Par senioru problēmām nevajadzētu aizmirst 0
“Cilvēka dzīvē ir trīs periodi – jaunība, pusmūža gadi un periods, kad var teikt: cik tu labi izskaties!” tā ar sev raksturīgo humoru Eiropas gada (2012) noslēguma pasākumā teica Baiba Rasma Šteina, viena no šā gada septiņiem Labas gribas vēstniekiem. Viņai ļoti patīk amerikāņu aktrises Betas Deivisas atziņa, ka vecums nav paredzēts mīkstčauļiem.
Trešdien, atskatoties uz Eiropas gada ietvaros īstenotajiem pasākumiem un pateicoties galvenajiem sadarbības partneriem, Labas gribas vēstniekiem un apbalvojot Eiropas gada konkursu uzvarētājus, Latvijā tika noslēgts Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei.
“Šis gads ir bijusi lieliska iespēja, lai īpaši novērtētu zināšanas, pieredzi, meistarību, ko seniori var dot ne tikai savām ģimenēm un tuviniekiem, bet arī uzņēmumam, pilsētai un sabiedrībai kopumā. Turklāt labie darbi, ko seniori dara un spēj izdarīt, lai uzlabotu ne tikai savu, bet arī savu līdzcilvēku dzīvi, ir atrodami katrā Latvijas pilsētā un novadā. Pozitīva attieksme un vēlme kaut ko mainīt vispirms savā dzīvē un sev apkārt ir viena no atslēgām, kā panākt izmaiņas sabiedrībā, un to ir pierādījis šis “Eiropas gads 2012″,” atzina labklājības ministre Ilze Viņķele.
Eiropas gada laikā noritēja vairāki konkursi, t. sk. konkurss žurnālistiem par labāko rakstu (Eiropas gada balvu saņēma mūsu kolēģe – “36,6 °C” žurnāliste Gunta Tabore par rakstu “Dzīvot nost, ne novecot”), radio vai TV sižetu, konkurss darba devējiem “Senioriem draudzīgākais uzņēmums”, konkurss sociālajiem uzņēmējiem, konkurss pašvaldībām par senioriem draudzīgas vides veidošanu, kā arī iedvesmojošo stāstu konkurss jauniešiem un senioriem.
Visa Eiropas gada laikā darbojās arī septiņi labas gribas vēstnieki – Anatolijs Danilāns, Baiba Rasma Šteina, Inese Ziņģīte, Kārlis Būmeistars, Edgars Račevskis, Inese Kučinska un Ventspils centra sākumskolas zēnu koris un tā solists Miks Laksbergs.
Piemēram, kordiriģents E. Račevskis sadarbībā ar Rīgas aktīvo pensionāru biedrību “Rasa” pat izveidojis jaunu kori “Ra-Ri”. “Uzvaras laurus gan ar šo pensionāru kori neguvām, tomēr “Rasas” meitenes sevi lieliski parādīja,” atzina kordiriģents. Miks Laksbergs pauda, ka nekad iepriekš nebija uzstājies tik daudz reižu un tik lielas auditorijas priekšā kā šogad. Savukārt žiperīgā Inese Ziņģīte uz jautājumu, kas īpašs noticis šajā Senioru gadā, atbildēja: “Vai, man katra diena ir neparasta, ekstremāla!” I. Ziņģīte ir lielisks piemērs tam, ka aktīva novecošana nozīmē būt aktīvam visa mūža garumā, nevis tikai tad, kad cilvēks ir sasniedzis noteiktu vecumu. To apliecina arī tie daudzie seniori, kas piedalījās nūjošanas apmācībās Rīgas pašvaldībā, senioru deju ansambļos visā Latvijā, maratonā un orientēšanās sacensībās un citās sportiskajās aktivitātēs, ko šā gada laikā īstenoja daudzās Latvijas pašvaldībās. Sporta diena notika arī visos Latvijas sociālās aprūpes centros.
Senioru gads beidzies, tomēr viņu problēmas pastāv, teica Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka: “Tāpēc galvenais, lai mēs par tām neaizmirstu, un tā ir ne tikai nevalstisko organizāciju, bet arī valdības rūpe.”
