“Par roku mazgāšanu aizmirstiet!” Jēkabpiliešiem uz diviem mēnešiem atslēdz silto ūdeni 2
Covid-19 pandēmijas laikā, kad ikdiena kā nekad tiek aizvadīta mājās, ievērojamu daļu jēkabpiliešu nepatīkami pārsteigusi karstā ūdens pazušana mitekļos. Bez tā būs jādzīvo divus mēnešus.
Kā pandēmijas laikā kārtīgi nomazgāt rokas? Kā laikā, kad aicina palikt mājās, ģimenēm nomazgāties? Šie un citi jautājumi, domājams, nāk prātā daudziem jēkabpiliešiem, jo būtiskai pilsētas iedzīvotāju daļai no šā gada 5. maija atslēgts karstais ūdens. Pašvaldība paziņojusi, ka bez tā būs jāiztiek divus mēnešus.
Dace Jēkabpilī ir jaunienācēja. Pirms gada, pārvācoties no Rīgas, domāja, ka aizbēgs no galvaspilsētas daudzdzīvokļu namu komunālajām problēmām. Dace uzskata, ka atstāt iedzīvotājus divus mēnešus bez ūdens ir neprāts, jo īpaši Covid-19 krīzē, sākot no maija, kas šogad ir ļoti drēgns.
“Atslēgta apkure un nu arī siltais ūdens no 5. maija. Pie mums vēl nesen bija sniegs. Man glābiņš ir darbā, kur esmu dienas laikā. Tur ir silti, tomēr ir ģimenes, kuras mācās, strādā no mājām. Bez siltā ūdens, kad ir tik svarīgi mazgāt rokas, produktus un citas lietas, vienkārši nav siltā ūdens,” saka Jēkabpils iedzīvotāja Dace.
Sociālā tīkla “Facebook” domubiedru grupās daudzi jēkabpilieši pauž neizpratni par karstā ūdens atslēgšanu. Stāsta arī, ka citviet apsaimniekotājs par to neesot informējis informatīvos paziņojumos pie kāpņu telpām vai tajās.
“Ir grūti. Vajag nomazgāties. Es nevaru aiziet uz kādu pirti. Es pastaigāju gabaliņu. Kamēr uzkāpju pa trepēm, man kļūst slikti. Ļoti grūti,” Jēkabpils iedzīvotāja, seniore Olga.
“Ja ir boilers, tad karstais ūdens ir, kā man, piemēram, bet dzīvokļos drēgni.
Nomazgājos, bet auksti! Jāslēdz sildītājs! Dvieļi slapji, žāvētājs nedarbojas, jedritvaj, kociņ!,
” Jēkabpils iedzīvotājs Pāvels.
Pašvaldības uzņēmums “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko stāsta, ka pērn uzsāka un šogad plāno pabeigt siltumtīklu rekonstrukciju: aptuveni pusotra kilometra garumā maina siltumtrases novecojušās caurules no katlu mājas Tvaika ielā.
Šī katlu māja apkalpo lielāko daļu klientu. Pēc uzņēmuma aplēsēm, bez karstā ūdens remontdarbu laikā varētu palikt ap 4000 mājsaimniecību.
“Bija paredzēts projektu veikt vienā gadā, tomēr iepirkuma procedūra ievilkās. Mums nācās saskaņot pagarinājumu. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Nedrīkst kavēt termiņus, jo zaudēsim līdzfinansējumu,” SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.
Daļa Jēkabpilī uzrunāto iedzīvotāju, lai gan palikuši bez karstā ūdens, ir saprotoši un labākas nākotnes vārdā ir ar mieru samierināties dzīvot divus mēnešus bez karstā ūdens.
Pēc siltumtrases remontdarbiem “Jēkabpils siltums” sola būtisku ekonomisko ieguvumu – 3000-4000 MWh ietaupījumu gadā
no līdz šim saražotās siltumenerģijas. Līdz šim vecajās, padomju lakos izbūvētajās siltumtrasēs bijuši lieli siltumenerģijas zudumi.
Slimību profilakses un kontroles centrā raidījumam “Bez Tabu” skaidro, ka neesot nozīmes, vai mazgājam rokas siltā vai aukstā ūdenī, tāpēc bažas par siltā ūdens atslēgšanu pandēmijas laikā neesot pamatotas. Vienīgi mazgāties siltā ūdenī, protams, ir patīkamāk.
“Ziepes un ūdens vispār ir labākais veids, kā atbrīvot rokas no mikrobiem. Cilvēkiem radies priekšstats, ka karstā ūdenī mazgāt rokas ir labāk nekā aukstā. Tomēr, lai iznīcinātu mikrobus, nav svarīgi, kāda temperatūra. Galvenais ir ūdens pieejamība. Vai nu silts, vai auksts ūdens, arī ziepes. Galvenais pareizi mazgāt rokas: efektīvi berzējot ne mazāk kā 20 sekunžu,” Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Rita Korotinska.
