Lasu, kā ļaudis lūkojas uz Dievu 0
Lasot grāmatas, mācos no citu cilvēku pieredzes. Tā uzlaboju savas prasmes un zināšanas veselības aprūpes jomā. Pēc tam, kad biju kļuvusi par bērnu ārsti, papildus apguvu anestezioloģiju un reanimatoloģiju, vēlāk mācījos biznesa vadību veselības aprūpē un apguvu psihoterapiju. Grāmatas palīdz arī labāk iepazīt sevi. Man vienmēr ir šķitis svarīgi saprast, kā es pati varu mainīties.
Līdzās manai gultai šobrīd stāv grāmata “Dievs, deviņi, nulle” par dažādiem cilvēku attīstības līmeņiem un to, kā ļaudis lūkojas uz Dievu. Man arī ļoti patīk grāmatas, kas iznākušas sērijā “20. gadsimts”, īpaši Noras Ikstenas “Mātes piens”. Viens no pēdējiem darbiem, ko nesen lasīju, ir bijušā ANO ģenerālsekretāra Dāga Hammaršelda piezīmes, kas tika atrastas pēc viņa nāves. Tajās izskan pasaulīgi meklējumi un iekšēja saruna ar Dievu. Jāatzīst, kopš esmu ministres amatā, grāmatu lasīšanai vairs neatliek laika. Esmu palasījusi tikai kādu žurnālu. Šobrīd man vienmēr līdzi ir biezas dokumentu mapes par veselības aprūpes stratēģiju un citiem jautājumiem, kas jāizskata. Uzsākot pildīt ministres pienākumus, man ir ātri jāapgūst ļoti daudz jaunas informācijas.
