Par sadarbību kopīgai piena pārdošanai eksportam vienojušies jau astoņi piena kooperatīvi 0
Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi, kuri kopīgi risina sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.
“Mums nav cita ceļa, kā risināt sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60% vietējā piena, bet 40% jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,” norādīja Feldmane.
Viņa arī akcentēja, ka pēdējā laikā LLKA saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju saistībā ar straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu.
“Tomēr tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem,” atzina Feldmane.
jau ziņōts, ka pērn pēdējās gada dienās daļa no Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem paziņoja, ka jau no 1.janvāra par pienu maksās piecus līdz septiņus centus mazāk nekā decembrī. Tādējādi piena iepirkuma cena no 35-36 centiem par kilogramu piena tika samazināta līdz 28-30 centiem par kilogramu.
“Var teikt – tā joprojām ir pietiekami laba cena, pie kuras zemnieks var dzīvot un saimniekot. Taču veids, kā tika paziņots par piena iepirkuma cenu mazināšanu un tās apmērs LLKA Piena grupas kooperatīviem nav pieņemams. Pretēji Eiropas valstu piena pārstrādes uzņēmumu praksei, Latvijā cena samazināta, iepriekš nebrīdinot un neizskaidrojot tik strauja krituma iemeslus. Tas liecina par respekta un cieņas trūkumu pret sadarbības partneriem – piena ražotājiem, izejvielas piegādātājiem,” norāda LLKA pārstāvji.
Tāpat kooperatīvi akcentē, ka Latvijas piena tirgu var sakārtot, tikai apvienojoties dalībai eksporta tirgos.
Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, Latvijas kooperatīviem jau ir pieredze tirgus attiecību uzlabošanā.
“Vēl pirms 20 gadiem lielie graudu iepircēji diktēja, par kādām cenām un cik daudz graudu pirks no zemniekiem. Tas stimulēja graudu kooperatīvu veidošanos ar mērķi pārdot graudus pasaulē par pasaules cenām. Arī toreiz tika likti šķēršļi kooperatīvu centieniem, taču mēs panācām savu un šobrīd graudu audzētāji Latvijā saņem konkurētspējīgas cenas,” sacīja Jansons.
Vairāk par situāciju piensaimniecībā lasiet šeit
