāja
Jau pirms diviem gadiem Lielupes baseinā esošā Jūrmalas dome akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvēšanas ieceri Kalnciemā vērtēja negatīvi.
“Neskatoties uz paredzētajiem drošības pasākumiem, kas vides piesārņojuma riskus samazina līdz minimumam, tie tomēr neizslēdz avārijas situāciju un ķīmisko vielu nokļūšanu dabā.
Ievērojot Jūrmalas kūrorta statusu, ar Lielupi saistīto dabas objektu atrašanos pilsētas teritorijā un Rīgas līča rekreācijas nozīmi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, Jūrmalas pašvaldība nevar piekrist paredzētajai darbībai.”
Arī Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) uzskata par nelietderīgu pasliktināt esošo situāciju, palielinot piesārņojuma slodzi Lielupes baseinā.
“Piesārņojuma veids – emisija atmosfērā – ir ar lielu potenciālu pārsniegt modelētā rajona robežas klimata pārmaiņu rezultātā, kuras nav ņemtas vērā “EcoLead” iesniegumā, jo pašreizējie normatīvie akti to neparedz.
Tāpat netiek apskatīts ilgstoša piesārņojuma kumulatīvais efekts ūdens ekosistēmās, paredzot ūdens objektu vides monitoringu arī lielākā attālumā no rūpnīcas,” savu viedokli pauž LHEI direktore Anda Ikauniece, uzsverot, ka rūpnīcas darbības dēļ skartās Lielupes apkaimes vides atveseļošanas izdevumi var stipri pārsniegt ekonomiskos ieguvumus.
Ignorējot nopietnās iebildes, uzņēmums “EcoLead” tomēr turpināja virzīt projektu tālāk, uzsākot ražošanas ēku rekonstrukciju, vēl pirms bija beigusies tiesvedība.
Turklāt pērn sākta arī iepirkumu procedūra rūpnīcas iekārtu piegādēm, tostarp skābekļa inžektoram rafinēšanas iecirknī, elektrolīta neitralizācijas un ūdens attīrīšanas iekārtu komplektam.
Acīmredzot uzņēmēji bijuši ļoti pārliecināti, ka iedzīvotāji neko nepanāks un visu nepieciešamo atļauju saņemšana ir tikai laika jautājums.
Tomēr Irina Dolgova domā citādi. Nu viņa vērsusies Valsts vides dienestā (VVD) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar vēstuli, kurā aicina pievērst pastiprinātu uzmanību akumulatoru pārstrādes projektam Kalnciemā un nepieciešamības gadījumā rīkoties, norādot uz izsniegtā ietekmes uz vidi novērtējuma derīguma termiņa beigām.
Toksiskā pārstrāde
Akumulatoru pārstrādes rūpnīcā plānots ieguldīt ap deviņiem miljoniem eiro, tajā skaitā arī Eiropas Savienības finansējumu. Vairāk nekā puse šīs naudas tikšot ieguldīta nevis ražošanas procesā, bet ekoloģijas vajadzībām – gaisa un ūdens attīrīšanai.
“Mūsu galvenais saražotais galaprodukts būs svina lietņi, kurus pārsvarā eksportēsim, un nolietotie svina akumulatori – tikai viens no izejmateriāliem. “Lead” angļu valodā apzīmē gan “svinu”, gan ir arī darbības vārdu “vadīt”, un mēs vēlamies būt ekoloģiskas svina ražošanas līderi,” vēsta SIA “EcoLead” valdes priekšsēdētājs Jurijs Harlamovs.
Viņš uzskata, ka rūpnīcas darbošanās izskaudīs nelegālo un vidi ļoti apdraudošo akumulatoru pārstrādi mājās, kur svins tiek pārkausēts lauka pavardā, bet svina lējums nodots metāllūžņos, nekontrolējot ne izmešus, ne skābes utilizāciju.
Plānots, ka Kalnciema rūpnīca gadā pārstrādās ap 15 tūkstošiem tonnu akumulatoru, no kuriem divas trešdaļas varētu savākt Latvijā, pārējos – ievest no citām valstīm.
Līdz ar to gadā saražotu uz pusi mazāk tonnu svina un svina sakausējumu. Svina pārstrāde ir ļoti toksiska.
Tā izgarojumi var izsaukt elpceļu bojājumus – iesnas, klepu, kakla kairinājumu, ilgstoši iedarbojoties, pat astmu –, kas atgādina koronavīrusa izraisītos simptomus.
