Par pusaudža gados pastrādātām zādzībām apsūdzētajam inkriminē laupījumu ap 5750 eiro apmērā 2
Rīgas apgabaltiesas lietvedībā esošajā lietā, kurā kāds vīrietis tiek tiesāts par 1994.gadā pusaudža vecumā pastrādātām zādzībām, viņam tiek inkriminētas zādzības vairāk nekā 5750 eiro apmērā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis uzsvēra, ka publiskajā telpā ir izplatīta “tendencioza faktu interpretācija” par apstākļiem krimināllietā, kas vērtējama kā mēģinājums īstenot tiesāšanās sabiedriskās attiecības ar mērķi radīt sabiedrībā maldīgu iespaidu par inkriminēto noziegumu maznozīmīgumu un tiesvedības ilgumu.
Viņš atzīmēja, ka tiesvedības procesā pašlaik notiek tiesas izmeklēšana un tiesa to nekomentē. Taču apsūdzības rakstā iekļautais noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums neapstiprina vairākos medijos izskanējušo faktu interpretāciju par šo nodarījumu maznozīmīgumu.
Krimināllietā līdz ar citiem apsūdzētajiem par iespējamu līdzdalību vairākās 1994. un 1995.gadā notikušās zādzībās apsūdzība tika uzrādīta 2001.gadā.
Ločmelis skaidroja, ka nepieciešamības gadījumā tiesa var izskatīt iespēju pilnībā publiskot anonimizētu apsūdzības rakstu, lai novērstu nepatiesu faktu izplatīšanu par apsūdzības būtību, taču jāņem vērā, ka apsūdzētā atbildību pastiprinošos un atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī pierādījumus tiesa vērtēs nolēmumā.
Apsūdzības rakstā cita starp ir norādīts, ka persona ir apsūdzēta arī par muzikālā centra un divu video kameru zādzību, kuru kopējā vērtība bijusi 1354 lati (1926 eiro), kā arī par vairāku kažoku zādzību, kuru kopējā vērtība bijusi 2696 lati (3836 eiro).
Tiesā arī atzīmēja, ka “pārdomas raisa arī tas, ka tiesāšanās sabiedriskajās attiecībās intensīvāk nekā pats apsūdzētais ir iesaistījies viņa advokāts”. Attiecīgi tiesa vērsa uzmanību, ka zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuru funkcijās ietilpst arī tiesiskuma nodrošināšana valstī, tostarp tajās ietverta patiesas informācijas paušana, nemēģinot selektīvi izcelt kādus atsevišķus faktus.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 24.februārī plkst.14.
Jau vēstīts, ka pērn 22.oktobrī notika pirmā tiesas sēde saistībā ar valsts apsūdzības uzturētāja apelācijas protestu par pirmās instances tiesā 2017.gada 11.novembrī pieņemto attaisnojošo spriedumu krimināllietā, kurā par iespējamu līdzdalību vairākās 1994.gadā notikušās zādzībās līdz ar citiem apsūdzētajiem tika apsūdzēts Romāns Siņicins, teikts Rīgas apgabaltiesas iepriekš izplatītajā paziņojumā.
Aģentūrai LETA plašākus apsūdzības apstākļus neizdevās noskaidrot. Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA vien apliecināja, ka personai apsūdzība celta kopumā par četriem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros atbildība paredzēta vēl tolaik spēkā esošajā Latvijas kriminālkodeksā.
Siņicina advokāts Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA pastāstīja, ka klientam inkriminēta sadzīves tehnikas, apģērbu un pārtikas produktu, tostarp, saldumu zādzības. Cietušā lietā nav, jo apzagto veikalu īpašnieki jau faktiski vairs neeksistē. Klients tobrīd bija 14 gadus vecs.
Situāciju ar Siņicinu advokāts uzskata par absurdu, jo Latvijas valsts tagad tērējot resursus, lai tiesātu par “aizvēsturisku nodarījumu”, kamēr tiesībsargājošās iestādes sūdzas par nepietiekamiem budžetiem un tiesās krājas daudz nopietnākas krimināllietas.
“Problēma ir tajā, ka ar apsūdzības uzrādīšanu nav beidzies kriminālatbildības noilgums. Tas nozīmē, ka pēc būtības var tiesāt arī cilvēku, ja viņš būtu 90.gados nozadzis kaut vai bulciņu. Es uzskatu, ka prokuratūrai no apsūdzības ir jāatsakās,” norādīja advokāts, kurš sliecas domāt, ka šādu vecu un maznozīmīgu lietu nav tik ļoti maz.
