Jāņos dūšīgi jāmīlējas… Par seksu līgošanas laikā un ikdienā 22
Ko tur slēpt – Jāņos ne tikai jālīgo, jākur ugunskuri, jāmielojas ar Jāņu sieru un alu, bet arī dūšīgi jāmīlējas. Tāpēc, lai augtu labība un vairotos ganāmpulks. Bet vai tiešām jāgaida Jāņi? Cik seksuāli atraisīti esam ikdienā?
Sešdesmitajos gados laukos, kad vēl līgoja apmēram tā, kā redzams izrādē “Skroderdienas Silmačos”, vecāka gadagājuma sievas uzrāva: “Kas gan tā par Jāņu zāli, līgo, līgo! Brīžam stāvus, brīžam gulus, līgo!?” Maza būdama, domāju, ka dzied par zāli pirms un pēc pļaušanas. Aizdomīga šķita vien dziedātāju sejas izteiksme. Tādas blēdīgas. Gadiem ritot, sapratu, kas īsti tautasdziesmā iešifrēts. Pat ja nebūtu gadījies “Jāņu zāli” iepazīt personiski, vismaz redzēt tās mūsdienās var gan filmās, gan teātra izrādēs. Piemēram, Dailes teātra jaunajā izrādē “Tas īstais, tā īstā” Ģirta Ķestera atveidotais varonis novelk bikses, un var aplūkot, tiesa gan, tikai pliku dibenu, bet Jura Žagara varonim kādā skatā ir tik ļoti apspīlētas apakšbikses, ka gribot negribot jānovēršas no teksta uztveres…
Saprotams, vīrieškārtas žurnālists pievērstos aktrišu jaukumu apdziedāšanai. Bet ar tiem es nupat esmu nesaprašanā. Jau ilgu laiku skatuves dīvām, it īpaši popa un roka dziedātājām, gluži vai likums ir atsegt visas dabas veltes, cik tālu vien iespējams. To nesen vērojām arī Eirovīzijas dziesmu konkursā Baku. Bet tavu brīnumu – uzvarēja visu piesegusī Zviedrijas pārstāve Lorēna. Turklāt viņai jau arī nebija daudz ko piesegt – dibena nav, krūtis arī simboliskas. Vai tas liecina, ka maģiska talanta dēļ skatītāji vīrieši ir ar mieru dziedātājai piedot lielu krūšu neesamību un pat necenšanos tās ķirurģiski “instalēt”? Vai arī pūš jaunas vēsmas seksīguma frontē? Tas nu gan līdz Jāņu naktij ir jānoskaidro.
