Esmu “par” darba higiēnu – atpūtai jābūt 0
Es esmu ļoti “par” darba higiēnu. Lai varētu labi strādāt, ir jāprot atslēgties no darba. Pirmajās divās nedēļās, ko pavadīju ministres amatā, šo apņemšanos neizdevās izpildīt – darbdienās beidzu strādāt ļoti vēlu un arī brīvdienas pavadīju strādājot. Cenšos darba ritmu mēģinu salikt tā, lai brīvdienas tiešām būtu brīvas. Citādi cietīs darba efektivitāte. Turklāt man taču ir ģimene, kam arī ir vajadzīgs mans laiks.
Esmu rīta cilvēks, tāpēc arī brīvdienās nevaru ilgi nogulēt. Kad vēl strādāju slimnīcā, vienmēr cēlos agri. Reizēm svētdienu rītos, kamēr pārējie ģimenes locekļi vēl gulēja, es, kā agrs putniņš cēlies, vienu stundu mierīgi lasīju. Vakaros reizēm ir grūti atrast laiku lasīšanai, jo visi “rausta”. Kopš esmu ministre, darbdienās rīta stundu veltu tam, lai izskatītu darba e-pastus. Brīvdienu rīti ir nesteidzīgāki. Tad visi kopā malkojam kafiju un ēdam brokastis, galdā ceļot ceptas olas ar pašceptu maizi, reizēm pankūkas. Jāatzīst, es pati reti gatavoju, mūsu mājās to dara vīrieši.
Draugi man uzdāvināja maizes ieraugu, ko glabāju ledusskapī, un kopš tā laika divas reizes mēnesī cepu pilngraudu rudzu maizi. Pārklāts ar linu dvielīti, maizes klaipiņš glabājas divas nedēļas, un šajā laikā mēs to pieveicam. Man par prieku, maize man labi izdevās jau pirmajā cepšanas reizē. Maizes cepšanu izjūtu kā ģimenei svarīgu lietu. Varbūt tāpēc, ka ikdienā maltīti ģimenei gatavoju reti, sagādāt maizi ir mans pienesums ģimenes kopā saturēšanai un labsajūtai. Kad maizīte izņemta no krāsns, jauki smaržo visa māja.
