Par skolasbiedra slepkavību apsūdzētais dienu pirms tiesas nogādāts slimnīcā 0
Par skolasbiedra noduršanu apsūdzētais 1995.gadā dzimušais jaunietis šodien nebija ieradies uz savas krimināllietas izskatīšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, jo vakar viņu neatliekamās palīdzības mediķi nogādājuši bērnu slimnīcā.
Apsūdzētā advokāts Armands Šūmanis gan no rīta tiesai nevarēja iesniegt nekādus dokumentus, kas apliecinātu viņa klienta atrašanos ārstniecības iestādē. Ņemot vērā minēto, tiesnese Agita Dmitrenoka lietas izskatīšanā pasludināja trīs stundu pārtraukumu, lai ļautu Šūmanim sarūpēt un iesniegt dokumentus, kas attaisno viņa klienta neierašanos, pretējā gadījumā nāktos lemt par nepieciešamību grozīt apsūdzētā drošības līdzekli uz apcietinājumu, jo varētu uzskatīt, ka viņš izvairās no tiesas.
Līdz plkst.14 Šūmanis bija ieguvis nepieciešamos dokumentus un iesniedza tos tiesai, līdz ar to apsūdzētā neierašanās tika uzskatīta par attaisnotu, bet lietas izskatīšana – atlikta uz nākamās nedēļas ceturtdienu, 17.janvāri, plkst.10.30.
Šodien uz pirmo tiesas sēdi bija ieradušies daudzi liecinieki, pārsvarā abu traģiskajā noziegumā iesaistīto puišu skolasbiedri. Viņi ar žurnālistiem runāt nevēlējās. Savukārt cietušos – nogalinātā jaunieša ģimenes locekļus – tiesā pārstāvēja advokāts Aldis Alliks.
Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētais izmantojis savas likumā paredzētās tiesības neatbildēt uz jautājumiem un neliecināt. Tomēr vienreiz puisis iesniedzis iepriekš sagatavotas rakstiskas liecības, kurās, kā uzskata tuvinieki, viņš nekrietni nomelno savu upuri, lai tādā veidā censtos izvairīties no atbildības par nodarīto.
Tikmēr apsūdzētā advokāts Šūmanis šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem atturējās sniegt jebkādus komentārus izskatāmās lietas sakarā. Viņš arī neatklāja, vai klients savu vainu atzīst vai neatzīst.
Prokurore Kristīna Sīle pēc tiesas sēdes uz žurnālistu jautājumu, kāpēc apsūdzētais neatrodas apcietinājumā, atbildēja, ka uzreiz pēc viņa aizturēšanas neesot bijis pamats šādu drošības līdzekli piemērot, bez tam arī toreiz jaunietim bijis slikts veselības stāvoklis. Sīle gan uzsvēra, ka drošības līdzeklis nav sods, un tas, ka apsūdzētajam patlaban nav piemērots apcietinājums, nenozīmē, ka tiesa viņu nevarēs sodīt ar reālu brīvības atņemšanu, ja puiša vaina tiks pierādīta.
Prokurore apstiprināja, ka gan nogalinātais, gan iespējamais slepkava bijuši draugi jau kopš mazotnes. Kāpēc šis noziegums pastrādāts, izmeklētāji nav spējuši izskaidrot. Arī apsūdzībā rakstīts, ka slepkavība notikusi bez pamatota iemesla, atzina prokurore.
Viņa informēja, ka ne upuris, ne apsūdzētais liktenīgajā naktī nav bijuši alkohola vai aizliegto narkotisko vielu reibumā. Tas gan teorētiski neizslēdz iespēju, ka kāds no puišiem varētu būt lietojis aizliegto vielu sarakstā neiekļautas vielas, kurām ir apreibinoša vai halucinācijas izraisoša iedarbība, norādīja valsts apsūdzības uzturētāja.
Uz tiesu šodien bija ieradusies arī nodurtā pusaudža vecāmāte Inta, kura žurnālistiem pauda sašutumu par to, ka apsūdzētajam ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Viņa arī bija nobažījusies, ka puisis varētu simulēt veselības stāvokļa pasliktināšanos nolūkā izvairīties no tiesas. “Kur tad nu pēkšņi tik slikta veselība? Visu vasaru braukāja ar riteni, priecājās,” sacīja nogalinātā jaunieša vecāmāte.
Inta pastāstīja, ka mazdēla draugs, patlaban apsūdzētā statusā nonākušais jauneklis, bieži nācis ciemos, palīdzējis dažādos darbos. Abi puiši mācījušies Teikas vidusskolā, kuras skolotāji pēc notikušās traģēdijas izvairījušies par to runāt. Vecāmāte uzskata, ka apsūdzētais viņas mazdēla nogalināšanu rūpīgi un ilgi plānojis. Viņa nedomā, ka tā varētu būt izdarīta spontāni kādu apreibinošu vielu ietekmē. “Es dotu viņam [apsūdzētajam] mūža ieslodzījumu,” sacīja Inta.
Lai gan Krimināllikuma (KL) 117.panta 12.punktā par nepilngadīgā noslepkavošanu kā sankcija paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no desmit līdz 20 gadiem ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu, šajā konkrētajā gadījumā bargākais sods, ko apsūdzētajam var piemērot, ir brīvības atņemšana uz desmit gadiem, jo viņš ir nepilngadīgs. KL 65.panta 2.daļa paredz, ka brīvības atņemšanas soda laiks personai, kas izdarījusi sevišķi smagu noziegumu līdz 18 gadu vecumam, nedrīkst pārsniegt desmit gadus.
Saskaņā ar apsūdzību slepkavība notikusi naktī uz 2011.gada 18.decembri ap plkst.4 upura ģimenes dzīvesvietā Juglā. Gan upurim, gan iespējamam slepkavam tobrīd bijuši 16 gadi.
Liktenīgajā datumā nu jau apsūdzētā statusā nonākušais jaunietis pie sava drauga bija nolēmis pārnakšņot. Pēkšņi viņš aizgāja uz virtuvi, paņēma tur esošo nazi ar 22 centimetrus garu asmeni, atgriezās istabā un bez pamatota iemesla vismaz piecas reizes mērķtiecīgi iedūra savam draugam dzīvībai svarīgos orgānos, liecina apsūdzība. Cietušais no gūtajiem ievainojumiem turpat dzīvoklī nomira. Pēc tam dūrējs izlēca pa logu un aizbēga.
Par to, vai apsūdzētais ir vainīgs sava skolasbiedra un drauga slepkavībā, būs jāspriež tiesai.
