Vai mājsēde ietekmē bērnu dzimšanas bumu Latvijā? Saruna ar Imantu Parādnieku 107
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Intervijā ar Nacionālās apvienības (NA) politiķi, Ministru prezidenta padomnieku demogrāfijas lietās Imantu Parādnieku runājam par to, vai mājsēde tiešām ietekmē bērnu dzimšanas bumu Latvijā, par sarežģītībām konservatīvo un liberālo spēku starpā koalīcijā un vērtēsim NA startu nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Pirmajā pandēmijas gadā bērnu dzimstība samazinājās līdz minimumam. Nedrošībā par nākotni ģimenes vairījās laist pasaulē pēctečus. Tagad lasu – vecāki mājsēdē kļuvuši drošāki, jaundzimušo esot vairāk.
I. Parādnieks: Ir zināma inerce laika ziņā, ka tagad dzimstības rādītāji paaugstinās. Taču galvenais rādītājs ir nevis tas, cik piedzima bērnu, bet kāds bija summārais dzimstības koeficients.
Pagājušogad pasaulē nāca mazākais bērnu skaits Latvijas vēsturē – 17 552. Dzimstības koeficients bija 1,55 (vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti), jo būtiski samazinājies sieviešu skaits auglīgajā vecumā.
Tas saistīts ar demogrāfisko bedri 90. gados, kad dzima ļoti maz bērnu. Piemēram, 2013. gadā bija vēl mazāks koeficients – 1,52, kaut togad piedzima par 3000 vairāk jauno cilvēciņu.
Nacionālās attīstības plānā iezīmēts, ka 2027. gadā dzimstības koeficientam vajadzētu būt vismaz 1,77, bet ar to nebūt nav pietiekami, jo tautas atražošanai vajadzīgais skaitlis ir 2,05.
Tāpēc uzņēmos izstrādāt tautas ataudzes stratēģiju, kas ir daļa no valsts ģimenes, bērnu un jaunatnes politikas pamatnostādnēm no 2021. līdz 2027. gadam.
Tas, ka šo pandēmijas ierobežojumu apstākļos rodas vairāk mazuļu, savā ziņā ir pat racionāls lēmums. Ja kovidkrīzē ir ienākumu kritums, atlaišana no darba, tad labāk doties mazo kopšanas atvaļinājumā, audzinot atvases, jo tāpat jāsēž mājās. Un finansiālais atbalsts ir tīri prāvs.
Ir kāds apstāklis, kas parāda, ka mērķēta ģimeņu atbalsta programma ir pozitīvi iedarbīga – daudzbērnu ģimeņu skaita pieaugums. Pērn no 17,5 tūkstošiem jaunpiedzimušo vairāk nekā 4200 nāca pasaulē kā trešais vai nākamais bērns. Tie ir 24%. Iepriekš šis skaitlis svārstījās 16–18% līmenī.
Izaugsme sākās pirms pieciem gadiem, kad tika iezīmēts virziens uz trešā bērna politiku un atbalsta paplašināšanu tieši kuplām ģimenēm.
Turpmāk papildus jākoncentrējas uz jauniem cilvēkiem un ģimenēm – lai veidojas pozitīva pieredze ar pirmā bērna nākšanu pasaulē. Sastapušies ar tādu, vecāki biežāk domās par nākamajiem.
Vai demogrāfijas pasākumiem būs atbalsts nākamā gada valsts budžetā? Vai arī vecākiem būs lielāks pabalsts, ja naudas ir “tik daudz kā nekad”?
Būs! Mēs realizējam ģimenes valsts pabalsta reformu no 2022. gada 1. janvāra, kad pabalstus maksās atbilstoši faktiski aprūpējamo bērnu skaitam.
Ja ģimenē ir viens mazais, mēnesī atbalsts ir 25 eiro, ja divi – 50 eiro par katru, ja trīs, tad 75, ja četri un vairāk, tad 100 eiro par bērnu.
