Par spīti cūku mēra sērgai, jaunieši cūkkopības nozari nepamet 0
Autore: Dzintra Lejniece, LCAA vadītāja
Neraugoties uz sarežģīto situāciju cūkkopībā, jaunieši, kas savu nākotni saista ar šo nozari, ir pārliecināti, ka Latvijā ir perspektīvas cūkkopībai kaut vai tāpēc, ka Latvijas cūku audzētāji šobrīd nesaražo visu valsts pašpatēriņam nepieciešamo cūkgaļu.
Mežacūkas Latvijas teritorijā turpina izplatīt Āfrikas cūku mēri, tā dēļ noteikti bargi ierobežojumi, kas liedz brīvi tirgoties ar cūkgaļu, eksportēt drīkstam aizvien mazāk, tikmēr ievestās cūkgaļas plūsma ir nepārtraukta. Krievijas tirgus paliek slēgts visiem Eiropas Savienības cūkgaļas ražotājiem, bet Eiropas cūku audzētāji saražo 119% no nepieciešamā cūkgaļas daudzuma kopējā ES tirgū. Eiropas kopējā cūkgaļas tirgū ir pārprodukcija, kas diktē konkurences pieaugumu par vietu trešo valstu tirgos, tādējādi saasinās konkurences cīņa iekšējā tirgū. Tomēr Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti ir droši par savas profesijas izvēli.
Uzlabo ģenētiku un meklē piemērotāko barību
Jau vairāk nekā 15 gadu Latvijā norit intensīvs darbs cūku selekcijas jomā ar modernām metodēm, lai uzlabotu ģenētiskos rādītājus un produktivitāti. Arī lauksaimniecības studenti, kuri nodarbojas ar cūkkopību, meklē risinājumus, kā uzlabot cūkgaļas kvalitāti, atrast piemērotāko barību.
Nelda Žentiņa studē LLU par ciltslietu zootehniķi. “Mācos šo profesiju, jo man patīk dzīvnieki, gribu tos izprast. Šo izvēli ļoti ietekmēja tas, ka vecākiem ir zemnieku saimniecība,” saka Nelda. Saldus rajona Zaņas pagasta zemnieku saimniecības “Krasta iela 7” pārstāve atminas, ka vecāki ar cūkkopību sāka nodarboties, iegādājoties vecu kolhoza kūti: “Sākām ar vecu kūti, bet tagad telpas ir modernizētas un saimniecība ir paplašināta – mums ir divas kūtis, kas savā starpā savienotas. Viena ir sivēnmāšu kūts, bet otrā turam nobarojamās cūkas līdz 110 kg. Saražoto produkciju realizējam gaļas pārstrādes uzņēmumā “Nākotne”.
Nu jau rit trīspadsmitais gads, kopš nodarbojamies ar cūku audzēšanu. Sākām ar pāris sivēnmātēm, bet tagad to ir ap 200, nobarojamo cūku ir vairāk nekā 2100. Katru gadu turpinām augt un paplašināties. Labs veids, kā attīstīties, ir Eiropas Savienības projekti. Piemēram, izstrādājām projektu par biodrošības palielināšanu – izveidojām dezinfekcijas bedri, nodrošinājām paklājus, smidzinātājus. Ja kāds cūkkopis šo iespēju nav izmantojis, cūku mēra situācijā tas būtu obligāti jādara,” uzsver Nelda.
Soju var aizstāt ar lupīnu
Nelda savam bakalaura darbam veica pētījumu par iespējām cūku barībā izmantoto importa soju aizstāt ar lupīnu, ko iespējams audzēt pašu saimniecībās. “Jo efektīvāka un sabalansētāka būs barība, jo kvalitatīvāka būs cūkgaļa,” viņa saka. Līdzīgu pētījumu savam bakalaura darbam pagājušajā gadā veica arī Kārlis Ruks no zemnieku saimniecības “Veczilakši”. Viņa vecāku saimniecībā Smiltenes pusē šogad izaudzētās šaurlapu lupīnas sēklas jau tiek izmantotas cūku barošanā.
“Tas ir Latvijā sen aizmirsts augs, kas pēdējā laikā atgūst otro elpu, jo saimniecībās to atkal sāk audzēt saistībā ar zaļināšanas prasībām. Ja grib audzēt ne tikai pupas, bet arī ko citu, tad lupīna ir labs variants, tāpēc šis augs ienāk mūsu augu maiņā. Nedaudz ieskicējot sava pētījuma rezultātus, varu teikt, ka, izmantojot šo vietējo proteīnu 50/50 maisījumā ar sojas spraukumiem, gaļas kvalitāte saglabājas nemainīgi augsta, savukārt izmaksas barībai samazinās par 5% uz tonnu. Un, ņemot vērā, ka patērētāji ir sabaidīti par ģenētiski modificēto soju un tās iespējamo ietekmi uz veselību, fakts, ka cūkas tiek barotas ar vietējas izcelsmes proteīna barību, šķiet tiem pievilcīgāks,” stāsta K. Ruks.
Zemnieku saimniecība Veczilakši” nodarbojas gan ar cūkkopību, gan laukkopību. Kārlis nešaubās, ka cūkkopība ir perspektīva nozare. Taču tas ir tad, ja tā strādā simbiozē ar laukkopību. Jo tā ir iespējams radīt pievienoto vērtību abu nozaru saražotajai produkcijai. Un tie ir līdzekļi, kas paliek Latvijā, nevis tiek eksportēti uz ārvalstīm.
Nevaram iztikt arī bez inovāciju ieviešanas ražošanā, un audzētājiem ir jāturpina attīstīties. Tāpat, viņaprāt, cūkkopjiem ir jāstāsta par saviem sasniegumiem un jālepojas ar nozari, kurai Latvijā ir tik senas tradīcijas. Savukārt pircējus Kārlis aicina sekot līdzi pirktās cūkgaļas izcelsmei un atbalstīt vietējos ražotājus.
“Es no bērna kājas esmu iekšā cūkkopības nozarē un pati labi zinu, kas un kā ir jādara, un man ļoti patīk tas, ar ko nodarbojos. Nākotnē ir jāturpina strādāt, jāmeklē jaunas perspektīvas, jo tad, ja neko nedarīsi, nekas pats no sevis nenotiks. Ir skaidrs, ka Āfrikas cūku mēris tik ātri nekur nepazudīs, taču ar pašaizliedzīgu darbu savu saimniecību katrs var nosargāt,” nešaubās Nelda Žentiņa.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
