Par spīti pavasara sausumam un jūnija lietavām graudkopības sezona uzskatāma par izdevušos 0
No vairāk nekā 730 tūkstošiem hektāru graudaugu, kas šogad valstī iesēti, plānotā raža solās būt pat ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu graudu.
Tādējādi šī graudkopības sezona, par spīti pavasara sausumam, kas dažviet laukus vieglākās augsnēs iekaltēja un, par spīti jūnija lietavām un negaisiem, kas saguldīja kviešu laukus Zemgalē, uzskatāma par izdevušos, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti.
Pateicoties aizvadītā gada siltajam un ilgajam rudenim, kā arī maigajai ziemai, īpaši labi šogad padevušies ziemāji, kuri iesēti 435 tūkstošos hektāru.
Arī ražas novākšanas apstākļi bijuši pat ļoti pateicīgi – izcili sausas un karstas divas nedēļas ražu ļāva novākt bez papildus tēriņiem. Līdz šīs nedēļas lietavām valstī vēl nenovākta ir daļa vasarāju, īpaši Vidzemē, kur veģetācija parasti ir vēlāka.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Neraugoties uz to, ka agronomijas pamati māca – labos ražas gados grūti iegūt augstas kvalitātes graudus, graudu kvalitāte šogad patīkami iepriecināja vairumu saimniecību.
Tādējādi vēlreiz gūstam apliecinājumu tam, ka Latvijas lauksaimnieki spēj izaudzēt vienus no kvalitatīvākajiem un vērtīgākajiem kviešiem Eiropā.”
Ne tik labvēlīga šī vasara izrādījās ziemas rapsim, tādēļ cerētās ražas vairumā lauku netika iegūtas. Šogad rapsis kopumā iesēts teju 146 tūkst./ha un kopraža plānota 447tūkst./t. Septembra pirmajā pusē vēl kuļamas pupas, vasaras rapsis un griķi.
Vidzemē lielākai daļai graudkopības saimniecību vēl palikuši nenokulti aptuveni 30% vēlāk sēto vasaras kviešu un auzu. Vēl gatavojas arī vasaras rapsis un pupas.
Anita Brosova Madonas KB aukopības konsultante: “Saimniecībās, kas kulšanu jau pabeigušas, ražas ir ļoti labas un labas – graudiem 5-9 t/ha, ziemas rapsim 3-4 t/ha.
Tiesa gan, graudu kvalitāti nedaudz izbojāja lietus periods to nogatavošanās laikā – liela daļa bija lopbarības kvalitātē, pievīla arī proteīns un tilpummasa.
Ziemas rapsi nākamā gada ražai zemnieki centās iesēt laicīgi – lielākā daļa to bija paveikusi jau līdz 10.-13. augustam.
Daiga Mellere, Kuldīgas KB vadītāja: “Kurzemes pusē palikuši vien lauku pupu, griķu un daži vēlāk sētie vasarāju lauki, kuri jānovāc. Ziemas rapsis lielākajā daļā lauku sadīdzis un sasniedzis divu īsto lapu fāzi.
Lauksaimnieki pašlaik gatavo zemi kviešu, rudzu un nu jau arī pietiekami populāro – ziemas miežu sējai – kaļķo, sastrādā augsni.
Jāatgādina lauksaimniekiem, ka pēdējos gados ir tendence pieaugt veģetācijas ilgumam rudens periodā, līdz ar to ziemāju pārziemošanas spēja šādos apstākļos var samazināties, jo to ietekmē pāraugšana rudenī.”
Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”.
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem.
Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību.
Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.