Reformas pabalstu daļa izmaksā ap 90 miljoniem eiro, kaut sākotnēji paredzējām ap 82 miljoniem. Summa palielinājās uz kontingenta pieauguma rēķina, jo tad, kad sākām izmaksāt kovida pabalstu 500 eiro apmērā, pieteicās vecāki, kuri iepriekš nepretendēja uz 11 eiro ikmēneša pabalstu.
Sapratuši, ka valsts pretimnākšana palielinās, liela daļa māmiņu un tētu attapās, ka nu jāpiesakās gan.
Otra būtiska reformas sastāvdaļa, kas atspoguļojas budžetā, ir sociālās stipendijas studējošiem jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.
Līdz šim atbalsts bija tikai par akadēmiskajām sekmēm, tagad studenti no Goda ģimenēm saņem 160 eiro mēnesī, turklāt arī pastarītim, jaunākajam bērnam, kura brāļi, māsas jau izauguši, ir tiesības saņemt šo atbalstu.
Pēc sākotnējām aplēsēm, ap 2000 jauniešu varētu tikt pie šīs stipendijas. Ar šo mācību gadu atbalstu saņem pirmkursnieki, taču četru gadu laikā pabalsta piešķiršana aptvers visus kursus un no budžeta prasīs 10 miljonus eiro.
Pēc ieņemamā amata esat Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos. Kādus padomus Kariņš saņem?
Tas ir amats, taču premjeram mani padomi ir visai nosacīti vajadzīgi. Galvenais darbs, ko veicu, ir ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centra” ietvaros. Kopā ar ekspertiem un ministriju pārstāvjiem izvērtējam problēmas, izstrādājam konkrētus pasākumus demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanai.
Centra speciālistu sagatavota ir vēl viena būtiska programma – ģimenes pirmsskolas reforma, ko paredzēts ieviest no nākamā gada un kurai arī paredzēti prāvi līdzekļi budžetā. Ar nostādni – bērna intereses centrā! – realizēsim principu, ka vecākiem ir tiesības brīvai izvēlei savu pirmsskolas vecuma mazuļu uzraudzībai un izglītībai.
Pamats balstīts ziemeļvalstu labākajā pieredzē, kurā pats vecāks var izvēlēties rūpēties par mazo līdz trīs gadu vecumam un neizmantot publiskas iestādes – bērnudārza – pakalpojumus.
Pašvaldības pienākums ir izmaksāt noteiktu atlīdzību par šī pienākuma veikšanu. Šobrīd viss atkarīgs no pašvaldību labās (vai ne tik labās) gribas, bet reforma nodrošinās, ka ģimenēm ir četras izvēles bērna audzināšanā līdz trīs gadu vecumam – pašvaldības vai privātais bērnudārzs, pats vecāks (vai vecvecāks) un aukle.
Tāpēc arī nosaukums – ģimenes pirmsskolas reforma. Ģimene pieņem lēmumu! Vecāku izvēle ir arī, kā sadalīt bērna pieskatīšanas laiku, māmiņa un tētis var strādāt darba vietā pilnu slodzi, pusslodzi vai citādi – pēc pašu gribas.
Reforma paredz divas opcijas ģimenēm brīvai izvēlei, kad mazais sasniedzis trīsgadnieka vecumu, – pašvaldības vai privāto dārziņu ar pienācīgāku līdzfinansējumu kā šobrīd.
Zīmīgi, ka premjers par tautas ataudzi nerunā, viņa degpunktā ir vakcinācijas jautājumi. Vai nerodas sajūta, ka tad, “kad viss beigsies”, demogrāfiskie, nacionālās celtniecības jautājumi būs atbīdīti tālu nost?
Premjeram aktualitāte nr. 1, nr. 2, nr. 3 ir saistīta ar epidemioloģiskās krīzes pārvarēšanu, bet Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, lai vērtības neatkarīgi no krīzēm, citiem apstākļiem, vienmēr tiktu paturētas valstiskās prioritātes līmenī.
