Par “Progresīvo” iekļaušanu topošajā koalīcijā vēl runās 87
Jautājumu par “Progresīvo” ņemšanu vai neņemšanu koalīcijā “Apvienotais saraksts” (AS) vēl plāno izrunāt ar “Jauno vienotību” (JV) un Nacionālo apvienību (NA), kuras redz kā nākamās koalīcijas kodola partijas, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem paziņoja AS viens no līderiem, uz Saeimu nekandidējušais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Vaicāts par viņa attieksmi pret “Progresīvo” iekļaušanu topošajā koalīcijā, Pīlēns sacīja, ka sākotnēji par šo jautājumu “koalīcijas kodols” aprunāsies savā starpā.
Pēc viņa vārdiem, daļā politisku jautājumu ar “Progresīvajiem” nav ideoloģisku pretrunu un var rast kopīgus risinājumus.
Cits AS līderis, Rīgas domnieks Edvards Smiltēns pauda, ka arī bez “Progresīvajiem” trīs partiju koalīcijai faktiski būšot “ievērojams astoņu balsu pārsvars” pār opozīciju. Šobrīd vismazāk pretrunu esot starp AS, NA un JV, bet ar “Progresīvajiem” būtu nepieciešams diskutēt, lai saprastu partiju “saskarsmes punktus un sadarbības iespējas”.
AS pārstāvji prezidentam esot pieteikuši vairākus, viņuprāt, prioritāros jautājumus, kas būtu jārisina nākamajai valdībai, stāstīja Smiltēns. Viens no tiem esot administratīvi teritoriālās reformas “kļūdu labojums”, ko AS biedri izstrādājuši un gatavi diskutēt ar partneriem. Tāpat AS saredz nepieciešamību diskutēt par vēlēšanu sistēmas izmaiņām, virzoties uz jaukto vēlēšanu sistēmu, kad daļu deputātu ievēl vienmandāta apgabalos. AS esot akcentējusi enerģētikas politikas trūkumu, kas šobrīd, pēc Smiltēna teiktā, radot daudz neskaidrību.
Taujāts, vai JV un NA atšķirīgā skatījuma dēļ par iespēju “Progresīvos” iesaistīt koalīcijā, AS varētu būt izšķirošā balss šajā jautājumā, Pīlēns solījās, ka AS būs “ļoti konstruktīva balss” un ieklausīsies gan NA, gan JV viedoklī, kopīgi mēģinot rast labāko risinājumu.
Komentējot koalīcijā iekļaujamo partiju jautājumu, Smiltēns pauda viedokli, ka “koalīcijas kodols” ir diez gan skaidri iezīmējies un tas ir AS, JV un NA. Savukārt ar partiju “Progresīvie” vēl ir jāatrod diez gan daudz saskarsmes punkti un vēl jāsaprot viņu pozīcija daudzos svarīgos jautājumos.
AS politiķis, Liepājas partijas priekšsēdētājs priekšsēdētājs Uldis Sesks sacīja, ka pēdējos četros gadus reģioni no valdības puses esot jutuši diezgan noraidošu attieksmi pret vietējo iedzīvotāju interesēm un vajadzībām. Tāpēc vēlēšanu rezultāti rādot, ka tagad valsts ir kopumā jāstiprina, būvējot arī stiprus reģionus.
Sesks uzskata, ka enerģētikas jomā ir vai nu jāveido ministrija, vai arī kāda starpministriju institūcija, kas izstrādātu valsts enerģētikas stratēģiju. Politiķis norādīja, ka atsevišķās pašvaldībās Latvijā, kur joprojām apkurei tiek izmantota dabasgāze, tas rada izdevumu slogu.
AS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka topošajai koalīcijai ir jābūt ļoti skaidrai līnijai, nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu, un šajā jautājumā nav pieļaujama šaubu ēna attiecībā uz tiem, kuri veido koalīciju. Tāpēc sākumā tiekot strādāts, koncentrējoties uz AS, JV un NA kā koalīcijas kodolu, sacīja politiķis.
Netieši partijas “Progresīvie” kontekstā Tavars pauda, ka var tik spriests par to, vai ir iespējams paplašināt koalīcijas kodolu, lai nerastos nestabilitāte ar vairākumu Saeimā tādās situācijās, kad daži kolēģi, piemēram, ir devušies komandējumos.
Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” – 15, Nacionālā apvienība – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10 un “Latvija pirmajā vietā”, kura ieguvusi deviņus mandātus.
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.