Rīgas apgabaltiesas publiskajā paziņojumā skaidrots, ka pēc 2019.gada 22.oktobra tiesas sēdes tiesnese nosūtījusi pieprasījumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, precizēt informāciju par apelācijas protesta pieņemšanu. Rīgas rajona prokuratūras apelācijas protests Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika iesniegts 2017.gadā, bet pirmās instances tiesas tiesnese lēmumu par apelācijas protesta pieņemšanu parakstīja pērn maijā.
Lieta izskatīšanai apelācijas instances tiesā saņemta pērn maijā, taču tika nosūtīta atpakaļ pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai. Pēc likumā paredzēto darbību veikšanas atkārtoti Rīgas apgabaltiesa lietu saņēma pērn jūnijā un 2.jūlijā nozīmēja pirmo tiesas sēdi, kurā apmierināja apsūdzētā aizstāvja pieteiktu lūgumu par informācijas izprasīšanu no pirmās instances tiesas.
Krimināllieta Siņicina apsūdzībā ierosināta 1994.gada 6.jūlijā. Pirmās instances tiesā krimināllieta no Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras saņemta 2001.gadā, un drīz vien krimināllieta tika nodota tiesai un apsūdzētajiem izsniegti apsūdzības raksti.
Tiesājamo vai lietas dalībnieku atkārtotas neierašanās dēļ pirmās instances tiesā tiesas sēdes vairākkārt atliktas, tad tiesvedība piecas reizes apturēta un atjaunota. Pirmās instances tiesas lēmumi par tiesvedības apturēšanu/atjaunošanu no 2004. līdz 2008. gadam pieņemti vidēji reizi gadā.
Šajos gados krimināllieta attiecībā pret trijiem apsūdzētajiem izskatīta un pieņemts notiesājošs nolēmums.
2008.gadā tiesvedība, jo Siņicins bija izsludināts meklēšanā un pēc aptuveni diviem gadiem saņemta informācija no policijas, ka Siņicins atrodas Nīderlandē un tiek lūgts viņu izsludināt starptautiskajā meklēšanā un pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.
2014.gadā Ģenerālprokuratūrā pieņemts lēmums atteikt pieņemt lēmumu par Eiropas apcietinājumu pret Siņicinu, jo izdošana ir nesamērīga.
2015.gadā policija paziņojusi, ka meklēšana attiecībā pret Siņicinu ir izbeigta, jo viņš tika aizturēts.
Kriminālprocesu attiecībā uz apsūdzēto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atsevišķi izdalīja 2015.gadā un faktisko lietas izskatīšanu pēc būtības sāka 2016.gadā.
Pats Siņicins iepriekš Latvijas televīzijai (LTV) skaidroja, ka pēc aizturēšanas 90.gados policija viņu situsi un vēl būdams nepilngadīgs, viņš pirmstiesas apcietinājumā paspēja pavadīt deviņus ar pusi mēnešus. Siņicins dalību noziegumā neatzina.
“Mani pašu sita policisti, kad aizturēja. Man bija 14 gadu. Vilka galvā gāzmasku, taisīja ciet gaisa atveri, lai nevarētu elpot. Es biju piesiets pie krēsla, kuru nevarēja kustināt, ņirgājās. Daži uzrakstīja, ka ir veikuši kādas zādzības. Mani iesēdināja cietumā, es nosēdēju veselu gadu 14 gadu vecumā. Vēlāk mani atbrīvoja,” norādījis Siņicins.
Dažus gadus vēlāk vīrietis vēlreiz nokļuva tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā par zādzībām un tika notiesāts. Sodu izcieta un 2005.gadā aizbrauca no Latvijas. Ārzemēs sācis strādāt un izveidoja ģimeni. Vecā pusaudžu gadu zādzību lieta tolaik tikusi atlikta, par to neviens neesot interesējies. Lēmums par viņa apcietināšanu tika pieņemts 2006. gadā, viņam par to nezinot. “Es vairākkārt braucu uz Latviju, ieguvu vadītāja apliecību, nezināju, ka esmu meklēšanā. Pēc tam atnācu mainīt pasi un mani arestēja,” skaidrojis Siņicins.
Rīgas rajona prokuratūras prokurore Kristīne Jakovļeva LTV skaidrojusi, ka pirmās instances tiesas lēmums, spriedums bija apsūdzēto attaisnojošs, prokuratūra uzturēja apsūdzību pirmās instances tiesā, un ir tikai loģiski, ka, nesaskatot pietiekamu pamatu spriedumā attaisnošanai, viņa lēmusi par protesta iesniegšanu.
Siņicina lieta tieši tiesvedības ilguma dēļ iesniegta arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tiesa šo pieteikumu ir pieņēmusi vēl pirms tiesvedības noslēguma Latvijā, vēstīja LTV.