Krīze rada spriedzi cilvēku attiecībās, mājsēde ietekmē psiholoģisko stāvokli – nav viegli. Kad pandēmija beigsies, ģimenes vērtībām būs nepieciešama zināma atjaunošanās, būs vajadzīga palīdzība aizdrīvēt radušās plaisas.
Budžetā tam paredzēti līdzekļi – ģimenēm draudzīgai videi un pasākumiem, Mātes un Tēva dienas atzīmēšanai, Ģimeņu godināšanas dienai, izglītojošām nometnēm.
Cilvēki palēnām sāk apsvērt, par ko balsot nākamajās parlamenta vēlēšanās. Ilggadējais NA “štata” premjera kandidāts Roberts Zīle no brīvas gribas demisionējis. Kuru virzīsiet vietā, vai tas būs Jānis Vitenbergs?
Par to vēl lemsim. Skaidrs, ka NA nāks ar jaunu jaudu un jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu. Aizvadītajos gados apvienība ir augusi, ko parādīja sekmīgs starts pašvaldību vēlēšanās. Izvēle, ko likt sarakstā uz vadošiem amatiem, apvienībai ir.
Vai nacionālā mērogā startēsiet kopā ar Reģionu apvienību, kā vienā listē devāties uz Rīgas domi?
Sadarbība bija sekmīga, bet man iekšējā sajūta teic, ka Reģionu apvienībai varētu būt vēlme stāties uz priekšvēlēšanu starta kā pie varas neesošam politiskam spēkam. Laiks rādīs, par ko izšķirsies LRA vadība. Mēs savu partnerību piedāvājam.
Pats esat braucis pie vēlētājiem pajūgā, motociklā ar blakusvāģi, ar divriteni, gājis kājām. Kāpēc iedzīvotāji nereaģēja, vēlot pašvaldības, kad balsot devās vien trešdaļa balsstiesīgo? Kā skaidrojat zemu vēlētāju atsaucību?
Tas jāanalizē. Vispārēja apātija šai laikā ir saprotama. Jādara viss, lai atgrieztos dzīvīgums un attīstība visās jomās. Talkā būs Eiropas Atjaunotnes fonda nauda, citi instrumenti.
Tas, kas īpaši mobilizētu cilvēkus atnākt līdz urnām, – ja vienlaikus tiktu rīkots referendums. Piemēram, par ģimenes definīciju, kas ļautu vēlētājiem paust attieksmi.
Par skaidru ģimenes vērtību nostiprināšanu, lai neviens, arī Satversmes tiesa, nevarētu ģimenes jēdzienu definēt plašāk, nekā noteikts Satversmes 110. pantā.
Ka tik tradicionālo vērtību aizstāvji nepaliek mazākumā! Vai pirms pieciem gadiem bija iedomājams, ka parlaments atbalstīs īpašumu kompensēšanu ebrejiem pāri citiem karā, okupācijās cietušajiem? Vai šodien neesam ceļā uz viendzimuma laulību atzīšanu Latvijā? Konservatīvo spēki ir stipri vājināti!
Tā gluži nav. Attiecībā uz ebreju īpašumu restitūciju – iepriekšējā Saeimā tiešām bija vienotība, ka kompensācija nav jāpiešķir no Latvijas budžeta līdzekļiem. Šajā reizē likās, ka Jaunā konservatīvā partija tiesiskā izpratnē ieņems NA pozīciju, taču tā nenotika.
Attiecībā uz viendzimuma laulību reģistrāciju par status quo saglabāšanu ir Saeimas vairākums un jāizdara viss, lai nākamajā parlamentā tiktu balstīta pozīcija, ka ģimene ir vīrietis un sieviete un laulībā dzimušie pēcnācēji.
Pretējās puses pārstāvji mēģina kā pirmo soli bīdīt “partnerattiecību”, “kopdzīves” vai kā citādi ietērptus likumprojektus, bet, kamēr NA būs valdībā, šādas lietas neies cauri.
