Egils Līcītis: Uz kuru pusi airēs 13. Saeimu? 10
Pirms neilga laika starptautisko ziņu lappuses sasniedza vēsts, ka viens no bijušajiem tuviem prezidenta Trampa palīgiem misters Bannons veido Eiropas konservatīvo spēku savienību, ko nosaukšot “The Movement” – “Kustība” – kā tradicionālo vērtību aizstāvju valūtas fonds. Ekonomējot avīzes lauciņu, neizgaismosim apokaliptisko ainavu, kādi populisti, tradicionālisti, labējie eiropiešu politiķi kur iegriezīs un virzīs kustību un kādi kontrspēki viņiem novēlēs sadegt zilās ugunīs.
Tomēr Bannona kunga iestrāde liek aizdomāties, vai mūsu konservatīvo vērtību cilvēkiem neder savienoties kādā kopībā. Iepriekš bijis mēģinājums dibināt Konservatīvo biedrību, kuru vadīja Edgars Zalāns. Varbūt citiem tas likās bifšteka klubs angļu stilā šauri izlasītiem liellopa gaļas cienītājiem, bet plašāka publika neaizpildīja anketas par uzņemšanu biedrībā, un projekts, tā arī mazpazīstams, nobeidzās.
Pēc konservatīvo biedrības slēgšanas neviens uz “kustību” šai virzienā nav aicinājis. Latvijā ir vairākas partijas, kas sapucējušās par tautiskiem ļaužu draugiem no nacionālkonservatīvām aprindām, diemžēl politiskie spēki pelna pamaz uzticības un ietekmes, lai tautai šķistu pievilcīgs politiķu iesniegums, ka konservatīvs nodibinājums uz sabiedriskiem pamatiem ir svarīgs jautājums. Taču tā nav nolietota un zemē metama doma laikā, kad jau izlīmētas priekšvēlēšanu tapetes. Vēlētāji parlamentu uztver kā lietišķu sapulci, taču daudzus māc bažas, par ko pārvērtīs 13. Saeimu dīvainas orientācijas sīkpolitiķi, kas pulkā pošas ieņemt deputātu krēslus. Domājoši cilvēki ir neizpratnē – uz kurieni defektīvie grasās vest valsti, un vai tie neizrādīsies ļoti postoši spēki. Priekšvēlēšanas JAU radījušas pamatīgu sajukumu ar cilvēku prātu apstrādāšanu un vēlētāju ignorances pieaugumu pret politiku.
Šai laikā (un arī citkārt) oficiālajā hronikā ļoti maz izskan konservatīvā balss, kurpretim raibu nokrāsu liberāļiem, kosmopolītiem, kangariem, vienkārši dīvaiņiem medijos atļauts nolasīt referātus, izplatot savas idejas. Ne katram liekas atbalstāms galējs feminisms, nosacījums iestādēs iekārtot trīs tualetes līdzšinējo divu vietā, obligatoriska prasība slēpt personas tautību un pārējā pretimnākšana “ārzemju standartiem”, “eiropeiskām vērtībām”. Turklāt jaunās dzīves veidotāji pauž ārkārtēju neiecietību pret pretējiem viedokļiem, draudot apsist vecos retrogrādus, kas iebilst, ka noārdītu visu, uz ko bij būvēta pasaule. Diez vai tradicionālo vērtību aizstāvjiem jāuzstājas kā pretspēkam fizioloģisko jautājumu partijām, “progresa nesējiem”, no kuriem laba tiesa rekrutējas kā potenciāli pacienti garīgās dziedināšanas iestādēs, bet jāmanifestē vērtības, kas pieņemamas latviešu vidusšķirai, sabiedrības vairākumam. Cilvēki, kas nelabprāt vēlētos piedalīties piedāvātos sociālos eksperimentos, sagaida, ka publiski runās par latviskās pašapziņas, uzticības ģimenei un valstij atjaunošanu. Daudziem būtu no svara cieta nostāšanās pret putinisma krievu pasaules ekspansiju, kam mūsmājās piekritēji nav mazā skaitā.
Pašlaik jūsmīgus Sorosa ideju piekritējus no vesela fonda atbalsta ar lieliem līdzekļiem. Šis tas tur derīgs, teiksim, korupcijas apkarošanas uzsvēršana, taču summāri piedāvājums ir ar cilvēka tiesību absolūtu dominanci iepretī valstiskajām, izsmalcināti demagoģisks, zināmam slānim domāts, ne plaša patēriņa prece. Ļoti iespējams, ka pilsonībai ir būtiska pietiekami autoritatīvas, ar veselo saprātu apbalvotas konservatīvas platformas pastāvēšana, kas pretotos cilvēkam un dabai nedraudzīgiem spēkiem, kuru ceļš ved uz mums nezināmu zemi, kur rozā vienradžus baro ar ziliem zefīriem. Biedrības eksistence, kur atspēko apgalvojumus, teiksim, tādā garā – ja kāds vēlas, lai latvieši Latvijā justos kā mājās, tad viņš ir ar apbrūninātiem uzskatiem un privātajā bibliotēkā glabā grāmatas par trešo reihu.
Kam šķistu vērtīga konservatīvas biedrības veidošana, kas ņemtos pabalstīt? Konservatīvās saknes arvien ir laukos. Droši vien turīgiem zemniekiem tas būtu interesanti, citam latviešu kapitālam. Svētīga studentijas, sevišķi no korporāciju aprindām, pievienošanās, militārpersonas mēdz būt patriotiski konservatīvas, daļa kultūrdarbinieku. Arī politiķiem nav jāparāda durvis.
Protams, biedrībai nepieciešami organizatori. Vēlama intelekta un labdarīgo atbalstītāju klātbūtne.
