“Zinu, kāpēc cieta iepriekšējās attiecības”. Personiska saruna ar veselības ministri Andu Čakšu 0
No naudas trūkuma cietušas ārstu un pacientu attiecības
ANDA ČAKŠA (42) veselības ministres amatam Māra Kučinska valdībā tika izvirzīta kā bezpartijiska Zaļo un zemnieku savienības kandidāte. Sarunā ar “Mājas Viesi”, kopš Anda Čakša ir ministre, viņa reto reizi publiski atbild uz jautājumiem, kas skar privāto dzīvi. Brīžiem mulst un satraucas par neveiklāk formulētiem teikumiem. Ministre atzīst – daudz labāk risina ar darbu saistītus jautājumus, nevis atklāti stāsta par sevi.
Kā jūtaties, kopš esat ministres amatā, vaicāju Andai Čakšai.
– Ļoti atbildīgi par to, ko esmu uzņēmusies. Jo situācija veselības aprūpē ir ļoti smaga. Tiesa, nav tā, ka es nezināju, uz ko parakstos, piekrītot kļūt par veselības ministri, bet, kad sāku strādāt, lietu būtība atklājās vēl vairāk. Tas, ko esmu ieraudzījusi, ir vēl sarežģītāk un smagāk. Man ļoti gribētos kaut kādas konkrētas lietas, ja tā var teikt, pavērst pareizā virzienā. Uz to, kas notiek veselības aprūpē, vajag palūkoties no pacienta pozīcijām. Nevis konstruēt lietas ap ārstiem un slimnīcām, bet, ņemot vērā to, kas nepieciešams pacientam. Man ļoti gribētos to izdarīt. Lai to paveiktu, svarīgs ir finansējums. Ārsti izjūt ļoti lielu aizvainojumu par to, ka viņi nejūtas novērtēti. No hroniskā naudas trūkuma ir būtiski cietušas ārstu un pacientu attiecības. Kā šajā grūtajā situācijā saglabāt ārstu labo vārdu un nodrošināt pilnvērtīgu palīdzību pacientiem – tas ir jautājums, ko vēlos risināt. Ārstu un pacientu attiecībās ir jāatjauno līdzsvars. Jāsaprot, ka tas nav stāsts tikai par naudu, lai gan hroniskais naudas trūkums nenoliedzami ir nostrādājis būtisku lomu. Esot badā, ir grūti ilgstoši būt laipnam.
Lielais darba apjoms, kas man jāpaveic kā ministrei, mani nebiedē. Ir cita problēma. Lai risinātu veselības aprūpē samilzušās problēmas, ar viena cilvēka spēkiem ir par maz, pārmaiņām jābūt gribētām visos līmeņos, arī mediķu vidū. Ir vajadzīga cilvēku grupa, kas tic kopīgai idejai un iet uz priekšu. Brīžiem baidos par to, vai man pietiks spēka pārliecināt pārējos iet vienā virzienā un iekvēlināt acis. Apkārt redzu daudz blāvu acu un plakanu pieeju. Vienmēr esmu ar interesi un pilnu atdevi darījusi to, kas man patīk, un to sagaidu arī no pārējiem, – teic ministre.
