Foto: Ieva Leiniša/LETA

Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē 4

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Atklātā vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Latvijas Zinātnes padomei

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
Kā tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes.

Konstruktīvam esošās situācijas risinājumam piedāvājam 7 punktu plānu:

CITI ŠOBRĪD LASA

1) Atcelt eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos un noteikt humanitārajām zinātnēm atbilstošus vērtēšanas kritērijus.

2) Nodibināt Valsts pētījumu pro­grammā (VPP) atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā ir atvēlēts ikgadējs finansējums.

3) VPP projektu konkursam ir jāaptver visi Latvijas vēstures periodi – viduslaiki, jaunie laiki un modernā vēsture.

4) Paralēli esošajam principam – atbalstīt tikai pētniecisko grupu komandu projektus – Latvijas vēstures apakšprogrammā jānodrošina arī individuālo grantu finansēšana ar iespēju piesaistīt zinātniskos asistentus, ja tādi ir nepieciešami specifiskiem izpētes ­projektiem.

5) Projekta ilgums nedrīkst būt mehāniski noteikts, kā tas bijis līdz šim – trīs gadi visiem projektiem –, neņemot vērā to specifiku un būtību. Tā vietā projekta ilgumam jābūt sasaistītam ar pētnieka karjeras pozīciju (doktorants, pēcdoktorants, jaunais zinātnieks, pētnieks, vadošais pētnieks), projektā paredzēto rezultātu (atsevišķs raksts, grāmatas nodaļa, rakstu sērija vai monogrāfija) un pētījuma specifiku.

6) Nodrošināt iespēju pētniekam strādāt vienā projektā pilnu slodzi, saņemot par to atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas.

7) Projektu konkursiem ir jābūt atvērtiem arī pētniekiem no citām valstīm, tādējādi veicinot starptautisku pētniecisko tīklu veidošanos Latvijas vēstures izpētē.

Reklāma
Reklāma

Esam pārliecināti, ka šo punktu izpilde veicinās vēstures kā zinātnes attīstību Latvijā, veidos dziļāku izpratni un interesi par Latvijas vēsturi sabiedrībā.

Vēstuli parakstījuši: Ineta Lipša, Dr. hist., Kaspars Zellis, Dr. hist., Jānis Šiliņš, Dr. hist., Gustavs Strenga, PhD, Kārlis Sils, Mg. hist., Valda Kļava, Dr. hist., Gvido Straube, Dr. hist., Aivars Stranga, Dr. habil. hist., Ilgvars Butulis un daudzi citi vēsturnieki.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.