Par spīti asajām diskusijām un aicinājumiem netrokšņot, vairākās Latvijas pilsētās tomēr gadumiju atzīmēs ar uguņošanu 75
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudziem Latvijā esošajiem bēgļiem Ukrainā piedzīvotais ir atstājis spēcīgas psiholoģiskas traumas, tādēļ režisors Intars Rešetins aicina Latvijas varasiestādes šogad svētkos atteikties no uguņošanas, vēstīja sabiedrisko mediju portāls “Lsm.lv”.
Intara Rešetina vērtējumā, salūta radītais troksnis var radīt nevajadzīgu paniku ukraiņu bēgļos. Viņa ģimene savās mājās uzņēmusi krievu tautības bēgļu ģimeni no Ukrainas – vecmammu ar mazbērniem. Jau pirmajā dienā viņi piedzīvojuši situāciju, kad plīstošas krūzītes troksnis vienā no bērniem izraisīja panikas lēkmi.
Latvijā šobrīd atrodas vairāk nekā 35 000 ukraiņu bēgļu. Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, aptuveni 31% no viņiem ir bērni.
Par to, vai svētkos pilsētu pašvaldībām vajadzētu rīkot uguņošanas, diskusijas raisījušās arī iepriekš. Un ne tikai tāpēc, ka troksnis varētu būt traumatisks bēgļiem. Tāpat aizrādīts, ka skaļie būkšķi pārbiedē mājdzīvniekus.
Daudzi to arī uzskata par bezjēdzīgu naudas šķiešanu vai saka – salūti ir vakardiena. Sociālajos tīklos, kur visbiežāk diskusijas par to raisījušās, citi atkal iebilduši, ka uguņošana cilvēkiem, īpaši bērniem, patīk un salīdzinoši nemaz neesot tas dārgākais pasākums, kur naudu tērēt.
Ziņu aģentūra LETA apkopojusi ziņas no pašvaldībām, kā tur iecerēts atzīmēt gadumiju.
Jelgavā gadumijā pašvaldība salūtu neorganizēs, bet pēc divu gadu pārtraukuma jelgavniekiem atkal būs iespēja maģisko gadumijas mirkli sagaidīt kopā, informēja Jelgavas pilsētas pašvaldībā. Sestdien, 31. decembrī, no plkst. 23 brīvdabas koncertzālē “Mītava” Pasta salā jelgavnieki un pilsētas viesi varēs pavadīt veco gadu un sagaidīt jauno.
“Pusnaktī Jauno gadu sagaidīsim kopā ar visu Latviju, bet pēc tam sāksies atskaite līdz pulksten 0.25, kad jauns gads iestāsies arī Jelgavā. Latviju šķērso astoņi meridiāni, tāpēc vietējais laiks dažādās valsts daļās atšķiras no vidējā pieņemtā. Jelgavā meridiāns šķērso Svētās Trīsvienības baznīcas torni, un jauns gads Jelgavā iestājas 25 minūtes pēc pusnakts,” stāsta pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics.
Jūrmalā, sagaidot Jauno gadu, pusnaktī varēs vērot gaismas šovu. Citos gados ierastais salūts svētkos šogad izpaliks. Jūrmalas pilsētas pašvaldība jau tradicionāli Jaunā gada sagaidīšanu rīko Kauguru kultūras nama pagalmā. No plkst. 23 spēlēs Jaungada orķestris kopā ar dziedātāju Ievu Akurāteri.
Daugavpils pašvaldība šogad nerīkos Jaunā gada sagaidīšanas svētku uguņošanu, tās vietā Vienības laukumā naktī uz svētdienu, 1. janvārī plkst. 1, būs skatāms lāzeršovs. Tas bijis skatāms jau valsts svētkos 18. novembrī, un pilsētnieki to esot novērtējuši ļoti atzinīgi. Salūts atzīts gan par dabai kaitīgu, gan arī par neiederīgu pašreizējā situācijā.
Rēzeknē kopīga Jaungada sagaidīšana Festivāla parkā sāksies sestdien, 31. decembrī, plkst. 23.30. Skanēs svētku mūzika, gadumijā paredzēts salūts.
Siguldā gadumijā dzelzceļa stacijas laukumā norisināsies kopīga Jaungada sagaidīšana un notiks uguņošana. Saskaņā ar Siguldas novada sabiedriskās kārtības noteikumiem uguņošanas ierīču un pirotehnisko izstrādājumu izmantošana atļauta vienīgi gadumijā, 31. decembrī, no plkst. 23.30 līdz 0.30.
