Par spīti degvielas cenu kritumam Saeimas izmaksas par auto gadu no gada pieaug 1
Par spīti tam, ka degvielas cenas ir būtiski samazinājušās, Saeimas izmaksas par vienu ar dienesta auto nobraukto kilometru gadu no gada pieaug, 17.aprīlī vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Saskaņā ar raidījuma veiktajiem aprēķiniem pirms trīs gadiem brauciens ar dienesta auto izmaksāja 1,39 eiro kilometrā, 2014.gadā – 1,42 eiro, bet pērn izmaksas palielinājās vēl straujāk, sasniedzot 1,63 eiro par kilometru.
Pirms diviem gadiem jautājumu par Saeimas autobāzi, kas apkalpo arī vairākas citas valsts iestādes, un tās izmantošanu aktualizēja toreizējā deputāte Elīna Siliņa. Viņa vadīja Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kas pārrauga Saeimas finanses, un atklāja izšķērdību. Viņa bija aprēķinājusi, ka dienesta automašīnas viena kilometra izmaksas ir tik dārgas, ka lētāk ir aizlidot uz Ņujorku, nekā ar Saeimas auto aizbraukt uz Liepāju.
Tagad Publisko izdevumu un revīzijas komisiju vada Andris Bērziņš (ZZS), kurš uzskata, ka pārmaiņas autobāzei nav gājušas secen: “Pirmkārt, ir pieņemts prezidija lēmums, kādā veidā tiek izmantots autotransports, kas ir ļoti precīzi sadalīts, kādā veidā to izmanto. Otrs moments ir, kam mums par vienu piekto daļu ir samazinājusies autotransporta izmantošana.”
Taču Saeimas autoparks un nodarbināto skaits ir palicis nemainīgs. 2014.gadā autobāzē bija 71 transporta līdzeklis un 125 darbinieki. Tagad – 73 mašīnas un 123 darbinieki. Turpretī budžets ticis pat palielināts no 2,2 miljoniem 2013.gadā līdz 2,3 miljoniem šogad.
Izmantojot piemēru ar došanos komandējumā uz Liepāju un atpakaļ, raidījums aprēķinājis, ka pirms trīs gadiem brauciens būtu izmaksājis 611 eiro, bet pērn – jau 717 jeb par 100 eiro vairāk.
Veikt šo ceļu ar taksometru būtu vairāk nekā uz pusi lētāk – no 240 līdz 300 eiro. Raidījumam neizdevās sazināties ar autobāzi, lai noskaidrotu, kāpēc ar Saeimas auto braukt kļuvis dārgāk.
Kritiski situāciju autobāzē joprojām vērtē Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), kurš par nelietderīgu tēriņu izskaušanu bez panākumiem cīnās jau sesto gadu.
“Noteikti tā problēma joprojām ir aktuāla. Es, ienākot Saeimā 2010.gadā vēl opozīcijā būdams, rosināju, ka tur ir ļoti būtiski jāpārskata,” teica Parādnieks. Viņa vērtējumā atsevišķi uzlabojumi ir veikti, tomēr būtiskas izmaiņas ir izpalikušas. Viņaprāt, automašīnām ir jāuzliek GPS iekārtas – tas ļautu kontrolēt, vai dienesta automašīnas uz valsts rēķina netiek izmantotas privātām vajadzībām, kas ir aizliegts.
“Ja valsts prasa no uzņēmējiem kā vienīgo pierādījumu, ka darba mašīna tiek izmantota darba vajadzībām, ir GPS iekārta, nu tad, ziniet, laikam tikai godīgi ir valsts pārvaldei pateikt, ka arī mēs šādu pašu pierādījumu prasām no valsts pārvaldes darbiniekiem, kas protams, ir arī pašvaldību darbinieki,” savu pozīciju pamatoja Parādnieks.
Savukārt Bērziņš uzskata, ka bez raidītājiem var iztikt, jo kontroles mehānisms darbojoties jau tagad.
“Saeimas garāžā ir ļoti stingra uzskaite un nevar izbraukt, kad grib. Tiek fiksēts laiks, kad mašīna tiek izmantota. Tādi gadījumi, kad kāda no Saeimas automašīnām tiek izmantota privāti – es paņemu, aizbraucu mājās, nolieku pie vārtiņiem piektdien un tad pie viena arī uz tirgu aizbraukšu, un vēl kaut kur – tādus gadījumus Saeimā neesmu redzējis,” sprieda Bērziņš.
Autobāze nebūt nav vienīgā, kur Saeima varētu ietaupīt. Pusotru gadu strādājot parlamentā, par to pārliecinājusies bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (NSL).
“Jūs uzsverat to autobāzi, bet es redzu, ka visos procesos šis darbs Saeimā varētu būt daudz efektīvāks, un līdz ar to arī tas prasītu mazākus līdzekļus. Es ceru, ka mēs šo sarunu turpināsim arī uz priekšu. Man šobrīd nav izdevies pārliecināt par to, ko es saprotu ar moderni vadītu iestādi,” teica Sudraba. Viņa saka – kamēr vien Saeimas prezidijs nerīkosies kā gādīgs saimnieks, uz izmaiņām nav ko cerēt.
No Saeimas darba kārtības šis temats pavisam tomēr nav pazudis. Iespējamās izmaiņas autobāzē nolēmusi aktualizēt revīzijas komisija. Taču darbi saplānoti tā, ka deputāti autobāzei pievērsīsies rudenī.