Diez vai Latvija paliks “pēdējais bastions” tradicionālām vērtībām. Jaunā paaudze vēlas iet Eiropai līdzi. Redziet, kas uzvarēja Rīgā? “Progresīvie”.
Politikā mode ir pārejoša. Paies arī aizraušanās ar liberāļu eksperimentālo ideoloģiju. Tikmēr ir ilgā laika pārbaudītas konservatīvās lietas, kam cilvēki uzticas, kuras bija svarīgas pirms 1000 gadiem un būs svarīgas pēc 1000 gadiem.
Kādreiz marksisms plūca laurus, un pasaulē nekas nav mainījies.
Ik pa laikam parādās ekstrēmas ideoloģijas, kuras vēlas manipulēt ar cilvēci. Tas, kas jādara nacionālas ievirzes organizācijām, – jāstrādā ar jauniešiem jau skolas solā un jāstiprina latviskās pamatvērtības.
Jautājāt – vai Latvija nebūs tradicionālo vērtību bastions? Ap Pirmo pasaules karu latvieši turēja trīs frontes – pret sarkanajiem, baltajiem Krievijā un pret Bermontu. Lai nāk vai kas, ja latviešu vairākums uzskatīs, ka tradicionālā vērtība ir tā, kas veido mūsu identitāti, mēs to noturēsim.
Pasaule mainās. Bet eksperimenti ar ģimenēm, ar dzimtes maiņas teorijām parāda, ka pusaudžu, bērnu psihe tiek ļoti traumēta. Bērni vairs nesaprot, kas viņi ir, pieauguši kļūst par personībām, kuras nomaldījušās pašas sevī. Vēl nezinām, kādas būs eksperimentu sekas.
Pasaulē bijušas dažādas “progresīvās” idejas, kas vēlāk atzītas par kaitīgām un nogrimušas aizmirstībā.
Šajā laikā galvenais mums ir stiprināt savu vērtību sistēmu, saglabāt neskartu no dīvainām ietekmēm. Pozitīvi piemēri tam – Polija un Ungārija.
Valdība krīzes vadībā nereti izlīdusi kā kamielis pa adatas aci. Daudzi vēlētāji ir neapmierināti ar neizlēmību, vai nav jābažījas, ka pēc gada premjers būs Gobzems vai Šlesers, valdības sastāvā “Saskaņa”, kuri parādījuši vēlmi mainīt valsts ģeopolitisko orientāciju Maskavas virzienā?
Cilvēku dabā ir būt neapmierinātiem, un tie ir skaļākie. Jautājums ir par līdzsvaru valdības darbā, kur redzams, kas ir darīts, ko varēja darīt labāk.
Attiecībā uz tiem, kas pozicionējas kā jājēji baltā zirgā vai laimes lāči, jāteic, katru reizi atrodas cilvēki, kuri neatpazīst kārtējos “bruņiniekus” laimnešus, kuri mainītā veidolā atkal ir klāt. 13. Saeimas vēlēšanas parādīja, ka baltā zirgā jājēji, uz kuriem tā cerēja, izklīda un izkūpēja kā dūmi gaisā.
Neviens nav brīnumdaris. Nevienā valstī valdība nestrādā bez kļūdām. Latvijā ir bijušas un būs kļūdas. Kā hokeju skatoties no tribīnes, kad skaidri ir redzams, kā spēlētājam rīkoties ar ripu, lai dabūtu to vārtos.
Tribīnēs sēdošie būtu darījuši pilnīgi citādi! Tik viņi nebija laukumā un tā bija spēlētāja atbildība, kā rīkoties, lai gūtu vārtus.
No malas viegli citus saukt par nemākuļiem, neprofesionāļiem. Man nav pārliecības, ka krīzes brīdī kādam citam izdotos labāk svaru kausos pieņemt optimālos lēmumus nekā esošajai valdībai.