Valmierā gada izskaņā svētku sajūtu radīs gaismas un vides mākslas instalācijas. No 30. decembra līdz 1. janvārim katru vakaru no plkst. 18 līdz 1 pilsētā būs iespējams aplūkot instalācijas, ko veidos dažādi Latvijā zināmi mākslinieki un nozares profesionāļi. Īpaši iespaidīgs vides mākslas objekts un gaismu šovs būs skatāms Vienības laukumā.
Aizkrauklē gadumijā pilsētas centrālajā laukumā notiks uguņošana. Aizkraukles pašvaldība iepriekš bija saņēmusi kādas privātpersonas piedāvājumu gadumijā rīkot salūtu, tāpēc tika rīkota iedzīvotāju aptauja par to, vai tāds vispār ir vajadzīgs. Netika norādīts, par kādiem līdzekļiem to iecerēts rīkot. Aptaujā lielākā daļa iedzīvotāju izteikuši vēlmi, lai Aizkrauklē salūts būtu. Apkopojot aptaujas rezultātus pašvaldības mājaslapā, “Facebook” un “Instagram” kontos, par salūtu balsoja 72% aptaujas dalībnieku. Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 1000 iedzīvotāju.
Kuldīgā Jaungadu sagaidīs ar gaismas spēli pār Ventas Rumbu un Ivo Fomina koncertu. No 31. decembra plkst. 22 līdz Jaunā gada pirmajai stundai Kuldīgas Pilsētas dārzs būs pārvērsts par mirdzošu, melodisku un priekpilnu Jaunā gada sagaidīšanas notikuma vietu ar karstiem dzērieniem, dejām, dziesmām un jautru kopā būšanu. Šogad klasiskā salūta vietā gaismu spēlēs ar dažādiem specefektu pārsteigumiem rotāsies Ventas Rumba, no plkst. 23 līdz 0.10 būs vērojamas gaismu spēles “Ventas Rumba. Četri gadalaiki. Ziema”.
Liepājā gadumija tiks sagaidīta ar mūziķa Dona koncertu un spožiem gaismas efektiem. Gadumijas pasākums 31. decembrī plkst. 23 notiks pie Liepājas galvenās egles Rožu laukumā. Lai arī 2023. gadu Liepājā sagaidīs bez tradicionālā salūta, esot vienoti ar ukraiņu tautu cīņā pret Krieviju, gadumijas mirkli īpašu darīs dažādi muzikāli un spoži gaismu efekti uz svētku skatuves, sola organizatori.
Ventspilī Jauno gadu sagaidīs ar uguņošanu. Sestdienas, 31. decembra, vakarā no plkst. 23.30 ventspilnieki un pilsētas viesi aicināti kopā sagaidīt 2023. gadu Lielajā laukumā, kur būs muzikāli enerģiska programma līdz uguņošanai. Uguņošana notikšot “pēc Ventspils laika” – plkst. 00.33.44. Uguņošanas priekšnesumā pirotehnikas mākslinieks Kalvis Kalniņš būs iekļāvis arī vairākus inovatīvus pirotehnikas risinājumus.
Ventspils pašvaldība arī noskaidrojusi patvēruma meklētāju viedokli, kā viņi uztvers gaidāmo svētku uguņošanu. Ventspilī pašlaik uzturoties nepilni 600 patvēruma meklētāji no Ukrainas. Irinai Hurbačukai, kura ir viena no patvēruma meklētājām un pašlaik arī Ventspils ukraiņu koordinatore, lūgts apzināt savu tautiešu viedokli par gaidāmo svētku uguņošanu. Veikta aptauja, un 82% aptaujāto ukraiņu atbalstot svētku uguņošanu Ventspilī.
Tāpat aptaujātie esot norādījuši, ka vēlas kopā ar ventspilniekiem svinēt latviešu tradīcijas un kopā dalīties priekā, tāpēc Jaunā gada svētku uguņošana nebaidot, bet tieši otrādi – piešķir svētku sajūtu.
Ventspils ukraiņu kultūras biedrības “Kobzar” vadītāja Marija Antonova ziņu aģentūrai LETA teikusi, ka neviens ukrainis nevēlas, lai viņu dēļ Latvijā un Ventspilī atceltu svētkus.
“Latvija tik ļoti daudz palīdz ukraiņiem, un mēs nevēlamies, ka kara dēļ vēl būtu jāatsakās no svētku svinēšanas un salūta. Jau Covid-19 pandēmijas dēļ cilvēkiem bija liegta pulcēšanās un svētku svinēšana, tādēļ mēs esam pauduši savu atbalstu svētku organizatoriem pilsētā un arī paši apmeklējam kultūras pasākumus un iesaistāmies svinībās,” teikusi Antonova.
Kā tu uzskati, vai uguņošana ir nepieciešama, svinot svētkus?
